Kārlis Streips: Donalds Tramps melo katru reizi, kad viņš atver žaunas 0
Katrs bērns piedzimst kails un pēc pirmā sitiena uz pēcpuses raudošs. Tajā brīdī nekas nevar liecināt par to, kas no viņa galu galā sanāks.
Taču viena maza daļa pasaules jaundzimušo nonāk ģimenēs, kuras ir augstāk stāvošas par pārējām. Proti – karaliskās ģimenēs. Un bieži vien augot bērns uzzinās, ka tēvs (vai krietni retāk – māte) sevi uzskata par dievu vai dievieti.
Senajā Mezopotāmijā pirmais karalis sevi aprakstīja kā dievu un dokumentiem uzlika dieva zīmogu.
Senās Ēģiptes faraoni tika uzskatīti kā dievi, kuri rīkojās ar svēto spēku.
Aleksandrs Lielais pēc viesošanās pie gaišreģa pasludināja, ka grieķu galvenais dievs Zevs bija viņa patiesais tēvs.
Arī senajā Romā vairāki imperatori sevi pasludināja par dieviem. Turklāt tie, kuri tā nedarīja, par dieviem tika pasludināti pēc aiziešanas mūžībā.
16. gadsimta Irānā cilvēks vārda Ismails nodibināja jaunu dinastiju un sevi pasludināja par dievu.
19. gadsimtā cilvēks, kurš sacēlās pret laicīgo varu Ķīnā, sevi uzskatīja par Jēzus Kristus jaunāko brāli.
Eiropas monarhijās karaļi un karalienes sevi par dieviem nesludināja, bet viņi pastāvēja uz to, ka tieši dieva svētība viņu ģimenēm bija devusi valdnieka tiesības.
Romas Katoļu baznīcā Romas pāvests ir uzskatīts par cilvēku, kurš pārstāv Dievu.
Lielbritānijas karalis Henrijs astotais gribēja šķirties no vienas sievas un precēt citu, un tad, kad Romas pāvests tam pateica nē, karalis pacēla cepuri un izveidoja pats savu baznīcu.
Līdz šai dienai, Lielbritānijas monarhs skaitās esam Anglikāņu baznīcas virsgans, bet no tā protams neizriet, ka Elizabete vai viņas dēls Čārlzs sevi uzskatītu par dieviem vai svētajiem.
Un Padomju Savienība oficiāli skaitījās ateistiska vieta, bet personības kults, kāds veidots ap Staļinu, Brežņevu un it īpaši Ļeņinu tālu no dievināšanas nebija nudien.
Par to šonedēļ ieminos tāpēc, ka Amerikā patlaban ir valsts prezidents, kurš pēdējā laikā sevi ir prezentējis Jēzus Kristus lomā.
Pirmais attēls, kādu Tramps izvietoja pats savā privātajā soctīklā, viņu prezentēja Jēzus tērpā un ar slimu pacientu gultā, kuram Tramps/Jēzus ir uzlicis savas rokas. Ap viņu cilvēki, kuri viņā skatās ar apbrīnas pilnām acīm. Blakus ir ASV karogs un Amerikas Brīvības statujas attēls. No debesīm plūst dievišķa gaisma.
Reiz attēls nonāca atklātībā un daudzi reliģiski noskaņoti cilvēki sāka prezidentu kritizēt par ķecerību un zaimošanu, Tramps vispirms centās apgalvot, ka viņa tēls nebija domāts kā Jēzus, bet gan kā ārsts.
Tad, kad tas negāja krastā, attēls no soctīkla tika dzēsts. Vēlāk uzradās vēl viens variants ar dēmonu fonā. Bet, lai gan Tramps atzina, ka pirmo attēlu viņš bija izvietojis, par otru viņš teicās neko nezinām.
Viens cilvēks, ar kuru Amerikas prezidents šajā kontekstā ir sakašķējies pavisam nopietni ir Romas pāvests Leons 14.
Internetā esmu lasījis domu, ka Donalds Tramps un kādreizējais Roberts Prevosts no Čikāgas esot divi slavenākie amerikāņi pasaulē.
Romas katoļu starpā par pāvesta atpazīstamību man nav iemesla šaubīties, bet kopumā ņemot pasaulē, kurā arī atrodas dziedātājas Teilora Svifta, lēdija Gāga un Šēra, kā arī aktieri Toms Hankss un Leonardo Dekaprio, par to nebūt tik ļoti pārsteigts es neesmu.
Taču ārpus tā, Romas pāvests Lieldienu sezonu pavadīja ar arvien konkrētākiem paziņojumiem par Amerikas pašreizējā prezidenta šķietami neremdināmo kāri uz militāriem konfliktiem ārzemēs.
Plašā nozīmē pāvesta centrālā vēsts ir bijusi vienkārša: Miers ir labāks par karošanu.
Un vēl konkrētāk: Lai arī vārdus Donalds Tramps Romas pāvests neminēja nekad, viņš nāca ar domu, ka Dievs tas kungs savās debesīs neieklausās lūgšanās no cilvēkiem, kuri aicina uz karošanu un nevis mieru.
Protams, Amerikas pašreizējais prezidents nav cilvēks, kurš tā kaut ko uzņems klusējot. O, nē, protams, ka nē.
Amerikas prezidenta personīgajā soctīklā no Amerikas prezidenta esam uzzinājuši, ka Romas pāvests Leons esot “vājš” attiecībā uz noziedzību pasaulē un “vienkārši briesmīgs,” ja runa ir pār ārpolitiku.
Amerikas prezidentam arī bija instrukcijas par to, kā Romas pāvests varētu laboties:
“Leo vajag savā jomā savākties, izmantot veselo saprātu, pārtraukt sakarus ar radikāli kreisiem spēkiem un savu mērķu starpā uzsvērt vajadzību būt par Izcilu Pāvestu un nevis par Politikāni” (Donalds Tramps savās tirādēs mēdz lielos burtus vārdu sākumā izmantot visai vaļīgi, tāpēc tāpat arī esmu darījis šeit).
Un tad vēl šāds paziņojums: “Tas viss Romas pāvestam smagi kaitē, un vēl būtiskāks ir fakts, ka tas kaitē katoļu baznīcai.”
Patlaban Amerikai ir prezidents, kurš ir dziļi pārliecināts pats par savu perfektumu un pārākumu. Bļaušanā par to, kā Romas pāvests esot vienkāršs nezinītis pats par savu darbu, pasaule arī tika informēta, ka Amerikas prezidents negrib “pāvestu, kurš kritizē Amerikas Savienoto valstu prezidentu, jo es daru tieši to, ko tauta gribēja pēc tam, kad man ievēlēja AR VISLIELĀKO VAIRĀKUMU.”
Prezidentam arī patīk vārdus rakstīt LIELIEM BURTIEM, lai uzsvērtu savas domas nopietnību.
Bet par to VISLIELĀKO VAIRĀKUMU. Paskatījos tos prezidentus, kuri laika gaitā ir uzvarējuši ar lielu vairākumu tautas balsojumā. Amerikāņi savu prezidentu ir vēlējuši 59 reizes, un absolūtais rekordists ir valsts pirmais prezidents Džordžs Vašingtons, kurš abos gadījumos 1788. un 1792. gadā kandidēja bez oponentiem.
Savukārt vēlēšanās ar oponentu, Donalds Tramps nav trešajā vietā. Viņš nav pirmajā desmitniekā vai divdesmitniekā.
2016. gada vēlēšanās tautas balsojumā viņš saņēma par 2,09% balsu mazāk nekā Hilarija Klintone.
2024. gadā vairākums pār Kamalu Harisu bija 1,48%. Attiecīgi 57. vieta un 50. vieta tautas balsojuma sarakstā.
Elektorālās koledžas kontekstā Tramps 2016. gadā tika pie 46,09% balsu, bet 2024. gadā – pie 49,8% Elektorālās koledžas balsu.
Arī tur nekādi rekordi uzstādīti nebija (arī šajā gadījumā rekordists ir Vašingtons ar 100% elektorālo balsu, bet 1936. gadā Franklins Rūzvelts saņēma 98,48%, 1984. gadā Ronalds Reigans – 97,58%, un 1972. gadā Ričards Niksons – 96,65% balsu.
Vienādi vai otrādi, dižoties par VISLIELĀKO VAIRĀKUMU vēlēšanās ir analogs piecus gadus vecam bērnam, kurš apgalvo, ka viņš bumbu esot aizmetis VISTĀLĀK, vai arī viņš ir skrējis VISĀTRĀK.
Te arī atgādināšu, ka pēc 2016. gada vēlēšanām, kurās Tramps saņēma mazāk tautas balsu nekā Klintone, viņš atkārtoti apgalvoja, ka tas esot bijis tikai tāpēc, ka Kalifornijā miljoniem nelikumīgu migrantu bija nelikumīgi balsojuši par Demokrātu partijas kandidāti, un tāpēc Hilarijai sanāca vairāk balsu.
Pēc 2020. gada vēlēšanām, kurās Tramps nepārprotami zaudēja gan tautas, gan arī Elektorālās koledžas balsojumā, viņš uzrīkoja veselu dumpi ASV Kapitolijā ar mērķi gāzt rezultātus un panākt viņa iecelšanu amatā vēlreiz.
Vēl šobaltdien Amerikas prezidents dažādos brīžos mēdz apgalvot, ka 2020. gadā vēlēšanas viņam tika “nozagtas”.
Abos gadījumos – gan par masveida nelegālu balsošanu un par vēlēšanu “nozagšanu,” tās ir bijušas histēriskas un paniskas muļķības no cilvēka, kurš tik tiešām jau sen nav spējis atšķirt patiesību no fantāzijas.
Tramps savā administrācijā nav viens. Viņam ir “veselības ministrs”, kurš atklātā tekstā runā par domu, ka vakcīnas pret masalām radot lielākas briesmas nekā pasargā cilvēku no saslimšanas.
Amerikā masalas tika izskaustas pavisam 2000. gadā, bet patlaban masalas atkal ir uzradušās un Amerikā piereģistrēti vairāk nekā 1700 gadījumi, teju vai visos gadījumos bērnos, kuri nav vakcinēti.
Un te tāpat kā Latvijā, kur šī situācija arī ir pacēlusi savu neglīto galvu, pateiksim ļoti skaidri:
Bērni, kuru vecāki ir pieņēmuši apzinātu lēmumu viņiem nenodrošināt to vakcīnu komplektu, kurš skolas vecuma bērniem ir dots jau sen, tāpēc, ka vecāki ir nolēmuši, ka tā “nevajag.”
Zinu, abos gadījumos Amerikā un Latvijā Covid pandēmijas laikā bija vesela sabiedriska kopiena, kura nolēma, ka vakcīna ir inde, vakcīna ir kaut kāda sazvērestība pret tautu, Microsoft dibinātājs Bils Geits gribēja vakcīnu izmantot, lai visos pasaules iedzīvotājos iedēstītu mikročipu – histērisks nonsenss sita ļoti augstu vilni, un abos gadījumos procesā arī iesaistījās ļaunprātīgi politikāņi, kurš tautas marasmā saskatīja atbalsta un balsu vākšanas iespējas.
Savukārt Amerikas pašreizējais “aizsardzības ministrs” jau kopš stāšanās amatā reizi mēnesī ministrijā ir rīkojis īpašus “lūgšanu” pasākumus, ko kādreizējais pļāpu un propagandas raidījuma vadītājs sevi uzskata par “perfekto kristieti.”
Tik ļoti, ka pavisam nesen vienā no šiem pasākumiem (kuri vismaz teorētiski skaitās aizliegti tādā kontekstā, ka Amerikas konstitūcijā baznīcas atšķiršana no laicīgās varas ir paredzēta pietiekami konkrēti un nepārprotami) “aizsardzības ministrs” nāca ar tekstu no Svētajiem rakstiem, kuri perfekti aprakstīja to, par ko viņš tobrīd runāja (ļaunie irāņi un viņu negatavība sēsties pie sarunu galda).
Vien ministrs citēja nevis Bībeli, bet gan kinorežisora Kventina Tarantino grāvēju “Lubene,” kurā viens no tēliem dārdošā balsī savam upurim paziņo, ka VIŅŠ IR TAS KUNGS un viņš nodrošinās TAISNĪGU TIESU pret to, kurš ir KAITĒJIS VIŅA BRĀLIM.
Un tad upurim iešauj sejā un punkts un āmen.
Bībelē un it īpaši vecajā derībā visai briesmīgas lietas mēdz notikt visai regulāri. Kā nekā kaut kad pirms daudziem gadiem Dievam tam kungam sevis radītās tautas neģēlība bija apnikusi tik ļoti, ka viņš sarīkoja milzīgus plūdus, kuru ietvaros gāja bojā visa pasaules cilvēce izņemot vienu ģimenīti, kuru Dievs bija nolēmis izglābt. Jo tā vienīgā nebija pārāk nogrēkojusies.
Seno Bībeles tekstu autoriem šķiet esam bijusi visai nerātna humora sajūta, jo stāstā par Noasu un viņa arku, pēc tam, kad plūdi ir beigušies, ir stāsts par to, kā papiņš ir piedzēries un guļ gultā kails, un to ierauga viņa dēli, kuri ir šokēti par papiņa stāvokli un nemaz neskatoties viņu apsedz ar segu.
Bet pēc tam, kad Noass pamostas (droši vien ar visai pamatīgām paģirām) viņš saprot, ka dēli viņu ir redzējuši neķītru un tāpēc uz mūžīgiem laikiem nosoda savu jaunāko dēlu (kurš bija ieraudzījis papiņa kailumu, bet nebija meklējis segu, ar kuru viņu apklāt).
Bībelē un konkrēti Vecajā derībā arī ir teksti, kuros Dievs ir noskaities uz tautu un ir gatavs uz visbriesmīgākajām lietām.
Bet kinofilma par gangsteriem tomēr nav tas pats, kas svētie raksti Bībelē. Un Amerikai patlaban ir “aizsardzības ministrs,” kurš neprot atšķirt to vienu no tā otra.
Amerikas prezidents savā mānijā par Romas pāvestu arīdzan atrada par vajadzīgu savā soctīklā apspriest to, kā Roberts Prevosts par tādu kļuva.
Izrādās, atbilstoši Amerikas prezidenta izpratnei, tā ir bijusi “nejaušība.”
Leonam vajag nevis Amerikas prezidentam braukt augumā, bet gan saprast, ka viņa ievēlēšana bijusi “šokējošs pārsteigums, un to zina visi pēc kārtas, jo pirms vēlēšanām viņa uzvārds nebija nevienā sarakstā par potenciāliem pāvestiem, un Baznīca viņu tur iekļāva tikai tāpēc, ka viņš bija amerikānis, un viņi domāja, ka tas būs vislabākais veids kā tikt galā ar Prezidentu Donaldu J. Trampu. Ja es nebūtu Baltajā namā, Leons nebūtu Vatikānā.”
Process, kādā Romas katoļu baznīca laiku pa laikam izvēlas pirmo savā starpā, apzināti ir tērpts mistērijā un noslēpumā. Kardināli tiek ieslēgti telpā, kurā viņi balso atkal un atkal līdz vienam no tiem ir sanācis vajadzīgais vairākums.
Leona 14. gadījumā viņš ievēlēts ceturtajā balsojumā. Laikam jāpriecājas, ka Romas pāvests nav tendēts uz dižošanos par saviem milzīgajiem panākumiem, jo sen atpakaļ bija gadījums, kurā pāvesta ievēlēšana ilga vairāku gadu garumā, divi no potenciālajiem kandidātiem procesa laikā nomira, un galu galā pie pāvesta Gregorija 10. tikai pēc 137 balsojumiem.
Leona priekštecis Francisks ievēlēts 5. balsojumā, viņa priekštecis Benedikts – 4. balsojumā, un viņa priekštecis un ilggadīgais poļu tautības pāvests Jānis Pāvils II – vien 8. balsojumā.
Lieki teikt, politikānim saiet ragos ar Romas Katoļu baznīcas galveno ganu nekad nebūs prāta darbs, jo Romas Katoļu baznīcas galvenais gans tiek ievēlēts uz mūžu, kamēr politikāņiem vismaz teorētiski pienāk termiņa gals un viss.
Turklāt šajā konkrētajā gadījumā arī vērts padomāt par to, kurš ir nolēmis, ka tieši viņš būs Romas pāvesta lielais kritiķis un norājējs.
Divās vietās Bībelē atrodami desmit baušļi:
1. Viens un tikai viens dievs
2. Nedrīkst veidot elkus
(Amerikas prezidents sevi nudien uzskata par Jēzum līdzīgu kadru, un Amerikas tā dēvētie “evaņģēliskie kristieši” viņā sakās esam saskatījuši teju vai otro glābēju, kurš atgriezies no debesīm glābt cilvēci; arī “evaņģēliskie kristieši” manā dzimtenē nemēdz būt paši intelektuālākie no radījumiem.)
3. Nezaimo.
(Apgalvot, ka Romas katoļu baznīcas galvenais gans, kurš skaitās esam pirmais visu starpā un nemaldīgs savos oficiālajos paziņojumos, ir kaut kāds nezinītis? Tālu no zaimošanas tas nebūs.)
4. Atzīmē svēto dienu.
(Tramps ir cilvēks, kurš ir plaši pazīstams ar slinkošanu arī pirmdienā, otrdienā, trešdienā, ceturtdienā, piektdienā un sestdienā, un svētdiena šajā ziņā nekas īpašs nav.)
5. Godini savu tēvu un savu māti.
(Tramps visai bieži ir apgalvojis, ka viņa senči esot nākuši no “Skandināvijas,” jo tā viņam šķiet jaukāka vieta nekā Vācija, no kurienes senči patiesībā cēlās, tajā skaitā pirmais priekštecis, kurš uz Ameriku atmuka tāpēc, ka viņš negribēja dienēt Vācijas impērijas karaspēkā.)
6. Nenogalini
(Vismaz cik es zinu, Donalds Tramps nekad nevienu nav nogalinājis, lai gan droši vien viņš bija tas bērns, kurš rāva spārnus nost no taurenīšiem, un laikā pirms 2016. gada vēlēšanām viņš reiz bilda, ka viņš varētu nostāties 5. avēnijas vidū un kādu nošaut, un viņa fani no viņa arī tad nenovērstos.)
7. Nepārkāp laulību
(Daudzreiz, tajā skaitā ar otro sievu uzsākot attiecības kamēr viņš vēl bija precējies ar pirmo, ar trešo sievu kamēr viņš vēl bija precējies ar otro, un tad trešās gadījumā ar pornogrāfisko filmu aktrisi kamēr trešā sieva sēdēja mājās un auklēja neilgi pirms tam piedzimušo dēlu.)
8. Nezodz
(Ārpus marasma par karošanu ārzemēs un visu pārējo, Amerikas pašreizējam prezidentam amatā ir bijis tikai viens centrāls mērķis: Bagātināt pašam sevi, lai arī Amerikas Konstitūcijā haltūrēšana ar peļņas nolūku Amerikas prezidentam ir aizliegta nepārprotami un pavisam.)
9. Nemelo
(Nedomāju, ka būtu vajadzīgs īpaši garš skaidrojums faktam, ka Tramps melo katru reizi, kad viņš atver žaunas.)
10. Nepiesavinies sava kaimiņa īpašumu
(Arī te papildu skaidrojums vajadzīgs nešķiet esam. Tramps kopš bērnības ir bijis visai zaglīgs.)
Neesmu nekāds milzīgs Romas katoļu baznīcas fans. Savulaik senatnē tā uzradās mūspusē un pārkārtoja latviešu etnisko un kulturālo sistēmu pavisam. Tajā skaitā ar zobena asmens palīdzību.
Viduslaikos katoļi devās visādos sirojumos un “krusta karos” ar mērķi “neticīgos” glābt pašiem no sevis.
Tam visam pāri ir stāvējis fakts, ka daudzu gadsimtu garumā Romas katoļu priesteri seksuāli izmantoja jauniešus un bērnus un baznīca spēra prātam neaptveramus soļus tā visa apslēpšanā.
Šajā ziņā baznīcai un Trampam ir kaut kas kopējs. Amerikas prezidenta gadījumā nelaiķa pedofila Džefrija Epstīna materiālos atrodami materiāli, kuros kāda sieviete ir detalizēti aprakstījusi to, kā pašreizējais prezidents viņu izvaroja tad, kad viņai bija tikai 13 vai 14 gadu.
Bet vēl vairāk mani kaitina politisks režīms, kurš vēlas sev piesavināties Dieva atbalstu arī tad, ja tam nav nekāda iemesla vispār.
Jēzus Bībelē ir teicis “mīliet viens otru” un nevis raidiet raķetes un dronus citiem virsū tāpēc, ka tie ir “nepareizi.”
Kremļa fašists ir centies piesaistīt Krievijas Pareizticīgās baznīcas atbalstu genocīdam Ukrainā, un viņam tas ir izdevies, jo Krievijas Pareizticīgā baznīca ir korumpētības visaugstākais etalons un piemērs.
Romas pāvests patlaban ir Āfrikā, kur arī valstīs, kurās karošana, apvērsumi, pilsoņu kari un viss pārējais ir ikdiena, ir atgādinājis, ka miers nudien ir labāks par konfliktiem.
Droši vien viņam kremt, ka viņam jāpievērš uzmanība bļaustīgam politikānim no ārzemēm, kuram nav ne mazākās sajēgas par to, ko viņš tur vāvuļo.
Tajā skaitā par pavisam konkrēto faktu: Donalds Tramps nav cilvēks, kurš ir pelnījis Nobela miera prēmiju. Un Donalds Tramps pilnīgi noteikti nav cilvēks, kurš kaut kādā nozīmē ir svēts, svētīts vai izredzēts.
