“Zaudēju redzi, puse ķermeņa tirpst, dienām vemju!” Laine publiski uzrunā VM, lai tā saprastu, ka migrēna nav “vienkārši galvassāpes”
0
Migrēna ir hroniska slimība, kas slepus pārņem arvien vairāk cilvēku, pasliktinot viņu dzīves kvalitāti. Latvijā pieejamās zāles ir, salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, dārgākas, jau iepriekš esam rakstījuši, ka nereti pacienti dodas uz Lietuvu pirkt medikamentus, jo tur tie pieejami daudz lētāk. Arī izvēles iespēju Latvijā ir mazāka. Šobrīd no migrēnas pret sāpju medikamentiem Latvijā ir pieejami tikai no katras triptānu grupas viens ražotājs, tāpat Latvijā medikamenta veids triptāniem ir tikai viens – injekcija vai tablete. Veselības ministrija sola uzlabojumus, migrēnas pacientu aprūpē, tomēr darbi pagaidām neseko, tikmēr publicējam Laines stāstu, kā tas ir – ikdienā sadzīvot ar migrēnu.
“Es dzīvoju ar migrēnu vairāk nekā 14 gadus. Viss sākās kopš piedzima mana pirmā meita. Parasti lēkme nāk tikai reizi mēnesī, bet tad viss notiek ātri un nežēlīgi. Vispirms nāk aura: pazūd redze, viss kļūst miglains. Pēc tam sākas tirpšana, visa kreisā puse zaudē sajūtu, kļūst grūti runāt, ir bailes no tā, kas notiks tālāk. Kad aura beidzot atkāpjas, sākas nenormālas galvassāpes tādas, ka vairs nevaru piecelties.
Sāpju lēkmei seko dienas, kad viss, ko varu darīt, ir pavadīt laiku pie poda, vemjot no sāpēm. Tas ir izsmeļoši fiziski un emocionāli.
Dzīvot tā ir ļoti grūti, jo lēkme var sākties jebkurā brīdī, viss jāspēj organizēt, pat nezinot, vai nākamā diena būs funkcionāla.
Tomēr es nepadodos. Esmu iemācījusies pazīt brīdinājuma signālus, meklēt palīdzību un rūpēties par sevi, cik vien iespējams. Protams ir grūti, bet citu variantu jau nav. Ir jāsaņemas un jātiek ar to galā. Bet šī nespējīgā sajūta reizēm nobeidz.
Vēlos, lai sabiedrība un arī Veselības ministrija saprot migrēna nav “vienkārši galvassāpes”.
Tā ir smaga, bieži invalidizējoša slimība, kas ietekmē ģimenes un darba dzīvi. Mums nepieciešams pieejamāks atbalsts gan ārstēšanā, gan izglītošanā un atbalsta grupās. Jo tikai mēs tie, kam ir šīs migrēnas saprotam viens otru cik šausmīgi ar to ikdienā ir sadzīvot. Vēlos, lai par migrēnu runā skaļāk un lai cilvēki saņem reālu atbalstu,” Laine drosmīgi uzrunā sabiedrību.
Šobrīd tiek sastādīts nākamā gada budžets. Iepriekš Veselības ministrs Hosams Abu Meri ir solījis migrēnas pacientiem lielāku atbalstu, iespējams, kādu jaunu medikamentu pieejamību aptieku plauktos, bet solīts makā nekrīt, lai veiktu reformas un uzlabojumus nepieciešams laiks un nauda. Jautājam Veselības ministrijai – kādas ir perspektīvas, ka nākamgad migrēnas pacientiem dzīve Latvijā būs vieglāka?
“Šobrīd, turpinās darbs pie 2026. gada valsts budžeta izstrādes, tostarp veselības aprūpes budžeta izstrādes. Kopš 2023. gada migrēnas diagnoze ir iekļauta kompensējamo zāļu sistēmā, un paredzēts, ka arī turpmāk tiek nodrošināta medikamentu pieejamība pacientiem ar smagāku slimības gaitu.
Šogad migrēnas pacientu zāļu kompensācijai plānoti ap 600 tūkstošiem eiro. Papildus informējam, ka no šā gada septembra ir paplašinātas neirologu – algologu ārstu konsīliju veidošanas iespējas. Ja iepriekš konsīliju varēja organizēt tikai universitātes slimnīcas, tad šobrīd arī Daugavpils reģionālā slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca, savukārt zāles var izrakstīt jebkurš līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu esošs neirologs vai algologs pēc ārstu konsīlija slēdziena.
Nākamā gada Valsts budžeta likumprojekts vēl tiek izstrādāts, un detalizēta informācija par konkrētiem izdevumiem veselības aprūpes nozarei būs pieejama pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā. Orientējoši var pieņemt, ka finansējuma līmenis migrēnas pacientu atbalstam varētu būt līdzīgs šā gada līmenim, ņemot vērā kopējo veselības aprūpes budžeta pieaugumu un prioritāšu saglabāšanu.
Vēršam uzmanību, ka nākamā gada budžetā ir paredzēts papildu finansējums tajā skaitā zāļu pieejamības veicināšanai – nākamgad tiks ieviesta farmaceita pakalpojuma maksas kompensācija recepšu medikamentiem, kuru cena nepārsniedz 10 eiro. Savukārt pavisam no farmaceita pakalpojuma maksas par recepšu medikamentiem tiks atbrīvoti 1. grupas invalīdi.
Valsts budžeta apstiprināšanas process ietver vairākus posmus: Finanšu ministrija sagatavo budžeta projektu, balstoties uz makroekonomiskajām prognozēm un ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem; Ministru kabinets to apstiprina un iesniedz Saeimai; Saeima budžetu izskata divos lasījumos – pirmais parasti notiek novembrī, bet galīgais apstiprinājums tiek sniegts decembrī.
Līdz ar to šobrīd vēl nav iespējams sniegt detalizētu informāciju par migrēnas pacientu atbalsta finansējuma apmēru, taču sagaidāms, ka tas tiks saglabāts esošajā apmērā vai nedaudz palielināts, ņemot vērā pieejamo nozares finansējumu. Jāņem vērā, ka jaunu zāļu iekļaušana kompensējamo zāļu sistēmā vai terapijas paplašināšana dažādām pacientu grupām ir saistīta gan ar pieejamo finansējumu, gan iespējām panākt vienošanos ar zāļu ražotāju medikamentu apmaksas nosacījumiem,” skaidro Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Vai tu ikdienā sadzīvo ar migrēnu? Vai tev ir kāds jautājums Veselības ministram? Vai vēlies ko mainīt, tev ir sūdzība, gribi padalīties ar noderīgiem padomiem citiem slimniekiem? Raksti man uz [email protected].
