Eiropa gatavojas tam nopietni – plāns uz 16 lapaspusēm paredz pienākumus visiem 0
Saskaņā ar plāna projektu, kas Eiropas komisijā apspriests ar aizsardzības ministriem un ceturtdien prezentēts Komisāru kolēģijai, līdz 2030. gadam Eiropai jāizveido pietiekami spēcīga aizsardzības poza, lai ticami atturētu pretiniekus un spētu reaģēt uz jebkādu agresiju. Nākamnedēļ plānu izskatīs ES līderi, vēsta Politico.
“Aizsardzības gatavības ceļvedis 2030” atspoguļo ES pieaugošo lomu militārajās lietās, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina karu Ukrainā un ASV prezidenta Donalda Trampa neskaidro apņemšanos garantēt Eiropas drošību.
Dokuments, par kuru pirmo ziņoja Bloomberg, norāda: “Militarizētā Krievija rada ilgstošus draudus Eiropas drošībai tuvākajā nākotnē.” Lai gan ES valstis strauji palielina aizsardzības budžetus,
16 lappušu dokuments uzsver, ka liela daļa izdevumu joprojām ir nacionāli orientēti, kas rada fragmentāciju, izmaksu pieaugumu
un savstarpējas savietojamības trūkumu.
Eiropas Komisija mudina dalībvalstis kopīgi iepirkt ieročus, nosakot mērķi, ka līdz 2027. gada beigām vismaz 40% aizsardzības iepirkumu veido kopīgi līgumi (pašlaik tie ir mazāk nekā piektdaļa). Ceļvedis arī paredz, ka līdz 2028. gadam vismaz 55% ieroču iepirkumu jāveic no ES un Ukrainas uzņēmumiem, bet līdz 2030. gadam — vismaz 60%.
Dokuments detalizēti izklāsta prioritātes deviņās jomās: gaisa un raķešu aizsardzība, atbalsta sistēmas, militārā mobilitāte, artilērijas sistēmas, mākslīgais intelekts un kiberdrošība, raķetes un munīcija, droni un pret-dronu sistēmas, sauszemes kaujas spējas un jūras spējas. Plāns arī uzsver aizsardzības gatavību un Ukrainas lomu, kas tiktu apbruņota un atbalstīta, lai kļūtu par “tērauda ezi”, kas spēj atturēt Krievijas agresiju.
Tāpat plānā noteikti termiņi trim galvenajiem projektiem:
– Austrumu flanga sardze, kas integrēs sauszemes aizsardzības sistēmas ar gaisa aizsardzību un pret-dronu sistēmām, kā arī nesen Komisijas ierosinātā “Eiropas dronu siena” austrumu valstu aizsardzībai;
– Eiropas gaisa vairogs, lai izveidotu daudzlīmeņu gaisa aizsardzības sistēmu;
– Aizsardzības kosmosa vairogs, lai aizsargātu ES kosmosa aktīvus.
Komisija cer, ka ES līderi apstiprinās šos projektus līdz gada beigām.
Lai būtu gatavi līdz 2030. gadam, projekti visās prioritārajās jomās jāuzsāk 2026. gada pirmajā pusē.
Līdz 2028. gada beigām jābūt izveidotiem projektiem, līgumiem un finansējumam, lai novērstu steidzamākos trūkumus.
Komisija arī vēlas kartēt rūpniecības kapacitātes palielināšanas vajadzības un identificēt piegādes ķēžu riskus un trūkumus kritiskajās izejvielās. Tas varētu izraisīt pretrunas, jo Eiropas rūpniecība tradicionāli ir bijusi piesardzīga attiecībā uz ražošanas un piegādes ķēžu informācijas nodošanu Briselei.
Dokuments paredz, ka ES mobilizēs līdz 800 miljardiem eiro aizsardzības izdevumiem, tostarp 150 miljardu eiro aizdevumu ieroču programmai SAFE,
1,5 miljardu eiro Eiropas Aizsardzības rūpniecības programmai (kas vēl tiek apspriesta), Eiropas Aizsardzības fondu un, sākot no 2027. gada, nākamo ES daudzgadu budžetu.
Dokuments uzsver, ka dalībvalstis saglabās suverenitāti pār savu nacionālo aizsardzību, taču dažas valstis iebilst pret ES pieaugošo lomu aizsardzībā, kas tradicionāli bijusi nacionālo valdību kompetence. Vācija savā oficiālajā ieguldījumā ES Gatavības 2030 ceļvedī norādīja, ka
galvenais mērķis ir radīt apstākļus, lai dalībvalstis varētu izpildīt savus nacionālos un starptautiskos spēju mērķus.
Zviedrija uzsvēra, ka rādītājiem jābūt orientētiem uz taustāmiem rezultātiem, nevis uz to, cik lielā mērā valstis izmanto tādus rīkus kā kopīgie iepirkumi.
