Solvita Zvidriņa
Solvita Zvidriņa
Foto – Valdis Semjonovs

  46

Māja, kuru pirms piecdesmit gadiem cilvēks uzcēlis savai ģimenei un kuru nav pārbūvējis, un kuru nekad nav plānojis pārdot, gadu gaitā kļūst tik vērtīga, ka viņš vairs nespēj samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Jūsuprāt, tas ir normāli, ka, nespējot samaksāt, viņam vienīgā izeja – izvākties no šīs mājas?

Reklāma
Reklāma

Nē, tā nav!

Bet no jūsu teiktā tā iznāk!

Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
TV24
“Neaiciniet atpakaļ, ja jūs nezināt, vai šeit būs darbs!” Jaunietis pabeidzis augstskolu Anglijā, bet Latvijā nevar atrast darbu
Vai esi pārliecināts, ka tavā noīrētajā miteklītī nav slēptās kameras? Lūk, kā pārbaudīt!
Lasīt citas ziņas

Es runāju par šīs mājas tirgus vērtību. Bet tad jārunā par nodokļu politiku. Par to, cik pašlaik samērīgs ir nekustamā īpašuma nodoklis šai pirms piecdesmit gadiem celtajai ģimenes mājai.

Bet tikko sacījāt, ka nākamgad kadastrālā vērtība tai būs 85% apmērā no tirgus vērtības, tātad celsies. Gan no Eiropas Komisijas, gan Pasaules bankas atskan ieteikumi pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem uz nekustamo īpašumu. Ko atbildēsim cilvēkiem, kuri nodokļu sloga dēļ nespēj uzturēt savu mājokli? Vai to, ka agri vai vēlu būs jāiet prom?

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas ir nodokļu politikas jautājums. Arī citās Eiropas valstīs nekustamiem īpašumiem ir noteikta kadastrālā vērtība, kas mainās atkarībā no tirgus vērtības. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam dažās valstīs tiek noteikta speciālā vērtība. Papildus tiek piemēroti nodokļa atvieglojumi. Iznākumā cilvēks spēj samaksāt nodokli un viņam nekur prom nav jāiet. Mums tā vēl nav. Tiesa, jau pašlaik vietējās pašvaldības var piemērot atlaides līdz pat 90% no aprēķinātā nodokļa summas. Tāpēc vispirms jau vietējām pašvaldībām jājautā, kāda ir to attieksme pret saviem iedzīvotājiem.

Vai tas ir jautājums tikai pašvaldībām? Jau pašlaik liela daļa pašvaldību iztrūkstošo saņem no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Tādējādi vairāk atlaižu nevar dot. Varbūt tas ir jautājums par valsts attieksmi pret pašvaldībām?

Valsts līmenī, protams, var noteikt citādu šo nodokļa aprēķina shēmu.

Vai Finanšu ministrijā izveidotajā darba grupā, kurā arī jūs piedalāties, piedāvā citādu?

Jā, Tieslietu ministrija un mēs šādu priekšlikumu esam iesnieguši – ieviest speciālās vērtības nodokļa aprēķinam un kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanai, kā arī pārskatīt nodokļu politiku. Speciālo vērtību aprēķināšanas modeļi var būt ļoti dažādi. Kuru no iespējām izmantot, tam vajadzīgs politisks lēmums.

Kā zināms, speciālā vērtība nodokļa aprēķinam jau ir ieviesta lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Visiem par trim hektāriem lielākiem zemes gabaliem nodokļa summa kārtējam gadam nepieaug vairāk kā par 10% no iepriekšējā gadā aprēķinātās.

Bet vai tad VZD nav tas, kurš uzmērī visas ēkas?

To dara VZD, jā. Bet mēs neesam būvvalde, kas ēku pieņem ekspluatācijā. Mēs mērām un reģistrējam kadastrā to, kas ir uzbūvēts. Tautas valodā to sauc par inventarizācijas lietu. Savukārt būvatļaujas, īpašuma lietošanas mērķa noteikšana, pieņemšana ekspluatācijā – viss ir vietējās pašvaldības rokās.

Reklāma
Reklāma

Tāpēc jau ļaudis mēdz runāt, ka, lūk, mans kaimiņš uzcēlis lepnu savrupnamu, kas pēc papīriem ir šķūnītis. Tāpēc uzskatu, ka ne tikai valstij, bet arī pašvaldībām ir ļoti liela loma kadastra informācijas sistēmas pilnīgošanā, no kā savukārt atkarīgas gan īpašumiem aprēķinātās kadastrālās vērtības, gan nekustamā īpašuma nodoklis.

Varbūt varat apsolīt, ka specvērtības nodokļa aprēķinam būs arī dzīvokļiem, ģimeņu privātmājām?

To solīt es nevaru. Bet, kā jau sacīju, šādu priekšlikumu Finanšu ministrijā izveidotajai darba grupai esam iesnieguši. Kādas nākamgad būs nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tāpat kāda būs nekustamā īpašuma nodokļa politika, par to valdībai un Saeimai būs jāizlemj tuvāko mēnešu laikā.

Tāpat esam aicinājuši nākamgad kadastrālās vērtības vēl nepiemērot līdz 85% no tirgus vērtībām, kā tas pašlaik paredzēts likumā. Savukārt kadastrālo vērtību pārskatīšana turpmāk notiktu nevis ik pēc diviem, bet ik pēc četriem gadiem – kā tas jau bija pirms ekonomiskās krīzes. Krīzei beidzoties, nekustamo īpašumu cenas ir augušas, bet tagad iznāk, ka plānojam mākslīgi tām līdzi celt kadastrālās vērtības. Pārejot uz četru gadu periodu, nākamgad netiktu ieviestas jaunās kadastrālās vērtības. Pašlaik līdz nākamajam gadam atliktās vērtības balstās uz tirgus darījumu cenām, fiksētām 2015. gada 1. jūlijā. Atbilstoši tām kadastrālo vērtību kāpums iznāk ļoti krass.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.