Zaļais: Redzu mērķtiecīgu pāris cilvēku vēlmi ģimnāziju kā sugu nīcināt ārā 19

Viens no tematiem, kas beidzamajās dienās aktualizējies medijos, ir par iestājeksāmeniem vidusskolās, jo šajā jomā tiek solītas izmaiņas.

Reklāma
Reklāma
“Tu padarīji mana desmitgadīgā dēla dienu neaizmirstamu!” Ādažos kāds svešinieks no sirds iepriecinājis zēnu, kurš nupat nopircis makšķeri
“Es nerunāju latviski!” Tūrists no Šveices, kurš apguvis latviešu valodu, sašutis, ka vairākās kafejnīcās nevar veikt pasūtījumu valsts valodā 158
13 noslēpumi, kas franču sievietēm ikdienā ļauj izskatīties tik satriecoši 11
Lasīt citas ziņas

Iepriekš jau rakstījām, ka tikai divus mēnešus pirms šī mācību gada beigām Rīgas skolu topošie 9. klašu absolventi uzzinājuši, cik stingri būs nosacījumi uzņemšanai vidusskolās – lai varētu iestāties jebkurā galvaspilsētas vidusskolā, skolēnam būs jābūt ne tikai sekmīgi pabeigušam 9. klasi un gada atzīmei latviešu valodā jābūt vismaz piecām ballēm, bet arī centralizētie eksāmeni (CE) matemātikā, latviešu, angļu valodā jānokārto, vērtējumā saņemot vismaz 35% katrā no eksāmeniem.

Par pirmajiem diviem nosacījumiem nebūtu nekas daudz iebilstams, jo tie ir diezgan pašsaprotami, bet par prasību par CE nokārtošanu diezgan augstā līmenī gan ir jautājumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Iestājeksāmenu tēma aktualizēta arī TV24 raidījumā “Preses klubs”, kur savu komentāru izteicis Kristaps Zaļais, Siguldas novada domes priekšsēdētājas vietnieks (NA/LRA/LZP), RSU docents, kurš nedaudz vairāk nekā 5 gadus bijis arī Laurenču skolas direktors.

Viņš pastāsta, ka tolaik daudzi Laurenču skolnieki pārgājuši uz Siguldas Valsts ģimnāziju, kur tikuši kārtoti iestājeksāmeni, un tā ir jau ierasta prakse.

K.Zaļais gan vairāk ir neizpratnē par to, kāpēc laikā, kad izglītības nozarē ir tik daudz problēmu ar izglītības kvalitāti, pedagogu trūkumu, skolu tīklu utt., tomēr dienaskārtībā ir ielikts šis jautājums par iestājeksāmeniem. Daudz svarīgāk būtu risināt akūtākas problēmas.

Viņam prātā ir iespējamais iemesls šādam gājienam – tas varētu būt mēģinājums novērst uzmanību no lielākām problēmām, jo, vairākus gadus aktīvi darbojoties izglītības nozarē dažādos līmeņos, nekur par šo problēmu neesot dzirdēts runājam un neesot skaidrs, no kurienes šī tēma ir uzradusies.

Bijušais direktors arī uzskata, ka esošā sistēma normāli funkcionēja, un to šobrīd nav nepieciešams akūti risināt.

“Šie nav pirmie uzbrukumi ģimnāzijām. Ik pa laikam ir, ka varbūt Siguldai nemaz nepienākas valsts ģimnāzijas statuss un tamlīdzīgas runas. Redzu pāris cilvēku mērķtiecīgu vēlmi ģimnāzijas kā sugu nīcināt ārā.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.