“Es atceros, ka pamodos un tur nebija nekā…” Divu bērnu tēvs uz Turciju dodas, lai tiktu pie Holivudas smaida, taču mājās atgriežas ar tukšu muti 1
34 gadus vecais divu bērnu tēvs no Lielbritānijas vēlējās ietaupīt uz zobārstniecības pakalpojumu izmaksām un devās uz Turciju, lai tur iegūtu jaunu smaidu. Taču cerētā rezultāta vietā viņš šobrīd palicis bez zobiem un ar nopietnām veselības problēmām, vēsta “Mirror”.
Džons Dentons nolēma doties uz Turciju, jo tur zobu ārstēšana bija ievērojami lētāka nekā dzimtenē. Par procedūrām viņš samaksāja aptuveni 4300 sterliņu mārciņu (gandrīz 5 tūkstošus eiro). Tomēr pēc veiktajām manipulācijām viņš palika bez funkcionējošiem zobiem un atzīst, ka šobrīd nespēj pat iekosties mīkstā kūkas gabalā.
Viņa problēmas ar zobiem sākās jau 2020. gadā pēc smagas motocikla avārijas. Negadījuma laikā mediķiem nācās izsist priekšējos zobus, lai ievietotu elpošanas cauruli, un arī pats trieciens radīja nopietnus bojājumus.
“Es diezgan drīz pēc negadījuma pamanīju, ka mani zobi drūp un pasliktinās to stāvoklis. Man žoklī ilgu laiku bija metāla fiksācijas, tāpēc es īsti nevarēju tīrīt zobus,” stāsta Džons.
Situācija ar laiku kļuva arvien sliktāka. “Kad tie kļuva patiešām slikti, es sapratu, ka man vajag palīdzību. Bet lētākais piedāvājums Anglijā bija no 20 000 līdz 30 000 mārciņu, ko es nevarēju atļauties,” viņš skaidro.
Ikdiena kļuva arvien grūtāka: “Mani zobi drupa, kad es ēdu, un man pastāvīgi sāpēja. Ja es nopirku burgeru, man tas bija jāsagriež gabaliņos kā bērnībā.”
Kauns par zobu stāvokli ietekmēja arī viņa pašapziņu. Viņš bieži piesedza muti sarunu laikā un izvairījās smaidīt.
Izvēloties klīniku Turcijā, viņš paļāvās uz labām atsauksmēm. Procedūras laikā viņam tika ievietoti 14 implanti, un nākamajā dienā uzlikti pagaidu zobi.
Taču pēc atgriešanās Lielbritānijā sākās nopietnas problēmas. “Kad es atgriezos, es biju ļoti priecīgs, bet man visu laiku sāpēja zobi. Es sākumā domāju, ka tā ir daļa no procesa,” atceras Džons.
Sāpes nepārgāja, un situācija pasliktinājās:
“Sāpes bija pastāvīgas, mana mute pulsēja. Mani apakšējie pagaidu zobi izkrita, es, sēžot uz dīvāna, pasmējos un tie vienkārši izkrita. Pēc tam sekoja neizturamas sāpes.”
Viņš pat nespēja normāli tīrīt zobus. “Es fiziski nevarēju tīrīt zobus, tie bija tik sāpīgi, tas kļuva neizturami,” stāsta vīrietis
Džons devās atpakaļ uz Turciju, cerot, ka problēmas tiks novērstas. Taču rezultāts viņu šokēja. Džonam zobārsts nolēma izņemt pilnībā visus zobus ārā no mutes, turklāt vietā neieliekot neko. Ņemot vērā, ka Džonam ir bailes no zobārstiem, viņam zobu ārstēšana tika veikta zem narkozes.
“Es atceros, ka pamodos, un tur nebija nekā. Izņemot vienu priekšējo zobu, kas bija nedaudz jutīgs, pārējie zobi bija stingri. Nebija nekādas vajadzības tos visus izņemt,” viņš saka.
Šis brīdis viņam bija īpaši smags: “Tas bija šoks, ka tie visi tika izņemti. Dažas dienas es vienkārši noslēdzos no visiem. Salīdzinot, pirms brauciena uz Turciju es biju labākā stāvoklī nekā tagad.”
Viņš neslēpj vilšanos: “Es zinu, ka daži cilvēki dodas uz Turciju un iegūst lieliskus zobus, bet tas nav mans gadījums. Tas ir sliktākais, ko esmu piedzīvojis.
Es vēlos, kaut varētu pagriezt laiku atpakaļ.”
Pēc atgriešanās Lielbritānijā ārsti konstatēja smagu smaganu infekciju. Turklāt tika apstiprināts, ka viņam nav diabēta, lai gan Turcijas klīnikā tika izteikti šādi pieņēmumi.
Speciālisti arī norādīja, ka viņa žoklī nav pietiekami daudz kaula, lai ievietotu implantus, kas nozīmē, ka sākotnējā procedūra, iespējams, nemaz nebija piemērota. Visi implanti tika izņemti, un viņam Turcijas klīnika piedāvāja vai nu ievietot maksas protēzes, vai daļēju naudas atmaksu, no kuras viņš izvēlējās saņemt 2700 mārciņas.
Šobrīd Džons cenšas savākt līdzekļus, lai veiktu jaunu ārstēšanu ar speciāliem implantiem, kas paredzēti cilvēkiem ar kaula zudumu. Viņš strādā vairāk nekā 50 stundas nedēļā, lai sakrātu nepieciešamo summu.
Situācija ietekmē arī viņa personīgo dzīvi: “Ja es to neatrisināšu, tas sabojās manas attiecības. Es katru dienu mostos ar sliktu noskaņojumu un negribu iet uz darbu, kas ietekmē manus rēķinus un ienākumus. Cik daudz sāpju esmu izcietis, man tas viss būs jāiziet vēlreiz.”
