“Nesaprotams izņēmums…” Iedzīvotājs šokēts par satiksmes eksperta Irbīša piemērotību amatam – norāda uz melnu punktu pagātnē 0
LA.LV redakcija saņēma kāda lasītāja vēstuli, kurā paustas bažas par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvja Oskara Irbīša piemērotību satiksmes drošības eksperta lomai, norādot uz viņa pagātni. Vēstules autors pauda bažas par Irbīša iepriekšējo sodāmību un tās iespējamo ietekmi uz viņa profesionālo darbību, īpaši ņemot vērā viņa līdzdalību CSDD pilotprojektos un darbu satiksmes negadījumu analīzē.
Lasītājam radās jautājums – “cik ētiski pareizi un pieļaujami ir uzticēt satiksmes negadījuma cēloņu izmeklēšanu personai, kura ir bijusi sodīta par braukšanu reibumā divas reizes, no kurām viena ir administratīvā lieta, bet otra ir krimināllieta?”
Lūk, fragments no redakcijai iesūtītās vēstules!
“Vēlos informēt jūs par ļoti satraucošu lietu, šajā gadījumā par personu Oskaru Irbīti, kurš dotajā mirklī sabiedrībai tiek pasniegts, kā satiksmes drošības eksperts un ir CSDD pārstāvoša persona.
2002.gadā O.Irbītis ir tiesāts krimināltiesiskā kārtā par to, ka atkārtoti gada laikā ir vadījis transportlīdzekli dzērumā. To viņš ir izdarījis būdams tobrīd Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperts. Un šo sodāmības faktu ir slēpis visās eksperta resertifikācijas reizēs, kas notiek ik pēc 5 gadiem, kur ekspertam pašam ir jānorāda ziņas par sodāmību.
Ņemot vērā minēto, tad, kad tas kļuva zināms, ar Irbīti darba tiesiskās attiecības tika pārtrauktas, jo par ekspertu nevarēja būt persona ar sodāmību. Šobrīd, kā zināms, Irbītis ir iesaistīts CSDD pilotprojekta grupā vai ir pat tās vadītājs, kurai tiek piešķirti lieli valsts līdzekļi, lai pētītu smago ceļu satiksmes negadījumu cēloņus. (..)
Vienlaikus, pārsteidz fakts, ka Irbītis, sniedzot intervijas no ceļu satiksmes negadījuma vietām, nereti izdara secinājumus par to, kurš no iesaistītajiem vadītājiem ir vainīgs, tādējādi absolūti ignorējot nevainīguma prezumpcijas principu, vienlaikus atklājot procesa ietvaros iegūtās ziņas par negadījuma apstākļiem.
Neizpratni rada arī fakts, ka CSDD vadība vienmēr ir bijusi kategoriska pret saviem darbiniekiem – pārkāpējiem, kuri ir izdarījuši rupjus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, momentāni atlaižot tos no darba, tādejādi rūpējoties par CSDD reputāciju, taču attiecībā uz šo personu ir pieļauts nesaprotams izņēmums, atļaujot dzērājšoferim risināt samilzušās ceļu satiksmes drošības problēmas valstī.”
Pirms pāris gadiem arī sociālo mediju platformā “X” bija lasāms kāda lietotāja paustais izbrīns, ka Irbītis kļuvis par satiksmes drošības ekspertu.
LA.LV vērsās pie CSDD pārstāvjiem ar lūgumu sniegt oficiālu komentāru un atbildes uz lasītāja jautājumiem.
CSDD komentārs: “Personu datu aizsardzības noteikumi nosaka, ka informācija par personas sodāmību ir sensitīvi dati un darba devējam nav tiesību šādu informāciju pieprasīt. Bez tam, kā minēts vēstulē sniegtajā informācijā, kopš pārkāpuma fiksēšanas ir pagājuši 23 gadi un sodāmība, atbilstoši normatīvajiem aktiem, neapšaubāmi ir dzēsta.
Uzsākot sadarbību ar Oskaru Irbīti, CSDD rūpīgi ir izvērtējusi viņa profesionālās kompetences un zināšanas, kā arī bagātīgo pieredzi darbā ar satiksmes drošības jautājumiem.
Divu gadu laikā, kopš Oskars Irbītis strādā CSDD, esam pārliecinājušies par spēju godprātīgi un profesionāli veikt viņam uzticētos pienākumus. Bez tam, ne reizi neesam novērojuši, ka Oskars Irbītis būtu lietojis alkoholiskos dzērienus, vai arī to lietošanas sekas. Cik mums zināms, Oskars
Irbītis alkoholu nelieto vispār.
CSDD vadība komunikācijā ar saviem darbiniekiem pastāvīgi uzsver, ka CSDD darbinieki ir paraugs citiem satiksmes dalībniekiem, un vienmēr pret darbiniekiem ir bijusi nulles tolerance par dažādiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, īpaši pret transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā. Ar
darbiniekiem, kas vadījuši transportlīdzekļus alkohola reibumā, darba attiecības tiek izbeigtas nekavējoties.”
Uz jautājumu par nevainīguma prezumpcijas principa ievērošanu, CSDD atbild: “CSDD darbinieki ārējā komunikācijā, tajā skaitā sniedzot informāciju mediju pārstāvjiem, runā tikai par acīmredzamiem ceļu satiksmes negadījumiem un to veicinošajiem apstākļiem, bet nekad nepauž viedokli par kādas personas rīcību, vainu vai atbildību. Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka netiek ievērots nevainīguma prezumpcijas princips.”
