“Vēl tikko tu mums rakstīji…” Sporta komanda “Remoss” publicē emocionālu veltījumu bojāgājušajai alpīnistei 0
Pēc šaušelīgās traģēdijas Denali kalnā, kur dzīvību zaudēja trīs Latvijas alpīnisti, cilvēki turpina dalīties atmiņās par bojāgājušajiem. Soctīklos publicēts aizkustinošs veltījums alpīnistei Inesei Pučekai, kuras enerģija, mērķtiecība un aizraušanās ar kalniem atstājusi paliekošu iespaidu uz daudziem līdzgaitniekiem.
Ar emocionālu vēstījumu sociālo mediju platformā “Facebook” dalījusies sporta komanda “Remoss”.
“Vēl tikko tu mums rakstīji, ka izlaidīsi sacensības, bet tiksimies citās, jo tādu būs vēl daudz. Vēl tikko mēs sekojām līdzi, kā tu gatavojies nu jau savam pēdējam kalnu piedzīvojumam,” raksta komandas biedri.
Viņi atzīst, ka vēl nesen ar interesi sekojuši ekspedīcijai un gaidījuši ziņas par veiksmīgi sasniegtu virsotni, taču realitāte izrādījusies daudz skaudrāka.
“Vēl tikko gaidījām ziņu, ka kuru katru dienu būsiet sasnieguši Denali virsotni, bet tā vietā sagaidījām ziņu, ka šoreiz Denali bija pārāks un paņēma jūs.”
Atvadu vārdos vairākkārt uzsvērts, ka Ineses smaids, enerģija un vēlme sasniegt arvien jaunus mērķus paliks atmiņā ikvienam, kurš viņu sastapis sporta sacensībās, kalnos vai ikdienā.
“Mums lūst sirdis, birst asaras un prāts vēl nespēj aptvert. Tavs smaids, enerģija un vēlme sasniegt vairāk vienmēr paliks atmiņā ikvienam, kurš tevi satika meža takās, uz klinšu sienas vai klausoties podkāstā.”
Vienlaikus komanda uzsver, ka šīs nav atvadas, bet gan cerība kādreiz atkal satikties.
“Mēs gan neatvadāmies, mēs satiksimies – vai tie būs kalnu mākoņi vai Latvijas meži. Vēl reizi kopā uzsiesim kādu mezglu un domās tevi pavadīsim, jo tu vienmēr būsi arī daļa no mums.”
Vēstījuma noslēgumā izteikta līdzjūtība arī pārējo bojāgājušo alpīnistu – Vijas Oltes un Renāra Kuniga-Salaka – tuviniekiem.
“Līdzjūtības vārdi no mums un silti apskāvieni arī Vijas un Renāra tuvajiem šajā emocionāli smagajā brīdī.”
Tāpat labas domas sūtītas Mārtiņam Bilzēnam, kurš negadījumā guva smagus ievainojumus un pēc glābšanas operācijas tika nogādāts slimnīcā.
“Sūtām vislabākās domas Mārtiņam, lai izdodas atveseļoties un atgriezties pie tuvajiem. Un domās esam kopā ar palicējiem Valdi, Edgaru un Gunti, kuriem nu jāmēro vissmagākais ceļš mājup.”
Atvadu vēstījums noslēdzas ar rindām, kas, iespējams, visprecīzāk raksturo daudzu šobrīd piedzīvoto:”Mēs nezinām, kā bez tevis būs tālāk,
bet ticam, ka kādreiz varbūt paliks vieglāk.”
