Zaļā enerģija Latvijā – modes kaprīze vai nākotnes zelta resurss? 0
Zaļā enerģija – modes lieta vai ekonomiski izdevīga un perspektīva izvēle? Atbildēm uz šo jautājumu bija veltīts šīs nedēļas TV24 raidījums Uzmanības centrā ekonomika.
Kā zināms, atbalstošā attieksme pārejai uz videi nekaitīgiem vai mazkaitīgākajiem energoresursiem krietni sašūpojusies, Donaldam Trampam kļūstot par ASV prezidentu. Cita starpā viņš ir kritizējis Eiropas valstis par vēja ģeneratoru uzstādīšanu, motivējis lielākos apjomos iepirkt ASV fosilos energoresursus.
Mums, protams, pirmām kārtām interesē pašmāju ekonomika. Tāpēc raidījuma dalībniekiem vaicājām vai zaļā enerģija ir ekonomiski izdevīga Latvijai, kā ir ar riskiem energoapgades drošībai un vai necietīs Latvijas ainava un lauksaimniecība, ja plašāk izmantosim vēja ģeneratorus un saules paneļu parkus? Studijā: Laura Strovalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktores vietniece, Raivis Ņikitins, uzņēmuma “Naco Techologies” komercdirektors un Jānis Lapiņš, Liepājas SEZ pārvaldnieka padomnieks.
“Pirmām kārtām jāsaprot, ka uz zaļo enerģiju jāskatās kā uz resursu. Katra valsts, protams, vēlas izmantot tās iekšējos resursus. Gudra izvēle ir nevis pirkt no kāda, bet izmantot to, kas mums ir. Jautājums – ko mēs darām ar pārpalikumu un vai mēs radām pārpalikumus? Vajadzētu iet uz to, lai mēs nevis vienkārši eksportētu šo pārpalikumu, bet gan no tā radītu pievienotu vērtību,” komentē Laura Strovalde. Proti, pateicoties hidroelektrostacijām, saules paneļu vai vēja ģeneroatoru parkiem, saražotas elektrības pārpalikumu vajadzētu tiekties izmantot citu produktu ražošanai. Tie varētu būt, piemēram, ūdeņradis, ilgtspējīga aviācijas degviela utml.
Raivis Ņikitins informē, ka pirmais veids, kā padarīt ilgstošāk izmantojamu saražoto elektrību, būtu ar tās palīdzību ražot ūdeņradi. Nākamie pārejas produkti, ko rada uz ūdeņraža pamata, ir metanols, ilgtspējīgā aviācijas degviela, arī amonjaks, ko varētu plaši izmantot lauksaimniecībā. Tas noteikti ir izdevīgāk nekā iepirkt pieminētos produktus ārzemēs.
Jānis Lapiņš akcentē: “lai radītu izaugsmi, mums vajadzīgi resursi. Ja mēs skatāmies bilanci šodien, redzam, ka joprojām esam energoresursus importējošā valsts. Latvijas potenciāls un iespēja balstās uz to, ka mēs pie šīs tēmas pieķērāmies ļoti savlaicīgi. Un arī svarīgi, ka pirmajam posmam – elektroenerģijas ražošana kā tāda – līdzi nāk nākamie posmi, kas ir, piemēram, energoietilpīgas ražotnes. Liepājas ilgspējīgas industrijas centra koncepts tāds arī ir, ka katrs nākamais projekts papildina iepriekšējo. Piemēram, siltums, kas vieniem ir kā blakusprodukts, var tikt izmantots cita veida ražošanai vai pilsētas apgādei ar siltumenerģiju.”
Visu raidījumu skatieties TV24 vai pie šī raksts portālā La.lv
