Foto: SHUTTERSTOCK

Visa pasaule kabatā! Bezmaksas enciklopēdijas stāsts, kuru izmanto pat ārsti 2

Ģirts Kasparāns, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

 

15. janvārī savu 20 gadu jubileju svinēs bezmaksas enciklopēdija Vikipēdija, kas kļuvusi par svarīgu uzziņas avotu gandrīz ikvienam interneta lietotājam. Tā ir vērtīgs palīgs krustvārdu mīklu risinātājiem un glābiņš skolēniem, kas pēdējā brīdī steidzas izpildīt mājasdarbu. Vikipēdijas latviešu versijā ir jau vairāk nekā 100 000 ierakstu, un vairākumu no tiem bez jebkādas atlīdzības veidojuši entuziasti, kam tas ir aizraujošs vaļasprieks.

 

JL
Jānis Lūsis
Ziņas
Lasītājs: Viņi ir kā bumba ar laika degli! Apsveicama to cilvēku rīcība, kas paziņojuši, ka mājā nevakcinētos nelaidīs 308
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ventspils rajonā vilks pusdienās notiesā veselu suni: pāri paliek tikai ķepas un galva 86
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Divas trešdaļas sabiedrības no 10% nākotnes pensijas var atvadīties jau tagad 59
23 stundas
Lasīt citas ziņas

Cik augsts ir Brīvības piemineklis? Cik bērnu bija Jānim Čakstem? Cik vārtus 1976./1977. gada sezonā guva Helmuts Balderis? Senāk atbildes uz šādiem jautājumiem bija jāmeklē simtiem lappušu biezās enciklopēdijās un uzziņu krājumos, bet tagad to visu un vēl daudz ko citu iespējams noskaidrot dažu sekunžu laikā, ieskatoties Vikipēdijā (pareizās atbildes attiecīgā secībā ir 42 metri, deviņi bērni un 40 vārtu).

“Es nevaru iedomāties savu dzīvi bez Vikipēdijas un interneta. Kādreiz tiešām cilvēki speciāli gāja uz bibliotēku, lai lasītu enciklopēdijas un zinātniskos rakstus?” sociālās saziņas portālā “Twitter” brīnās kāds jaunietis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jā, tādi laiki tiešām bija, un cilvēki varēja stundām ilgi nosēdēt bibliotēkā, izšķirstīt pusduci grāmatu, lai atrastu kādu sev svarīgu faktu. Tagad ar interneta palīdzību liela daļa šīs informācijas ir katram kabatā, jo atliek izvilkt viedtālruni, meklētājā ierakstīt vajadzīgo frāzi un Vikipēdijas lapā izlasīt svarīgākos faktus, nepieciešamības gadījumā izpētot arī atsauces.

Informācijas meklēšanas process ir kļuvis ļoti ērts no lietotāja puses, bet arī satura veidotājiem dzīve kļuvusi vieglāka, jo Vikipēdijas satura veidošanā var iesaistīties ikviens, kurš uzskata, ka labi pārzina kādu jomu un būtu gatavs par to informēt citus. Protams, tas nenozīmē, ka tagad katrs diletants bez jebkādiem ierobežojumiem varēs pierakstīt Vikipēdiju ar muļķībām un sagrozītiem faktiem, jo brīvprātīgo autoru kopienā darbojas stingra savstarpējās uzraudzības un kontroles sistēma, kas palīdz novērst kļūdas un uzturēt samērā augstu satura kvalitāti.

 

Izmanto pat ārsti

Foto: SHUTTERSTOCK

“Interneta un sociālo tīklu laikmetā katrs cilvēks var iesaistīties plašai sabiedrībai pieejama satura veidošanā, kas agrāk nebija iespējams. Vikipēdija ir šīs tendences atspoguļojums ar visiem plusiem un mīnusiem,” secina vēsturnieks Valters Ščerbinskis. Viņam ir iespēja salīdzināt, jo Ščerbinskis veido Nacionālo enciklopēdiju (“www.enci­klopedija.lv”), kas tiek papildināta atbilstoši tradicionālās enciklopēdijas principiem, balstoties uz nozares ekspertu pienesumu.

“Nav noslēpums, ka lielāko daļu Vikipēdijas ierakstu veido nespeciālisti, kam nav padziļinātu zināšanu par konkrēto jomu. Tradicionālās enciklopēdijas veidošana ir sarežģīts, laikietilpīgs process, bet Vikipēdijas autoriem ir iespēja daudz ātrāk reaģēt uz notikumiem.

Vikipēdijas priekšrocība ir arī neierobežotais apjoms, tādēļ tur iespējams aprakstīt lietas un parādības, kam tradicionālās enciklopēdijās nebūtu vietas,” spriež Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Ščerbinskis. Viņš atzīst, ka arī pats dažkārt izmanto Vikipēdiju kā informācijas avotu, ja nepieciešams ātri noskaidrot kādu lietu.

Līdzīgi rīkojas daudzu jomu profesionāļi. Piemēram, ASV veikts pētījums atklāja, ka puse amerikāņu ārstu izmanto Vikipēdiju kā uzziņas avotu par medicīniskiem jautājumiem. Ja jums šķiet, ka negribētu ārstēties pie ārsta, kurš informāciju smeļas no Vikipēdijas, tad mierinājumam var citēt citu pētījumu: lielāko daļu ierakstu par medicīnas jautājumiem (vismaz Vikipēdijas angļu valodas versijā) ir veidojuši veselības aprūpes nozares profesionāļi, tādēļ tā ir vērtējama kā uzticama.

Pagājušogad visvairāk meklētās informācijas sarakstā, protams, dominēja ziņas par koronavīrusu un Covid-19 pandēmiju, bet citus gadus Vikipēdijā visvairāk skatīto ierakstu klāsts ir bijis daudzveidīgāks. Piemēram, 2019. gadā latviešu Vikipēdijā visvairāk skatīto ierakstu vidū līdzās Valsts prezidentam Egilam Levitam un pasaules hokeja čempionātam nez kāpēc bija iekļuvis skābenais auglis citrons.

 

Nekaitīgs hobijs

Vikipēdijas kopienas dalībnieki ne tikai sazinās internetā, bet pirms Covid-19 pandēmijas regulāri tikās arī klātienē. Attēlā: Mareks Kilups vienā no Vikipēdijas konferencēm, kas notika Erevānā.
Foto no privātā arhīva

Pasaulē populārākā Vikipēdijas versija ir angļu valodā, kurā veikti vairāk nekā seši miljoni ierakstu. Latviešu valodas versija krietni atpaliek, jo mūsu Vikipēdijā ir ap 105 000 ierakstu. Taču arī tas ir gana iespaidīgs skaitlis. Piemēram, pagājušā gadsimta 80. gados izdotā Latvijas Padomju enciklopēdija aptvēra ap 60 000 šķirkļu. Mareks Kilups atceras, ka bērnībā enciklopēdijas bija viņa mīļākā lasāmviela.

Tagad viņa maizes darbs ir karšu izdevniecībā “Jāņa sēta”, kur Mareks ir valdes loceklis, bet viens no viņa hobijiem ir Vikipēdijas papildināšana un uzlabošana. “Vikipēdijā ieeju gandrīz katru dienu, dažkārt padarbojos kādu pusstundu, citreiz ilgāk. Apskatos, kas jauns ierakstīts, vai ieraksti ir korekti,” stāsta Mareks. “Pēdējos gados pārskatu visus jaunos rakstus, kas izveidoti latviešu Vikipēdijā.

Mums jau nav kā angļu valodas versijā, kur katru dienu parādās tūkstošiem ierakstu, latviešu versijā tie ir pārdesmit raksti dienā.” Marekam kā administratoram ir tiesības veikt korekcijas, ja ieraksta autors ir norādījis kļūdainu vai neobjektīvu informāciju.

Liela pieredze Vikipēdijas satura veidošanā ir arī Zemgales vidusskolas fizikas, matemātikas un ģeogrāfijas skolotājam Aivaram Jurševskim. “Vikipēdijā sāku darboties jau studiju gados. Iepatikās, kopš tā laika esmu taisījis ierakstus par daudzām jomām. Izņemot fiziku, ko pats mācu skolā, jo man patīk uzzināt jaunas lietas, nevis pārstāstīt to, ko jau zinu,” spriež Aivars.

“Izmantoju to, ka mana sieva ir bibliotekāre, dažkārt palūdzu viņai atrast kādu informāciju. Sievai nav iebildumu pret manu hobiju, jo tas esot daudz labāk, nekā ja es būtu aizrāvies ar makšķerēšanu vai medībām, brīvdienās blandītos apkārt.” Aivars skaidro, ka Vikipēdijas satura papildināšana ir brīvprātīgais darbs un naudu viņš par to nesaņem, bet dažkārt iespējams nopelnīt netiešā veidā. Aivaram patīk piedalīties dažādās erudīcijas spēlēs, kur Vikipēdijas veidošanas rezultātā iegūtās zināšanas var palīdzēt tikt pie balvas.

 

Latviešu dziļums

Skolotājiem gan Latvijā, gan citviet pasaulē ir labi zināms, ka Vikipēdiju kā viegli pieejamu informācijas avotu ļoti iecienījuši skolēni un pat studenti, kam vajag ātri savākt materiālus mājasdarba vai referāta sagatavošanai. Piemēram, novembrī visvairāk skatītais ieraksts latviešu Vikipēdijā bija “Lāčplēša diena”. “Skolotāja darbā esmu saskāries ar to, ka skolēni man iesniedz no Vikipēdijas nokopētu tekstu, ko pats esmu rakstījis. Tad es viņiem stāstu, ka Vikipēdija ir atsauču krātuve.

Aicinu ieskatīties atsaucēs un izmantot tās kā avotu, nevis vienkārši pārrakstīt Vikipēdijā izlasīto,” uzsver skolotājs Jurševskis. “Mani kolēģi skolā pārsvarā uzskata, ka Vikipēdija nav pietiekami uzticams informācijas avots. Godīgi sakot, arī es pats neesmu ļoti augstās domās par latviešu Vikipēdijas vispārējo kvalitāti. Angļu valodas versija gan ir diezgan augstā līmenī.

Latviešu versijā vēl būtu jāiegulda daudz darba, lai mēs sasniegtu tādu līmeni. Bet tam būtu nepieciešams piesaistīt krietni plašāku autoru loku. Jo vairāk cilvēku, kas uzrauga tekstu kvalitāti, jo mazāka varbūtība, ka Vikipēdijā būs publicēta kļūdaina, nepatiesa informācija. Arī es pats redzu, ka dažkārt manus ierakstus pēc tam ir pielabojis kāds zinošāks cilvēks, un tas ir ļoti labi, jo neviens nevar vienlīdz labi orientēties visās jomās.”

Edgars Lecis stāsta, ka Vikipēdijas papildināšana viņam ļāvusi uzzināt daudz ko jaunu, kā arī uzlabot svešvalodu zināšanas.
Foto no privātā arhīva

Aktīvāko latviešu Vikipēdijas autoru loks nav ļoti plašs, ap 100 cilvēku, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ atpaliekam no lietuviešiem un igauņiem: šajās valodās katrā ir vairāk nekā 200 000 ierakstu. Taču mūsu Vikipēdijas autori uzsver, ka latviešu versijā ierakstiem ir raksturīgs lielāks dziļums: ieraksti ir plašāki, detalizētāki, nevis tikai nosaukums un pāris teikumu par tēmu.

Vaicāts, kā varētu paplašināt autoru loku, viens no latviešu Vikipēdijas aktīvistiem Edgars Lecis atzīst, ka viņam uz to nav atbildes. “Esmu vadījis kursus, seminārus, piedalījies Vikipēdijas reklamēšanā, bet atdeve rakstu skaita palielināšanā ir diezgan minimāla. Šeit darbojas pūļa labošanas princips, un pēc kāda laika cilvēks vai nu kļūst par vikipēdistu, vai aiziet.”

 

Politiķi slavē sevi

Edgars pats ir pārliecināts vikipēdists, ar šo lietu nodarbojas jau 16 gadus, pārsvarā interesējas par ģeogrāfiju, vēsturi un ievērojamu personu biogrāfijām. Kādi ir ieguvumi no šāda vaļasprieka? Edgars atbild, ka pirmkārt iespējams apgūt jaunas zināšanas, jo rakstu veidošanas gaitā jāsameklē materiāli no vairākiem avotiem, jāiemācās atmest mazsvarīgo. Vikipēdija viņam palīdzējusi apgūt arī svešvalodas.

“Parasti skatos, kas par attiecīgo jautājumu rakstīts citu valodu vikipēdijās, tad nu sanāk iemācīties valodu vismaz Vikipēdijas rakstu lasīšanas līmenī. Piemēram, šādā veidā izdevās iemācīties poļu valodu.” Lecis spriež, ka Vikipēdijas satura veidošana arīdzan palīdz attīstīt kritisko domāšanu, jo viens no Vikipēdijas pamatprincipiem ir rakstīt no neitrālas pozīcijas, atmetot dažādus apzīmējumus, kas raksturo autora subjektīvo skatījumu uz aprakstāmo lietu.

Mareks Kilups stāsta, ka Vikipēdijā sevišķi rūpīgi pieskata rakstus par Latvijas politiku un politiķiem, jo šajā jomā ir īpaši svarīgi, lai informācija būtu precīza un korekta, lai ieinteresētās puses nemēģinātu pārveidot ierakstus sev izdevīgā gaismā un nenomelnotu konkurentus. Pirms vēlēšanām Vikipēdijā esot vērojama diezgan liela aktivitāte. “Politiķi mēģina iedabūt Vikipēdijā sev tīkamu informāciju, jo tas ir sabiedrībā pieprasīts izziņas avots, bet parasti tas nenotiek tik klaji, ka cilvēks piesēžas un pats izveido ierakstu par sevi,” vēsta kādreizējais Vikipēdijas administrators Gatis Pāvils. Viņam gan atmiņā palicis tieši šāds gadījums.

“Tas bija neilgi pirms 2009. gada 13. janvāra nemieriem. Redzēju, ka latviešu Vikipēdijā piereģistrējies un ierakstu pats par sevi uztaisījis Jānis Iesalnieks (toreizējais “Visu Latvijai!” politiķis, tagadējais Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības. – Red.). Raksts bija diezgan pašslavinošs, tādēļ palūdzu to izdzēst. Viņš atteicās, tādēļ mums radās konflikts. Pēc tam saņēmu draudu vēstuli no mistiska “Tautas tribunāla”, kas solīja pēc nākšanas pie varas izrēķināties ar tādiem kā es,” atceras Pāvils.

Iesalnieks šo gadījumu atceras citādi: “Pirms padsmit gadiem, atsaucoties publiskam aicinājumam, mēģināju iesaistīties latviešu Vikipēdijas papildināšanā, bet, tā kā administratori nespēja iegrožot pro­krieviski rakstošus troļļus, kas tendenciozi “laboja” Latvijas vēsturei un nacionāliem jautājumiem veltītus “enciklopēdijas” šķirkļus, man zuda motivācija to turpināt. Secināju, ka administratori netiek galā ar saviem pienākumiem, un izlēmu savu laiku veltīt citur.”

 

Sieviešu deficīts

Mareks Kilups uzsver, ka viens no Vikipēdijas pamatprincipiem ir visu lietotāju vienlīdzība, jo jauns lietotājs var veidot ierakstus ar tādām pašām tiesībām kā veterāns, kurš Vikipēdijā darbojas jau gadiem ilgi. “Diezgan daudzi piereģistrējas, lai uztaisītu ierakstu par sevi, kādu ģimenes locekli vai uzņēmumu. Tad ir jāskatās, vai ieraksts ir pietiekami neitrāls un objektīvs, kā arī jāizvērtē, vai aprakstītais cilvēks patiešām ir nozīmīga persona. Visas mammas ir mīļas, bet ne visas ir tik ievērojamas personības, lai par viņām taisītu ierakstu enciklopēdijā.”

Vikipēdijas autoru kopiena ir izteikti vīrišķīga, jo aktīvo autoru vidū ap 90% ir vīrieši. Pārāk zema sieviešu līdzdalība enciklopēdijas satura veidošanā ir viens no pārmetumiem, kas visbiežāk tiek veltīts Vikipēdijai. Tā kā vairākums autoru un kopienas līderu ir vīrieši, tad arī enciklopēdijas saturs vairāk atspoguļo viņu intereses. Piemēram, savulaik bija izpētīts, ka Vikipēdijas autori vairāk ir centušies sagatavot ierakstus par pornofilmu zvaigznēm nekā par sievietēm, kas guvušas panākumus rakstniecībā.

Pēc ekspertu domām, ir vairāki iemesli, kādēļ sievietes daudz retāk iesaistās Vikipēdijas satura veidošanā. Sievietēm dažkārt pietrūkst pašapziņas, kas ļautu uzstāties kā speciālistēm noteiktā jomā, lai gan viņu zināšanas ir tikpat plašas kā vīriešiem. Sievietēm arīdzan nepatīk kritizēt citus un pašām saņemt kritiku par savu darbu, bet šāda savstarpēja kritika ir viens no Vikipēdijas kopienas stūrakmeņiem. Diemžēl bieži vien kritika nav konstruktīva un mēdz pāriet pie savstarpējiem apvainojumiem un oponentu vajāšanas, un tas atbaida sievietes.

 

Bezmaksas prieks

Kā stāsta latviešu Vikipēdijas autori, vietējā autoru kopiena esot salīdzinoši mierīga un visas diskusijas tiek atrisinātas civilizēti. “Protams, dažkārt arī pie mums administratoru vidū izceļas nikni strīdi par niansēm, piemēram, vai hokeja kluba pareizais nosaukums ir Rīgas “Dinamo”, vai arī tas jāsauc par “Dinamo Rīga”, kā to vēlas komandas īpašnieki,” stāsta Vikipēdijas aktīvists Jurševskis.

SAISTĪTIE RAKSTI

Spilgts piemērs nesaskaņām Vikipēdijas kopienā ir viens no tās dibinātājiem Lerijs Sendžers, kurš pirms 20 gadiem kopā ar Vikipēdijas “tēvu” Džimiju Veilsu izveidoja šo interneta enciklopēdiju, bet vēlāk no tās aizgāja, jo uzskatīja, ka Vikipēdijā valda pūļa vara un to savā kontrolē pārņēmuši “troļļi”. Tomēr lielākā daļa Vikipēdijas autoru joprojām izbauda informācijas meklēšanas un papildināšanas procesu, tādēļ ir gatavi atvēlēt tam daudzas stundas no sava brīvā laika.

Vikipēdijas šefam Veilsam reiz jautāja, kā viņam izdevies panākt, ka tik daudz cilvēku ir gatavi ieguldīt savu darbu šajā projektā bez jebkādas finansiālas atlīdzības. “Tas ir maldīgs uzskats, ka viņi strādā par brīvu. Patiesībā viņi gūst prieku par brīvu,” atbildēja Veilss. Tam piekrīt arī Vikipēdijas aktīvists Kilups: “Mēs darām to, kas pašiem patīk un kam mēs redzam jēgu.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
JL
Jānis Lūsis
Ziņas
Lasītājs: Viņi ir kā bumba ar laika degli! Apsveicama to cilvēku rīcība, kas paziņojuši, ka mājā nevakcinētos nelaidīs 308
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ventspils rajonā vilks pusdienās notiesā veselu suni: pāri paliek tikai ķepas un galva 86
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Divas trešdaļas sabiedrības no 10% nākotnes pensijas var atvadīties jau tagad 59
23 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Slimnīcas vadītājs par to, vai slimnīcā nokļūst arī vakcinēti Covid-19 pacienti 45
4 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pacenties savā dzīvē kaut ko mainīt! Horoskopi 19.jūnijam
20 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Veselam
Slimnīcas vadītājs par to, vai slimnīcā nokļūst arī vakcinēti Covid-19 pacienti 45
4 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mani kaitina, ka to sauc par lielāko cilvēktiesību notikumu.” Politiķe par praida rīkošanu Rīgā 75
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā no Covid-19 miris krievu valodā rakstošais rakstnieks Slava Se
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Ja nebūtu teātra, es simts procenti dzīvē būtu aizgājis pa pieskari!” Saruna ar aktieri Lauri Dzelzīti 10
6 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Izplata sarkano – augstākā līmeņa brīdinājumu par ekstremālu karstumu Latvijā
15:06
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Rekordliels nelegālo migrantu skaits Lietuvā, ir aizdomas, ka to organizē Lukašenko režīms
14:47
LE
LETA
Ziņas
Maskavā reģistrēts rekordliels koronavīrusa gadījumu skaits 3
14:31
LE
LETA
Veselam
Atklāti 84 jauni Covid-19 gadījumi. Kāds šobrīd ir saslimstības kumulatīvais rādītājs? 8
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Spēkā brīdinājums par stipru karstumu. Laikapstākļu prognoze sestdienai 3
5 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Rekordliels nelegālo migrantu skaits Lietuvā, ir aizdomas, ka to organizē Lukašenko režīms
18 minūtes
LE
LETA
Ziņas
IeVP skaidro, vai Ādamsons saņem veselības stāvoklim atbilstošu aprūpi 16
3 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Eksperti brīdina, ka ar ēku renovācijas divkāršošanu nepietiek. Tā ir trīskāršojama! 15
6 stundas
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
“Līdztiesība nevis vārdos, bet darbos!” Zemessardzē tiek sagrauts mīts, ka ieroči var atrasties tikai vīriešu rokās 67
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
No jūlija par katru ārpus ES internetā pasūtītu preci būs jāmaksā nodoklis un jānoformē muitas deklarācija 19
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Policija aptur autovadītāju, kurš steidzas uz Liepāju ar ātrumu 169 kilometri stundā
1 stunda
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevicš: Par to, ka “sportu jauc ar politiku”, visvairāk sašutuši tie, kas paši to regulāri piekopj 12
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Anglijas un Skotijas futbolisti Vemblija stadionā cīnās bezvārtu neizšķirti
7 stundas
IA
Ieva Alberte
Veselam
Pumpas var ārstēt attālināti! Pandēmijas laikā radīta lietotne, kas ārste pēc bildes 12
8 stundas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Par izvairīšanos no dzēlējiem un asinssūcējiem jādomā laikus. Kā mazināt niezi un tūsku pēc kukaiņu koduma?
5 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Divas trešdaļas sabiedrības no 10% nākotnes pensijas var atvadīties jau tagad 59
23 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Negaidīti novīta ķirsis. Vai labāk būtu ārstēt vai zāģēt nost?
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ventspils rajonā vilks pusdienās notiesā veselu suni: pāri paliek tikai ķepas un galva 86
1 diena
JL
Jānis Lūsis
Ziņas
Lasītājs: Viņi ir kā bumba ar laika degli! Apsveicama to cilvēku rīcība, kas paziņojuši, ka mājā nevakcinētos nelaidīs 308
1 diena
ML
Māra Libeka
Veselam
“Pārslimoju kovidu, pēc vakcinēšanās zaudēju samaņu un slimnīcā ārstējos ar tādiem pašiem “bēdu brāļiem”!” Vainīgs vīruss vai pote? 238
1 diena
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Kā vislabāk apēst dārzeņus: izcili svaigu kabaču salāti tūlītējai ēšanai
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Lielākais karstums pēdējo 3 gadu laikā, bet Jāņos būsim uz robežas…” Briča prognozes garajām brīvdienām 10
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Burkovskis: Ieraugot šādu virsrakstu, uzreiz to ir jādala ar divi 19
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Vakcinācijas avīzes nebūs!” Juhņēviča atklāj, ka mainīta informēšanas taktika 28
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Jābūt milzīgai nekaunībai, lai prostitūta tiesā mēģinātu pierādīt, ka nav prostitūta,” Lapsa par Vonsoviča apsūdzību 75
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcila garša! Aukstā jogurta zupa ar gurķiem un zaļumiem 10
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 19. līdz 25. jūnijam: kādas vēlmes piepildīsies
23 stundas