Pašvaldībai vajadzētu domāt nevis par to, kā iznīdēt dažus zvejniekus, bet kā tīrīt ezeru, uzskata zvejnieki.
Pašvaldībai vajadzētu domāt nevis par to, kā iznīdēt dažus zvejniekus, bet kā tīrīt ezeru, uzskata zvejnieki.
Foto: Artis Drēziņš

Cīnās par Burtnieka ezeru vai par krēslu? Zvejnieki uzskata, ka pašvaldība melo un rīkojas beztiesiski 8

Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Burtnieku novada pašvaldība 2020. gada 19. novembrī aizliedza rūpniecisko zveju savā valdījumā esošajā Burtnieka ezerā no 2022. gada 1. janvāra, desmit deputātiem balsojot par, trijiem – pret un vienam atturoties. Savā domes lēmumā pašvaldība gan rak­sta, ka, lai aizliegums stātos spēkā, atbilstoši Zvejniecības likumam, jāsaņem Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” novērtējums un saskaņojums ar Zemkopības ministriju (ZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM).

 

Zvejnieki pārsūdz pašvaldības lēmumu

MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Pateicoties VM “tālredzībai”, acīmredzot pie mums vakcinācija vēl ritēs pilnā sparā, kad Āfrika to jau būs aizmirsusi 49
13 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vai D vitamīns ir efektīvs Covid-19 infekcijas ārstēšanā? Pētījumā atklājas jauni fakti 6
7 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipīgākajiem” koronavīrusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcīnu? 45
10 stundas
Lasīt citas ziņas

Negaidot zinātnieku un ierēdņu oficiālu verdiktu, zvejnieki – sešas saimniecības – decembra beigās iesniedza pieteikumu administratīvajā rajona tiesā par pašvaldības lēmuma atcelšanu, jo uzskata, ka tas ir prettiesisks. Advokāts Aldis Alliks ir gatavs pacīnīties par zvejnieku interesēm. Tiesa pieteikumu pieņēma, ierosināja administratīvo lietu un uzaicināja pašvaldību līdz 22. janvārim iesniegt rakstveida paskaidrojumus un dokumentus.

ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš norāda, ka pašvaldība nav rīkojusies īsti korekti – vispirms vajadzējis saņemt saskaņojumu no ministrijām un “BIOR” un tikai tad pieņemt lēmumu. Ministriju lēmumi pašvaldībai būs saistoši.

CITI ŠOBRĪD LASA

ZM gaida argumentētu vēstuli no pašvaldības: konferencē par Burtnieka ezeru izskanējušais ir tikai viedokļi, emocijas un runāšana, saka N. Riekstiņš. VARAM sabiedrisko attiecību vadītāja Jana Jentkus norāda, ka no valsts struktūrām lēmuma pieņēmēja par zvejošanu ir ZM.

Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume joprojām ir pārliecināts, ka pašvaldība rīkojas juridiski pareizi. Zveja aizliedzama, jo, viņaprāt, zivju ezerā maz – par to liecinot kaut vai tas, ka zvejnieki nespēj nozvejot atļauto daudzumu. Jādomā par uzņēmējiem, kas apkalpo makšķerniekus, – “tie arī ir uzņēmēji, ne tikai tie, kas tīklus mērcē…” viņš teic.

 

Makšķernieki pret zvejniekiem

Pērnruden neilgi pirms lēmuma pieņemšanas – 3. novembrī – Burtnieku pašvaldība bija sarīkojusi konferenci par Burtnieka ezera apsaimniekošanu ar galveno vadmotīvu: ko darīt ar zvejniekiem? (“Latvijas Avīzē” 4. novembrī par to raksts “Diskutē par Burtnieka nākotni”).

Konferenci iesākot diviem pašvaldības pārstāvjiem un turpinot četriem makšķerniekiem, kā saka sporta terminoloģijā, spēle aizgāja uz vieniem vārtiem. Situāciju daudz neuzlaboja vienīgā zvejnieka Naura Eglīša neveiklā un satrauktā uzstāšanās. Mani uzmanīgu darīja tas, ka konferences beigās zinātnieki un ierēdņi tomēr neiestājās par zvejošanas aizliegšanu. Kāpēc? Radās aizdomas, ka zvejnieki kaut ko tomēr nav pateikuši līdz galam (negribēja, nemācēja?), tāpēc gada nogalē devos ciemos pie Burtnieka ezera zvejniekiem.

 

Zveja nomācot atpūtu

E. Straume konferences sākumā uzsvēra: ezera galvenais lietošanas mērķis esot rekreācija, lai vide ap to veidotos pievilcīga pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam. Diemžēl šī pašvaldības labā griba saskārusies ar pretestību – zveju, kas nomācot rekreāciju.

Burtnieku pašvaldības dabas aizsardzības resursu speciāliste Evija Ozola norāda, ka līdz 2021. gada 31. decembrim pašvaldība iznomājusi sešām saimniecībām zvejas tiesības ar 2000 metriem tīklu, vēl 500 metru tiesības ir pašai pašvaldībai, kas tās iznomā jebkuram. Nozvejas limits 2019. gadam bija 49 tonnas, bet reāli nozvejotas 29 tonnas, tostarp zandartam bija atļautas 26 tonnas, līdakai – 12, bet izdevies attiecīgi 16 un trīs tonnas.

Ik gadu izsniedz ap 1000 makšķerēšanas licenču. Pēc zinātnieku aplēsēm, makšķernieki noķer aptuveni tikpat daudz zivju – precīzi nevar pateikt, jo daudzi savus lomus neuzrāda – neaizpilda un nenodod licences. Makšķernieki izmanto naktsmītnes, nomā laivas. Pēdējos četrus gadus ik gadu pašvaldība no zvejniekiem maksājumos saņem nepilnus 10 000 eiro, no makšķerniekiem – ap 30 000.

Investīcijas Burtnieka ezera vides un tūrisma projektiem 2018.–2021. g. – 287 232 eiro. Ap ezeru ir četras peldvietas, piecas laivu bāzes, septiņas viesu mājas, divi skatu torņi. E. Ozolas secinājums: zvejniecības nākotnes perspektīvas sliktas un labums no viņiem vietējai sabiedrībai minimāls.

 

Plusi un mīnusi

Vidzemes Augstskolas ģeogrāfijas profesors An­dris Klepers norādīja, ka ezera ūdens kvalitāte ir slikta, tam draud aizaugšana, jāierobežo plēsīgo zivju ķeršana, lai to populācija atgūtos. Ezerā dominē baltās zivis (karpveidīgās) mazos eksemplāros, makšķernieku lomi samazinās, līdz ar to – arī pašu makšķernieku interese un skaits.

Zveja Latvijā iespējama 250 ezeros. Procentuāli visvairāk zivju nozvejo Lubāna ezerā – 30,59%, pēc tam seko Burtnieka ezers – 21,91%. Iekšējo ūdeņu nozveja sastāda 0,8% no visas nozvejas (pārējais jūra), līdz ar ko, pēc A. Klepera domām, kā par nopietnu nozari domāt nevarot.

A. Klepers uzskaitīja galvenos plusus un mīnusus, ja zvejošana Burtnieka ezerā turpināsies. Plusi: turpinās zvejošanas tradīcijas, būs ienākumi sešām ģimenēm, pieaugs Burtnieka zandarta vērtība restorānos, potenciāls piesaistīt ES Zivju fonda līdzekļus, saglabāsies Burtnieka ezera devums zvejas nozarē. Mīnusi: pastiprināsies ekoloģiskās problēmas, turpinās kristies makšķernieku interese, pasliktināsies situācija tiem, kas sniedz pakalpojumus makšķerniekiem, ēnu ekonomika, pašvaldībai mazāk ienākumu.

Valmieras mednieku un makšķernieku biedrības valdes priekšsēdētājs Elmārs Švēde teic, ka pēdējos 12 gadus makšķerniekiem dzīve Burtnieka ezerā kļuvusi sliktāka: atļaujas dārgākas, līdakas un zandartus noķert grūtāk, zivis drīkst paturēt mazāk, noteiktā laikā un vietā zvejnieku dēļ makšķerēt nedrīkst, makšķernieku viedokli neņem vērā. E. Švēdes viedoklis par turpmāko: tīklus aizliegt, bet atļaut kontrolētu zveju ar murdiem.

Makšķernieks Imants Saulītis pārmet, ka ezerā pēdējos trīs gadus nelaiž zivju mazuļus. Viņš aicina Burtnieka ezerā izveidot zivju audzētavu un vismaz uz pieciem gadiem nekavējoties aizliegt zvejošanu.

Pēc profesionālā makšķernieka Normunda Grabovska domām, Burtnieka ezers ejot bojā. Makšķernieki uz to vairs nebraucot, jo nevarot noķert cepama izmēra zivis. Pat makšķerēšanas pasākumi jāpārceļ uz citām vietām, jo vienkārši neesot zivju. Uzņēmēji gatavi ieguldīt zivju mazuļos, ja vien pēc gadiem tos neizvelk zvejnieki. Varot būt murdi, tīkli gan jāaizliedz, bet zvejniekiem par zvejas aizliegšanu var samaksāt kompensāciju – gan jau naudas atrastos.

Vides pētnieks un žurnālists Māris Olte vispār uzskata, ka publiskos ūdeņos zivis tirgum audzēt un ķert nevajadzētu – tādam nolūkam ir zivju audzētavas: “Publiskam ezeram jārada prieks cilvēkiem – un makšķerēšana ir foršs prieka iemesls. Burtnieka ezers ir brīnišķīga vieta, kur gūt prieku un atpūsties.”

Konferencē par zvejošanas aizliegšanu izteicās arī tūrisma uzņēmējs Arnis Seņkāns, pret zveju bija arī Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolas valdes loceklis Ojārs Beķeris, bijušais Valmieras mērs un Saeimas deputāts Inesis Boķis, kā arī Jānis Brambats, pēc kura iniciatīvas portālā “Manabalss” tika vākti paraksti zvejošanas aizliegumam.

 

Zinātnieki: situācija nav dramatiska

SIA “Saldūdeņu risinājumi” ihtiologs Matīss Žagars ir pētījis Burtnieka ezera zivju resursus: pēdējos gadus īpašu izmaiņu neesot. Ļoti daudz zooplanktona visām zivju grupām. Lielākā problēma, ka piesārņojuma – fosfora – dēļ zied zilaļģes. Nenormāli daudz mazo asaru, pietiekami arī lielo asaru. Līdzīga situācija ar raudām. Daudz mazo zandartu, ir arī lielie, kas varētu būt vairāk, bet nav arī dramatiski maz. Laist ezerā zandarta mazuļus bezjēdzīgi, jo to pietiek.

Kā zvejnieku plusus ihtiologs uzsver, ka viņi ar zivīm apgādā plašāku sabiedrību, zvejo arī baltās zivis, piekopj tradicionālu arodu, kā mīnusus – selektīvi zvejo vērtīgāko, slikta komunikācija. Savukārt makšķernieku plusi, ka ienes vairāk naudas vietējai ekonomikai, kopumā godprātīgāki, saudzīgāki pret resursiem, mīnusi – ar zivīm apgādā tikai savas ģimenes, selektīvi izķer lielās plēsīgās zivis, neprot komunicēt ar zvejniekiem, neaizpilda licences.

“Zvejnieki un makšķernieki sēž vienā laivā. Aizliedzot zvejošanu, strauju izmaiņu nebūs. Galvenais ir mainīt pieeju ezera apsaimniekošanai – lai tas mazāk “zied” un ir vairāk zivju. Makšķerniekiem vairāk lielās zivis jālaiž atpakaļ, bet zvejniecību vairāk vajadzētu orientēt uz baltajām zivīm un murdiem,” spriež M. Žagars.

“Tīklu limits, ja salīdzina ar citiem ezeriem, nav liels – varētu pat būt 8–12 kilometri. Pieaug konkurence starp zvejniekiem un makšķerniekiem. Tos, kas noķers zivis, zinātne neizvēlas – tas ir politisks pašvaldības lēmums,” saka “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs D. Ustups, kurš piebilst, ka pēdējos divos gados lomi esot mazāki nekā iepriekšējos pēdējos gados.

“Burtnieka ezerā ir izmaiņas zivju sastāvā, bet ne vienmēr var norādīt uz vainīgo. Piemēram, Baltijas jūrā mencas nezvejo, bet tās pazudušas. Daudz ietekmē vides pārmaiņas. Tās ir emocijas, ka situāciju var glābt, ja kādu – zvejniekus vai makšķerniekus – izslēgs. Zemkopības ministrija seko zinātnieku secinājumiem, kuri teic, ka situācija nav dramatiska, zivju krājumi pietiekami labā situācijā,” saka ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

“No ministrijas viedokļa Burtnieka ezerā ir lieli resursi, kas ir jāizmanto, pretējā gadījumā zivis aizies bojā dabiskā ceļā. Makšķerēšana nevar pieaugt tādos apjomos, lai efektīvi izmantotu šos resursus. Pašvaldības lēmumiem jābūt racionāliem, ne emocionāliem. Varbūt var atļaut ar vadu zvejot mazās zivis, kuru ir par daudz, kuras nevienam nevajag un konkurē par barību ar lielajām zivīm? Iekšējo ūdeņu zvejniekiem ir un var būt vēl lielāks pienesums tautsaimniecībai, tā nodrošina, ka pie zivīm tiek plaša sabiedrība, ne tikai makšķernieki. Ne visas zivis īsti var izaudzēt dīķos, piemēram, zandartus, līdakas. Makšķerēšana ir hobijs, zvejošana – uzņēmējdarbība. Katrs nodrošina savu,” saka N. Riekstiņš.

 

Zvejnieki cīnīsies līdz galam

No 2000 metriem Burtnieka ezera tīkla limitiem 800 pieder zvejnieku saimniecības “Meldri A.V.” īpašniecei Anitai Vētrai. “Esmu pensionāre un nogurusi no visas šitās ņemšanās ap ezeru. Biju nolēmusi pēc līguma beigām 2021. gada 31. decembrī vairs ar zvejošanu nenodarboties – lai godprātīgi zēni pārņem manus tīklu limitus. Bet, redzot, kā lietas attīstās, ka pašvaldība melo un rīkojas beztiesiski, nolēmu – cīnīšos!” man saka Burtnieka ezera zvejnieku biedrības vadītāja, kuras saimniecība kopā ar vēl piecām vērsusies tiesā.

“Vēl aprīlī tikāmies ar pašvaldības pārstāvjiem un runājām, kā attīstīsim zvejošanu. Ar Eiropas zivsaimniecības fonda atbalstu zvejnieku un visu pārējo vajadzībām iekārtots Matīšu kanāls, tur plānoja pievilkt elektrību, nolikt ledusskapi. Kam tas viss bija vajadzīgs?

Zvejniekus apzināti nomelno attiecībā pret makšķerniekiem. Nesaku, ka esam balti un pūkaini, bet pēdējos gados ļoti tiekam kontrolēti. Un vēl tās mūžīgās runas, ka zvejnieki neko nemaksā.”

A. Vētra apkopojusi datus par pēdējiem 11 gadiem, kopš izveidots Burtnieku novads. Šajos gados saimniece izdevusi ap 236 tūkstošiem eiro: 160 000 eiro darbinieku algās, 45 000 eiro – nodokļos, 10 944 eiro – par licencēm un 20 440 eiro – ezera ekoloģiskai aizsardzībai.

“Tie ir reāli skaitļi, kurus pašvaldība un makšķernieki nenovērtē. Kopš 2009. gada mūsu zvejnieku biedrība apdāvinājusi apkārtnes skolas par 8000 eiro. Tāpēc sāp, ka pret zvejniekiem ir tik slikta attieksme. Vai kāds var iedomāties aizliegt Latvijas valsts mežos nodarboties ar uzņēmējdarbību tikai tāpēc, ka daudz vairāk ir ogotāju un sēņotāju?” jautā A. Vētra.

 

Zvejnieks N. Eglītis: “Zivju ezerā pietiek visiem!”
Foto: Artis Drēziņš

Nauris Eglītis, vienīgais no zvejniekiem, kurš uzstājās konferencē, apgalvoja, ka zivis, tajā skaitā zandarti, ezerā ir, tikai vienkārši pēdējā laikā “nenāk”– tā esot visā Latvijā, tādi gadi mēdzot gadīties. Nevajagot nomelnot zvejniekus – arī makšķernieki esot dažādi: daži uz ezeru nākot kā uz darbu un zivis pēc tam nelegāli pārdod.

N. Eglītis dzimis un dzīvo dzimtas mājās pie Burtnieka ezera, kopš 2012. gada pārņēmis tēva zvejas arodu un zvejo ar 275 metriem tīkla. Mani sarunas biedri, kad apmeklēju Burtnieka ezera zvejniekus, ir arī Jānis Eglītis, kurš zvejo ar 300 metriem tīkla un strādā pie A. Vētras, Guntars Balaško, kurš strādā pie A. Vētras, un Jānis Bērziņš, kurš zvejo ar 300 metriem, kurš, cita starpā, ir arī kaislīgs makšķernieks…

 

Zvejnieki J. Eglītis (no kreisās) un G. Balaško: “Mēs neesam tik slikti, par kādiem mūs taisa makšķernieki.”
Foto: Artis Drēziņš

G. Balaško: “Pēdējā laikā zivis “nāk” mazāk, bet teikt, ka nav, ir galīgas muļķības. Vidēja izmēra – divu trīs kilogramu – pilnīgi pietiek. Daudz lielākas zvejniekus ne īpaši interesē, jo restorāniem un cilvēkiem tādas nevajag. Tās vajag makšķerniekiem.”

J. Bērziņš: “Makšķerniekiem lielās līdakas un zandarti neķeras, jo tās ir pārrijušās un guļ, jo ļoti liela barības bāze – visapkārt pilns ar mazajām zivīm. Jātrāpa ar vizuli bezmaz pa galvu… Esmu novērojis, ka plēsējas aktīvi barojas īsu brīdi dienā, bieži pat pusstundu. Tad arī jātrāpa, bet makšķernieki ir slinki, atbrauc, pamētā pāris stundu, pēc tam mēnesi bļauj, ka nekas neķeras, un vaino zvejniekus. Tie lielie kliedzēji atceras laikus, kad Burtnieka ezerā jebkurā laikā varēja nomakšķerēt maisiem.”

J. Eglītis: “Atceros, pagājušā gadsimta 60. gados ap ezeru daudzviet bija smiltis, peldējāmies, bet tagad gandrīz viss krasts aizaudzis. Aizaugšana sākās, kad kolhoza laikos pastiprināti sāka lietot minerālmēslus, tos kaisīja no lidmašīnām, man nereti uz galvas trāpīja, kad ezerā makšķerēju… Bet aizaugšanā vaino zvejniekus…”

J. Bērziņš: “Tieši tāpēc pašvaldībai vajadzētu domāt nevis par to, kā iznīdēt dažus zvejniekus, bet kā tīrīt ezeru. Manuprāt, te nepieciešams kuģis, kas smeļ dūņas.”

G. Balaško: “Daudz ko var ar mazajām baltajām zivīm darīt – arī kūpināt, vītināt, bet tam jābūt rentablam darbam. Mēs zandartus pārdodam par pieciem eiro kilogramā, līdakas – par trīs, plaužus un citas baltās zivis atkarībā no lieluma – par 0,5-2 eiro.”

Foto: Artis Drēziņš

J. Bērziņš: “Uzpircējiem, kas pērk vairumā visu lomu, zandartus pārdodu par 2,5 eiro kilogramā, līdakas – par 1,5 , līņus – par 1, plaužus – par 0,5 eiro. Ja selektīvi – divreiz dārgāk. Ja iztīru – vēl dārgāk. Baltās zivis mani interesē svarā virs 1,5 kilogramiem – mazākas, ja dzīvas, sviežu atpakaļ. Zandartu limits man ir 3,3 tonnas, ko arī nozvejoju, līdakas – 1,440 tonnas, bet varu noķert 0,8 tonnas.

N. Eglītis: “Kur cilvēks varēs nopirkt Burtnieka zivi, slaveno zandarta fileju (to zvejnieks sagatavo un pārdod par 13 eiro kilogramā. – A. D.)? Tikai nelegāli no makšķerniekiem. Un patiesībā makšķernieks ir lielāks plēsējs par zvejnieku. Zemmēra līdakas jau laivās sagriež gabalos, lai inspektors nevar izmērīt, vienam reiz sieva ar gaļas maļamo bija līdzi un uzreiz maļ bļodā… Tūrisma nav un nebūs, kamēr nebūs infrastruktūras un būs aizauguši krasti.”

J. Bērziņš: “Izskan variants, ka tīklus var aizvietot ar murdiem. Tie ir ļoti dārgi un attiecīgi dārgas tad būs zivis.”

J. Eglītis: “Zinātnieki un Rīgas ierēdņi mūs saprot, bet vietējie domā tikai par savām interesēm, saviem amatiem. Zvejnieku ir maz, makšķernieku – daudz, tāpēc deputātiem un deputātu kandidātiem jāvāc plusi.”

 

Deputāts maina viedokli

Bet ne visi makšķernieki ir pret zvejniekiem. Domas mainījis Burtnieku novada deputāts Viesturs Karlivāns, kas balsoja pret aizliegumu zvejot un lūdza ierakstīt protokolā viņa motīvu: “Es balsoju pret šo lēmumu, jo, pēc manām domām, tas ir sasteigts, nepārdomāts un līdz ar to arī nepareizs. (..) Pēc konferences noklausīšanās, informācijas iegūšanas, kas saistītas ar Burtnieka ezeru, es un, cik saprotu, arī citi cilvēki, kas pirms tam bija par pilnīgu rūpnieciskās zvejas aizliegumu, ir mainījuši domas. Arī es esmu makšķerējis Burtnieka ezerā un ir skaidrs, ka makšķernieku skaitliski ir daudz vairāk nekā zvejnieku, tāpēc šo lēmumu ir viegli pārveidot par populāru lēmumu, aizliedzot rūpniecisko zveju pavisam. (..) Pieņemot šo lēmumu, ir sajūta, ka kāds vēlas izmest zvejniekus no laivas un tā vietā pats airēt uz jaunajām pašvaldību vēlēšanām.”

SAISTĪTIE RAKSTI

Burtnieku pašvaldība lūgusi “BIOR” izpētīt iespēju sākt mazo balto (karpveidīgo) zivju melioratīvo zveju. Saka, ka pašvaldība to grib darīt nekavējoties. Bet tas neesot tik vienkārši.

“Melioratīvā zveja notiek ar vadu. Burtnieka ezerā ar to vajadzētu gada vai divu laikā izzvejot 350 tonnas mazo balto zivju. Mazāk nav jēgas, jo tad to resurss spētu atjaunoties. Problēma, ka Latvijā ar šādu zveju nav pieredzes un pašvaldībai nav gatava tehniskā specifikācija. Mums ir arī bažas, ka, zvejojot ar vadu, ies bojā mazie plēsēji, īpaši mazie zandarti, kas ir ļoti ju tīgi. Tāpēc esam pašvaldībai nosūtījuši atbildi – ja 2021. gadā tiksim galā ar izpēti un papīru darbiem, melioratīvā zveja varētu sākties 2022. gadā,” norāda “BIOR” zinātnieks D. Ustups. Tāpat pašvaldība lūgusi aizliegt zveju – savu atzinumu par to “BIOR” došot nedēļas laikā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Pateicoties VM “tālredzībai”, acīmredzot pie mums vakcinācija vēl ritēs pilnā sparā, kad Āfrika to jau būs aizmirsusi 49
13 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vai D vitamīns ir efektīvs Covid-19 infekcijas ārstēšanā? Pētījumā atklājas jauni fakti 6
7 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipīgākajiem” koronavīrusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcīnu? 45
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
No ceturtdienas Latvijā gaidāms aukstuma vilnis. Cik ilgs tas būs? Toms Bricis par laiku šonedēļ un turpmāk 1
9 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Stāsti
Mamma gandrīz piedzīvo infarktu: kopā ar zivīm skolēnu pusdienās – tārpi 16
3 stundas
Lasīt citas ziņas
IM
Ingrīda Mičāne
Stāsti
Mamma gandrīz piedzīvo infarktu: kopā ar zivīm skolēnu pusdienās – tārpi 16
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Ja ko darām, tad tam jābūt izrunātam!” Pirms Covid-19 ierobežojumu izmaiņām Kariņš uzklausīs ekspertus
52 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Uz Vidzemes šosejas sadūrušās piecas automašīnas. Kavējas satiksme
6 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kurās pilsētās un novados atklāti jaunie Covid-19 gadījumi
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Uz Vidzemes šosejas sadūrušās piecas automašīnas. Kavējas satiksme
20:39
LE
LETA
Ziņas
Mūžībā devies Valmieras teātra aktieris un režisors Andris Vidiņš
20:29
LE
LETA
Ziņas
Autobusā Valmiera-Rīga braucis Covid-19 slimnieks
20:15
LE
LETA
Ziņas
Mūžībā devies Valmieras teātra aktieris un režisors Andris Vidiņš
16 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Petraviča skaidro, kā nolemts piešķirt 200 eiro vienreizējo pabalstu pensionāriem 10
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šodien atbalsta, rīt neatbalsta. Kalviņš par svārstībām valdības lēmumos un to, kāda ekspertīze trūkst cīņā ar Covid-19 6
3 stundas
JL
Juris Lorencs
Stāsti
“Vienkārši visu aizklapēt ciet – tas nav risinājums, ir jāmeklē izeja!” Saruna ar ekonomistu Uldi Osi 5
4 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Gada laikā nevar izstrādāt vakcīnu, tā satur embriju šūnas un mikročipus, izraisa bīstamas blaknes. ZVA skaidro, vai tā ir taisnība 8
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Tāda ir pašreizējā situācija!” No amata atkāpies Garkalnes novada mērs Zīriņš
1 stunda
AP
Anita Pirktiņa


Ziņas
Latvija – viena no zaļākajām Eiropā vai dabas postītājvalsts “ar atklātu mežizstrādes biznesa karu pret mazo ērgli un melno stārķi…”? 12
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ostapenko izcīna graujošu uzvaru Dohas WTA 500 turnīra pirmajā kārtā
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tik auksts Latvijā gadiem nebija bijis! Meteorologi par aizvadīto ziemu 1
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lemberga sliktā veselības stāvokļa dēļ lūdz viņu atbrīvot no apcietinājuma 31
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vai D vitamīns ir efektīvs Covid-19 infekcijas ārstēšanā? Pētījumā atklājas jauni fakti 6
7 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
Pēteris Apinis: Viena pote, mazāk blakņu un pasargās no “lipīgākajiem” koronavīrusiem. Ko zinām par jauno “Johnson&Johnson/ Janssen” vakcīnu? 45
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
No ceturtdienas Latvijā gaidāms aukstuma vilnis. Cik ilgs tas būs? Toms Bricis par laiku šonedēļ un turpmāk 1
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Neskatoties uz Covid-19 krīzi, pērn pieaugusi vidējā darba alga. Cik liela tā tagad ir? 5
6 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Aktieris Andris Keišs par ierobežojumiem: “Es tos lēmumus nesaprotu! Kāda atšķirība ir starp “Narvessen” un kādu Barona ielas medus veikalu?” 42
1 diena
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Deputāti Sprūdi no jaunās partijas “Likums un kārtība”, Varšavas lidostā pieķer par ekskluzīva “Rolex” pulksteņa nedeklarēšanu 63
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Ministrs Sandis Ģirģens agrā pirmdienas rītā jau sēž friziera krēslā 22
11 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Vakcinācijas birojs sarūk, Lemberga spriedums un Jēkabpils lielgabala sāga. Nedēļas notikumu apskats 3
13 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Kas jāzina nodokļu maksātājiem, lai pareizi pievienotu čekus lietotnē “Attaisnotie izdevumi”? 9
13 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Kokteilis
FOTO. Tenisa zvaigzne Serēna Viljamsa beidzot “padevusies” un atļāvusi meitai Olimpijai sākt spēlēt tenisu
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Latviešu supermodele Ginta Lapiņa vairs neglabā noslēpumu: viņa gaida bērniņu! 5
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Aizdomās par valsts amatpersonas slepkavības mēģinājumu meklē attēlos redzamos vīriešus
8 stundas
LE
LETA
Veselam
Atmiņas traucējumi, matu izkrišana, milzīgs nogurums un pat sirds mazspēja: ārsti atklāj, kādas sekas var būt pēc Covid-19 izslimošanas 5
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Entuziasti vāc parakstus, lai legalizētu apzinātas sānslīdes ar automašīnām 22
1 diena