Foto – Ivars Bušmanis

Zemes kreditēšana iestrēgusi 0

Zemnieku ilgi prasītajai un Zemkopības ministrijā sagatavotajai kārtībai atbalsta sniegšanai zemniekiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem zemes iegādē kāju priekšā kārtējo reizi aizlikusi Finanšu ministrija.


LE
LETA
Ziņas
No rītdienas mainīsies kārtība, kā SPKC apzinās kovida slimniekus 22
1 diena
GK
Guna Kārkliņa
Kokteilis
Pamazām kļūs vieglāk? Astroloģe prognozē, kas mūs sagaida no 15. oktobra līdz 10.decembrim 2
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs aicina visus jau tagad iegādāties respiratorus. Vai turpmāk tie būs jālieto obligāti? 173
1 diena
Lasīt citas ziņas

Finanšu ministrijā noliedz, ka būtu pret zemes kreditēšanu. Tomēr Zemkopības ministrijas piedāvātais plāns esot jāprecizē, cita starpā – no kādiem finanšu avotiem piešķirs aizdevumus. Zemnieku sabiedriskajās organizācijās saka: “Kamēr ministriju ierēdņi plūcas savā starpā par formulējumiem, tikmēr laiks iet, bet valsts aizdevumus zemes pirkumiem nevaram saņemt jau trešo gadu pēc kārtas.”

 

Plāns vairāk 
stutēt jaunos

Kā vēsta kāda Zemkopības ministrijas amatpersona, finansistiem šķietot, ka valsts nauda zemnieku atbalstam vispār neesot jātērē. Aizdevumus varot dabūt komercbankās. Savukārt zemes tirgū ir cik uziet. No manis aptaujātajām komercbankām dažās (“Swedbank”; SEB banka) aizdod naudu lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkumiem. Citās (“Nordea”, ABLV, DNB) atsevišķi šim mērķim aizdevumi nav paredzēti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pašlaik sagatavotais projekts paredz lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkumos vairāk atbalstīt gados jaunus cilvēkus, lai veicinātu viņu atgriešanos laukos.

Jauno lauksaimnieku no vecā atšķirtu pēc vairākām pazīmēm: vēl nav pārkāpis 40 gadu slieksni, saimniecībā nepieder vairāk kā puse pamatkapitāla daļu, pēdējā gada laikā uzsācis vai plāno ražot lauksaimniecisku produkciju, ir izglītība un sajēga par lauksaimniecību, ir reģistrējies vai pusgada laikā reģistrēsies Valsts ieņēmumu dienestā.

 

Daudz prasību

ZM sagatavotie kredītu piešķiršanas noteikumi aizņēmējiem paredz daudz prasību. Naudu aizdotu tikai lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, par tiem nevarētu pirkt mežus. Viens lauksaimnieks nevarētu saņemt vairāk par 100 000 latu. Aizdevuma summa nepārsniegtu 100% no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības, un aizdevuma nodrošinājums būtu iegādātās zemes platība. Ja nopirktas pļavas vai ganības, tad piecu gadu laikā pēc to iegādes uz 5 hektāriem jānogana vismaz viena govs. Savukārt, ja nopirkta zeme kopā ar ēkām, tad to kadastrālā vērtība nedrīkstētu pārsniegt 30 procentus no zemes kadastrālās vērtības.

 

Kamēr aizdevums nav atmaksāts, lauksaimniekam nebūtu tiesību to iznomāt, pārdot vai dāvināt, izņemot pirmās pakāpes mantiniekiem, piemēram, saviem bērniem ar rakstisku Hipotēku un zemes bankas piekrišanu. Vismaz desmit gadus iegādātā zeme viņam jāizmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

 

Ja nopirktajās zemes platībās neveic lauksaimniecisko ražošanu, tad nauda būtu jāatdod valstij.

Hipotēku un zemes banka piešķirtu aizdevumus līdz 2013. gada 31. decembrim. Kopējā kredītlīnija būtu 10 miljoni latu. Vidējā gada likme svārstītos no 3 līdz 4% ar maksimālo aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem.

 

Cik ilgi var muļļāties?

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode uzskata, ka valsts atbalsts, ja tāds tomēr būtu, mūsu zemnieku atbalstam ir nokavēts. Tas bija jāsniedz, kamēr vēl zemi lielās platības, turklāt pašas auglīgākās, nebija izpirkuši ārzemnieki, kas spēj maksāt vairāk. Pašlaik no 46 statūtsabiedrību apsaimniekotajiem aptuveni 62 000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes tikai aptuveni 22 000 ha ir īpašumā, lauvas tiesa tiek nomātas. Tas liecina, ka mūsu lauksaimnieki nespēj to nopirkt.

Viņasprāt, šī nav pirmā reize, kad Finanšu ministrijas ierēdņi ar sadomātiem ieganstiem nobremzē mūsu lauksaimniekiem svarīgu dokumentu pieņemšanu. “Ja šo kreditēšanu negrib vispār, tad tā vajag pateikt skaidri un gaiši. Cik ilgi var muļļāties ap vienu projektu?” viņa jautā.

Pārsteigumu par Finanšu ministrijas nostāju pauž arī Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

 

“Par kredītu nepieciešamību krustām šķērsām runāts jau gadiem, un Ministru kabineta noteikumu projekts bija sagatavots un saskaņots ar citām ministrijām jau šā gada sākumā. Rodas iespaids, ka tā vietā, lai kaut ko izdarītu iedzīvotāju labā, Finanšu ministrijā gudro, kā varētu kaut ko neizdarīt,” viņa saka.

 

Pēc Zemnieku saeimā apkopotajām ziņām, no 889 zemnieku saimniecībām un uzņēmumiem, kas izmanto ap 422 000 ha zemes, tikai 24% lauksaimnieku apsaimnieko savā īpašumā esošu zemi. “Piemēram, Zemgalē, kur zeme ir auglīgāka un dārgāka, mūsu zemniekiem īpašumā tās ir krietni mazāk nekā rajonos, kur zeme liesāka un maksā mazāk,” piebilst Maira Dzelzkalēja.

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas vadītāja Aija Balode uzskata, ka vien ar kredītu piešķiršanu gados jaunākiem ļaudīm pievērst viņus lauksaimniecībai neizdosies. Savulaik jauno speciālistu piesaistīšanai viņiem piedāvāja dzīvokļus, laukos cēla bērnudārzus un skolas. “Savā – Pārgaujas – novadā redzu, ka tagad jaunie labāk iet uz pašvaldību pēc pabalstiem, nevis gudro pievērsties lauksaimniecībai. Varbūt jāsāk no cita gala – jāpārtrauc šo pabalstu izsniegšana, tie jādod tikai darba nespējīgiem, slimiem cilvēkiem,” saka Aija Balode.

 

Zemniekiem ierobežotas iespējas

Salacgrīvas novada zemnieku saimniecības “Robežnieki” īpašniece Ieva Alpa stāsta, ka labprāt izmantotu valsts aizdevumu zemes iegādē. Saimniecībā viņa tur 80 slaucamas govis un apstrādā 250 hektārus zemes. Taču īpašumā ir tikai 1,2 hektāri, pārējie tiek nomāti. Komercbanku piedāvātos aizdevumus nevarot izmantot, tāpēc ka neesot īpašumu, ko ieķīlāt. Viņasprāt, ministrijas sagatavotie noteikumi neparedz nekādas priekšrocības latviešu zemniekiem. “Ārzemniekiem, kas jau iegādājušies zemi Latvijā, tikt pie kredītiem tik un tā būs lielākas iespējas nekā pašu cilvēkiem,” atzīst zemniece.

Mazsalacas novada zemnieku saimniecības “Lojas” īpašnieks Mareks Bērziņš stāsta, ka cer uz šādu valsts atbalstu, jo pašlaik no 500 apsaimniekotās zemes hekt­āriem 280 hektārus nomā. Vienīgais šķērslis – novadā vairs nav piemērotas zemes.

 

Viņaprāt, komercbanku līdz šim piedāvātie aizdevumi zemniekiem nav izdevīgi gan pārlieku augsto procentu likmju, gan īso maksājumu termiņu dēļ. Cits iemesls, kas neļauj aizņemties naudu, – komercbankās prasa nodrošinājumam bez zemes ieķīlāt vēl kādus nekustamus īpašumus.

 

Arī ZM atzīst, ka mūsu lauksaimniekiem ir ierobežotas iespējas nopirkt zemi. Ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece pauž pārliecību, ka ministrijas sagatavotos noteikumus valdība tomēr atbalstīs un aizdevumu izsniegšana atjaunosies. “Pārāk ilgi ministrijā kopā ar zemnieku sabiedriskajiem pārstāvjiem esam cīnījušies par šo atbalstu, lai tagad tam pārvilktu svītru,” viņa piebilst.

Kā zināms, lauksaimniecības zemju iegādei aizdevumus Hipotēku un zemes bankā izsniedza no 2001. līdz 2005. gadam, kad to aizliedza Eiropas Komisija, aizbildinoties ar nepieciešamību pēc vienādiem zemes iegādes noteikumiem Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem. 2009. gada beigās EK gan atļāva Latvijai atbalstīt lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi. Bet, tā kā turpmākajos gados bija jāapgraiza valsts budžets, nebija naudas šāda atbalsta īstenošanai

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
No rītdienas mainīsies kārtība, kā SPKC apzinās kovida slimniekus 22
1 diena
GK
Guna Kārkliņa
Kokteilis
Pamazām kļūs vieglāk? Astroloģe prognozē, kas mūs sagaida no 15. oktobra līdz 10.decembrim 2
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs aicina visus jau tagad iegādāties respiratorus. Vai turpmāk tie būs jālieto obligāti? 173
1 diena
Daina Šulca
Ziņas
“Mēs sapratām, ka te paliksim, te novecosim.” Kurzemnieku Jablonsku ģimene 12 gados iedzīvojusies Dānijā 150
23 stundas
Uldis Šmits
Ziņas
Pārkāpta kārtējā sarkanā līnija. Vai kaimiņos briest breksita analogs Polexit? 92
16 stundas
Lasīt citas ziņas
Uldis Šmits
Ziņas
Pārkāpta kārtējā sarkanā līnija. Vai kaimiņos briest breksita analogs Polexit? 92
16 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Itāļi atceļ OIK, spāņi samazina elektrības nodokli. Kā citur kompensē enerģijas cenu pieaugumu? 35
16 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
“Nākotne laukos pozitīva, ja pievēršas modernizācijai un robotizācijai!” Zemnieki dalās pieredzē
1 stunda
IK
Inga Kaļva-Miņina
Stāsti
“Esam kā sava personāža advokāti. Tajā pasaulē ir jāienirst, cik vien dziļi var!” Saruna ar aktieri Kārli Tolu
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķu prognozes: vai sestdien Latvijā vairs nelīs?
09:29
LE
LETA
Ziņas
Degvielas cenas Baltijā turpina paaugstināties jau ceturto nedēļu
09:25
LE
LETA
Ziņas
Nedēļas laikā vakcinēšanās temps teju vai dubultojies: pret Covid-19 vakcinēto Latvijas iedzīvotāju skaits pārsniedzis miljonu
09:20
LA
LA.LV
Veselam
Berķe: “Vēža slimnieku kompensējamo zāļu gaidīšanas sarakstā ir medikamenti no 2013. gada, cenas pat latos norādītas!” 20
12 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Pļavniekos uzstādīts jaunākās paaudzes pakomāts. Kā strādā mums vēl neiepazītais paku tornis?
45 minūtes
EL
Egils Levits
Ziņas
Levits: Pandēmija beigsies, bet pamatvērtības, par ko mums jārūpējas, paliks. Mūsu kopējā latviešu valoda ir viena no tām 167
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Visus pensionārus gaida smaga ziema.” Veidemane par to, ka ir amorāli piešķirt naudu tikai vakcinētajiem 156
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Skolēni bieži nodod Covid-19 testēšanai nederīgus siekalu testus. Kā tas iespējams? 18
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Plešs: Nodevas iekasēšana par iebraukšanu Jūrmalā nav pamatota 19
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Akropolē” un “Alfā” brīvdienās darbosies arī vairāki veikali ar atsevišķu ieeju 4
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Sieviete moteļa numurā zem gultas atrod apslēptu eju 7
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Komēdija “Svingeri krievu gaumē” uzsāk ceļu pie skatītājiem ar Dmitriju Nagijevu galvenajā lomā 16
16 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Aļona Ostapenko – pirmā Latvijas tenisiste, kura nopelnījusi 10 miljonus ASV dolāru 9
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Var jau būt, ka viņi arī visi ir šovbiznesā.” Roga par jauno budžeta portfeli 24
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Briedis oficiālajā svēršanās procedūrā nedaudz vieglāks par Mannu 1
15 stundas
ML
Māra Libeka
Stāsti
Pacientus izvērtē un šķiro. Cik ir to cilvēku vienas dienas laikā, kuriem izsaukums tiek atteikts? 88
Intervija 1 diena
LE
LETA
Ziņas
Vairāk nekā desmit Lietuvā iekļuvušie migranti varētu būt saistīti ar teroristiskām organizācijām 25
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Arī veikalā kasierei tagad jābūt vakcinētai. Uz kurieni tu iesi?” Kreituse par pedagogiem, kuri draud pamest darbu 112
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Gaidāmi mainīgi laikapstākļi. Iespējams pirmais sniegs? Sinoptiķu prognoze nākamajai nedēļai 1
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Haoss un panika Maskavā: cilvēki bēga no pilsētas, ielās sākās laupīšanas, dedzināšanas 13
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Ministrs aicina visus jau tagad iegādāties respiratorus. Vai turpmāk tie būs jālieto obligāti? 173
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ziemassvētku zvaigzne – puansetija: kā to kopt pareizi, lai tā uzziedētu atkal? 2
1 diena
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Kā vērtējat valdības jaunos lēmumus Covid-19 saslimstības ierobežošanai? 44
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. “Mūs piespiež izvēlēties starp cilvēkiem, cilvēcību…” Uzņēmēja pieņem smagu lēmumu un slēdz kafejnīcu 124
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Pavļuts nāks spēlēt?” Veidemane neslēpj sašutumu par Valsts prezidenta kancelejas vēlmi iegādāties jaunu koncertflīģeli 135
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Lapsa: Mums stāsta, ka pie 80% vakcinācijas dzīvosim zaļi, bet paši Saeimā pie 96% baidās un uz darbu neiet 150
2 dienas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Saimnieces recepte: kā pareizi skābēt kāpostus, lai tie vienmēr izdotos izcili 1
1 diena