“Zapad ir tikai ģenerālmēģinājums…” bijušais Ukrainas armijas brīvprātīgais karavīrs brīdina par Krievijas iespējamiem plāniem attiecībā uz Baltijas valstīm 0
Piektdien sāktās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības “Zapad 2025” esot tikai priekšspēle daudz nopietnākiem notikumiem, kas gaidāmi 2027. gadā, tā raidījumā laikrakstam Lyritas atklāja brīvprātīgais Arūnas Kumpis, kurš karojis Ukrainā. Viņš uzskata, ka Baltijas valstis pēc Ukrainas ir rindā nākamās.
“Tagad viss izšķiras Ukrainā. Ļoti ticami, ka līdz 2027. gadam konflikts vienā vai otrā veidā atrisināsies. Piekrītiet – trīs gadi ir daudz, ja runājam ne tikai par cilvēku zaudējumiem, bet arī par ekonomiskajām spējām. Pieci gadi – tas ir vēl vairāk. Mana prognoze ir, ka nākamo divu gadu laikā šis karš izsīks. Taču, tā kā visa Krievijas rūpniecība un ekonomika ir nolikta uz kara sliedēm, ir gūta milzīga pieredze un saglabātas lielas ambīcijas, šo potenciālu nāksies kaut kur likt lietā,” intervijā uzsvēra Kumpis.
Viņa ieskatā, Baltijas valstis būtu izvēle numur viens, kur Krievija varētu novirzīt savus karaspēkus. Taču daudz kas atkarīgs no tā, cik gatavas būs pašas Baltijas valstis.
Jau iepriekš vēstījām, ka piektdien sākās Krievijas un Baltkrievijas apvienoto stratēģiska līmeņa militāro mācību “Zapad 2025” aktīvā fāze, kuras norise ir paredzēta līdz 16.septembrim galvenokārt Baltkrievijas teritorijā.
Iepriekš mācībās “Zapad” abas agresorvalstis ne reizi vien ir izspēlējušas iebrukumu Baltijas valstīs, Suvalku koridora bloķēšanu un kodolieroču izmantošanu. Paredzams, ka līdzīgs scenārijs būs arī šī gada mācībās.
Krievijai un Baltkrievijai tuvumā esošās Eiropas valstis jau iepriekš gatavojušās iespējamām provokācijām mācību laikā. Polija nolēmusi uz laiku slēgt robežu ar Baltkrieviju, kas izsaucis Krievijas nepatiku.
Latvija savukārt pēc nedēļas vidū notikušās Krievijas lidrobotu ielaušanās Polijas gaisa telpā paziņoja par savas gaisa telpas slēgšanu austrumu pierobežā uz laiku līdz 18.septembrim ar iespēju šo termiņu pagarināt. Lēmums tiek pamatots ar nepieciešamību uzlabot pretgaisa spēku spēju rīkoties vajadzības gadījumā.
Pagājušajā nedēļā aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzdeva Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) pastiprināt gatavību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa, informatīvās un kibertelpas pastiprinātu novērošanu, kā arī veikt visu zemessargu apziņošanu ar mērķi noskaidrot viņu gatavību ierasties vienībās un veikt kaujas uzdevumus.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) sagatavotā analīzē pausts, ka mācību “Zapad 2025” radītais apdraudējums Latvijai un NATO ir zems, tomēr abas agresorvalstis mācības izmanto iekšpolitikas un ārpolitikas stratēģiskās komunikācijas veidošanā. SAB analītiķi uzskata, ka šogad Krievijas diktatora Vladimira Putina režīms ar šīm mācībām vēlas skaidri pavēstīt, ka, neraugoties uz karu Ukrainā, Krievija spēj attīstīt un stiprināt savas militārās spējas, kā arī reaģēt uz militāru apdraudējumu.
Latvijas aizsardzības nozares ziņu portālā “Sargs.lv” pirms mācībām “Zapad” publicēts atgādinājums par iespējamību, ka Krievija un Baltkrievija pret saviem kaimiņiem šajās dienās var mēģināt īstenot provokācijas, īpaši pastiprinot pret Latviju un citām NATO valstīm vērstās informatīvās operācijas.
NBS pastāvīgi veic izlūkošanu, novērojot un analizējot notiekošo dažādos mācību “Zapad” posmos. Vajadzības gadījumā bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem sola rīkoties, lai aizstāvētu Latviju.
Aizsardzības nozare aicina Latvijas iedzīvotājus būt vērīgiem un, pierobežā pamanot ko aizdomīgu, nekavējoties par to informē Valsts robežsardzi, Valsts policiju, Valsts drošības dienestu vai Zemessardzi.
Tāpat izplatīts aicinājums kritiski izvērtēt informāciju sociālajos tīklos un nedalīties ar nepārbaudītām ziņām, lai neizplatītu ienaidnieka propagandu.
