“Kauns Ārlietu ministrijai!” Sociālajos medijos izplatīts video liek apšaubīt ilggadējās diplomātes Āboltiņas valodas prasmes 4
Kāds sociālajos medijos izplatīts video atkal uzjundījis diskusiju par Latvijas diplomātu profesionālo atbilstību. Šoreiz uzmanības centrā nonākusi nevis pieredze vai amatu saraksts CV, bet gan valodu prasmes, kas, kā uzskata daļa sabiedrības, augstākajos valsts pārstāvniecības līmeņos tomēr būtu pašsaprotams minimums.
“Latvijā ir atdzimis nosing spešal fenomens. Politiķi, kuri nespēj pat lasīt no lapas angļu valodā, izliekas par diplomātiem un pārstāv Latviju.
Kauns Ārlietu ministrijai, jo Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri šo darbu varētu darīt daudz labāk. Taču šajos amatos viņi netiek — tiek JV pietuvinātie,” rakstīts pie pārpublicētā video.
Publiski pieejamajā Āboltiņas CV norādīts, ka viņa prot angļu, vācu, krievu un itāļu valodu. Jāatzīmē, ka arī viņas pārējais CV ir iespaidīgs. 1986. gadā Āboltiņa beigusi Latvijas Universitātes tiesību zinātni, iegūstot advokāta izglītību. Kopš 1993. gada viņas CV grezno garš saraksts ar ievērojamiem amatiem dažādās valstīs.
Vai daudzo gadu pieredze ir atbilstoša viņas angļu valodas zināšanām? Neizpratnē ir arī komentētāji.
Lūk, kas viņiem sakāms:
“Es arī vakar redzēju, un pirmais, ko sev pajautāju — kā tik švaka valoda?? Ko tad gadiem var darīt diplomātiskajā korpusā?? Vismaz valodu…”
“Man skolā ieliktu 3 par šādu angļu valodu, bet, redz, Solvita var strādāt par vēstnieci.”
“Kā ar tādu angleni var par vēstnieci strādāt n-tos gadus?”
“Tā frāze ieguva tādu popularitāti vairāk nekompetences dēļ finanšu jomā, nevis valodas jomā. Angliski “pareizi” nemāk runāt gandrīz katrs otrais politiķis.”
Latvijā ir atdzimis NOSING SPEŠAL fenomens.
Politiķi, kuri nespēj pat lasīt no lapas angļu valodā, izliekas par diplomātiem, pārstāv Latviju.
Kauns ĀM, jo Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri varētu šo darbu darīt daudz labāk. Bet tie šajos amatos netiek. Tiek JV pietuvinātie. https://t.co/FbNDeuCUYr— Latviešu valoda visiem (@LV_visiem) December 16, 2025
