Foto – Karīna Miezāja

“Žurka ir unikāls žanrs”. Saruna ar Valdi Lūriņu 3

Lūgts iezīmēt kopējo ainu, kāda šobrīd ir amatierteātros, režisors uzsver – te valda iepriecinoša dažādība. „Protams, ir lugas, kuras skatēs sastopam katru gadu – populārs ir Augusts Strindbergs, esam redzējuši vairākas „Jūlijas jaunkundzes”, ir daudz jauku bērnu izrāžu – tikko vienu noskatījos Jūrmalā. Šogad top arī izrādes, kas tapušas pēc Raiņa un Aspazijas darbiem vai veltītas abiem dzejniekiem. Ļoti iepriecina materiāli, kas radīti no jauna speciāli teātrim, sevišķi tie, kas runā par mūsu vēsturi. Blomē iestudēta „Austras grāmata”, kurā par diviem izsūtījuma periodiem stāsta Blomes novadniece Austra Jurgena. Arī koknesieši radījuši izrādi par viņu vēsturi – „Gredzens gredzenā”. Jauns materiāls par Gaismas pili radīts Gulbenē – stāsts ir par mūsu pašu attieksmi pret grāmatām, par cilvēkiem, kas paši ir daļiņa no gaismas pils. Ir ļoti interesantas kustību izrādes. Ļoti iepriecina tas, ka Rīgas pantomīma, lai arī zaudējuši Robertu Ligeru, tomēr rada izrādes un turpina pantomīmas tradīciju.”

Šajā pavasarī Teātra dienā 27. martā uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves pēc gadu ilgušas radošas pauzes pie skatītājiem atgriežas publikas iemīļotā teātra žurka jeb izrāde „Ž-ž-žurka klāt!”. Kopā ar autoru kolektīvu – dzejniekiem Egilu Zirni un Niklāvu Naglu, kā arī komponistu Valdi Zilveri, to, kā latviešiem allaž izdodas dzīvot un izdzīvot, grozīties un izgrozīties gan mājās, gan politikā, pirmoreiz pētīs arī izrādes režisors Valdis Lūriņš.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Vai stārķi gaidījāt? 10 vārdu īpašnieki, kas drīzumā varētu sagaidīt ģimenes pieaugumu
Jauns solis eskalācijas virzienā: krievi sākuši pielietot īpašu “kaujas indi”
Kokteilis
VIDEO. Gints Andžāns uz teātra skatuves piedzīvojis nepatīkamu ainu: “Viņa man iesita tā, ka man gandrīz galvā palika caurums”
Lasīt citas ziņas

„Pavasari redzēšu pēc „Žurkas” pirmizrādes,” smejas Valdis Lūriņš, kurš pašā pirms – pirmizrādes karstumā ne tikai cītīgi ieslīdzis mēģinājumu procesā, bet reizē tautas un teātra attiecību grādu no žūrijas sēdekļa mēra tur, kur teātri spēlē pati tauta, proti – spraigās amatierteātru skatēs visā Latvijā. Jau pavisam drīz, aprīļa sākumā, Rīgā tiks noskaidrota labākā amatierteātra izrāde.

„Pateicoties Līvijai Akuraterei un Dacei Liepniecei, pirms kāda laika tiku ievadīts amatierteātru procesā. Pirms dažiem gadiem pats vadīju kursu amatierteātru režisoriem, un šobrīd ar interesi skatos, kā veicas maniem audzēkņiem. Arī te skaidri redzams, ka teātris ir dzīvs process, un ir veiksmīgāki un mazāk veiksmīgi brīži. Mana vēlēšanās būtu amatierteātru režisoru pulkam pēc kāda laika piepulcināt režisorus ar augstāko izglītību režijas specialitātē. Ir apbrīnojams darbs, ko šobrīd veic amatierteātru režisori, daudzi no viņiem patiešām talantīgi, taču uzskatu, ka tiem vajadzīgi profesionāli režisori, lai tos darītu vēl nozīmīgākus – šis būtu jārisina valsts izglītības piedāvājuma līmenī. Ir taču grūti iedomāties, piemēram, kādu no mūsu lieliskajiem pašdarbības koriem, kuru vadītu cilvēks, kuram nav profesionālas izglītības, tāpat arī mūsu deju kolektīvus vada cilvēki, kas izglītojušies horeogrāfijā,” spriež Valdis Lūriņš.

Lūgts iezīmēt kopējo ainu, kāda šobrīd ir amatierteātros, režisors uzsver – te valda iepriecinoša dažādība. „Protams, ir lugas, kuras skatēs sastopam katru gadu – populārs ir Augusts Strindbergs, esam redzējuši vairākas „Jūlijas jaunkundzes”, ir daudz jauku bērnu izrāžu – tikko vienu noskatījos Jūrmalā. Šogad top arī izrādes, kas tapušas pēc Raiņa un Aspazijas darbiem vai veltītas abiem dzejniekiem. Ļoti iepriecina materiāli, kas radīti no jauna speciāli teātrim, sevišķi tie, kas runā par mūsu vēsturi. Blomē iestudēta „Austras grāmata”, kurā par diviem izsūtījuma periodiem stāsta Blomes novadniece Austra Jurgena. Arī koknesieši radījuši izrādi par viņu vēsturi – „Gredzens gredzenā”. Jauns materiāls par Gaismas pili radīts Gulbenē – stāsts ir par mūsu pašu attieksmi pret grāmatām, par cilvēkiem, kas paši ir daļiņa no gaismas pils. Ir ļoti interesantas kustību izrādes. Ļoti iepriecina tas, ka Rīgas pantomīma, lai arī zaudējuši Robertu Ligeru, tomēr rada izrādes un turpina pantomīmas tradīciju.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.