Zaudētie gadi. Kā pašam nepazudināt dzīvi no 50-70 gadiem 0
Vai kādreiz esat dzirdējuši par “zaudēto gadu” sindromu? Nē? Zaudētie gadi – tas ir vecums no 50 apmēram līdz 70 gadiem. Un par “zaudētiem” tos sauc tāpēc, ka šis laiks mūsu dzīvē it kā neeksistē.
Neeksistē tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šajā laika posmā mēs vispirms visiem spēkiem pūlamies izskatīties vēl jauni un tad ar skumjām atzīstam sevi jau par veciem. Tā nu no mūsu dzīves vienkārši izsvītrojam milzīgu gabalu, kurš faktiski varētu būt labākais mūsu dzīvē.
Daži uzskata – pēc 55 vai 60 gadiem par prieku un gandarījumu no dzīves var droši aizmirst. Nekā tamlīdzīga! Noslēpums ir pavisam vienkāršs.
Nemēģini pēc 55 dzīvot kā 30 vai 40 gados. Tā vietā ļauj sev attīstīties tālāk.
Mēs taču necenšamies 15 gados dzīvot kā piecos vai, teiksim, 30 kā 15 gados. 15 gadu vecumā nespēlējamies ar lellēm vai zaldātiņiem kā piecos gados. 30 gados neklausāmies to mūziku, par kuru bijām sajūsmā būdami piecpadsmitgadnieki.
Tas, protams, nenozīmē, ka no dzīves gūstam mazāk prieka. Mēs saņemam baudu no kā cita.
No vairākiem cilvēkiem var dzirdēt par dīvainu parādību. Ap 50-55 gadiem daudziem rodas sajūta, ka kaut kas dzīvē ir beidzies, bet kaut kas cits, kam bija paredzēts sākties šajā brīdī, vēl nesākas. Vienkārši runājot, veidojas sava veida pārtraukums dzīvē, pauze, kas diemžēl var ilgt ilgu, ilgu laiku, līdz pat cilvēka nāvei.
