Dina un Tairs Aļekperovi. Foto – Andris Ozoliņš

Bronzas amuleti kā dzīvnieku galvas – dvēselē brīva māksla. Saruna ar rotkaļiem Aļekperoviem 0

Andris Ozoliņš
0:00, 28. septembris 2015
Ziņas Ekonomika
Tairs: – Biju izvēlējies pavisam citu dzīves virzienu, kad 90. gados nācās to pēkšņi izmainīt. Veiksmīgi nokļuvu pie juveliera Daiņa Lauža, kam esmu lielu pateicību parādā. Darbnīcā eksportam taisīja filigrānas pulksteņu rokassprādzes un kulonus. Tad meistars dabūja mantojumu un pameta smago darbu. Pakāpeniski nomainīju sešus juveliermeistarus, no katra kaut ko vērtīgu iemācījos tehniskā un psiholoģiskā ziņā. Sākumā patika bizantiešu stils, laika gaitā iepatikās dārglietas ar formu tīrību un akurātu nostrādi. Patīk strādāt ar zeltu, sudrabu un titānu. Patīk perlamutrs un īpaši izstrādājumi. Piemēram, slīdošais gredzens, kura sudrabam pamatnē ievietota kustīga titāna stīpa. To sauc arī par meditatīvo gredzenu, jo cilvēki bieži vien pārdomu brīžos stīpu gredzenā virpina. Juvelieru darbs ir maz zināms, tur ir tik daudz mītu. Reiz zagļi, saklausījušies, ka man pazīstams juvelieris strādā ar zeltu, pa nakti ielauzās darbnīcā. Protams, paņēma visu, kas spīd, – tās izrādījās misiņa loksnes. Uz galda stāvēja 150 gramus smags zelta lietnis. Tas zagļus neinteresēja, jo kausējot bija nokvēpis melns. Vai, piemēram, dimanta putekļi… tādus nemaz reāli nevar atrast, jo, dimantu slīpējot mikroskopiskās daļiņas tā uzkarst, ka sadeg. Diemžēl daudz nonāk arī plaušās, tāpēc dimantu slīpēšana ir bīstams darbs.

Dina un Tairs Aļekperovi ir rotkaļu ģimene ar sarežģītiem radurakstiem un kopīgu aizraušanos. Tā ir gotu subkultūra, kura mākslinieku nobriedušajā vecumā izpaužas daudz maigākā formā nekā jaunības karstumā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Lasīt citas ziņas
Dina: – Zīmēt man patika, cik vien sevi atceros, tāpēc izvēlējos mācīties Rīgas Amatniecības vidusskolas kokapstrādes nodaļā. Tomēr tad jaunības kaislību peripetiju galarezultātā domubiedru pulkā iepazinos ar Tairu un pirms 13 gadiem apprecējos. Tairs bija juvelieris un, viņam piepalīdzot, kļuvu par pilnasinīgu rotkali un radoši atradu sevi. Vispirms no misiņa gatavoju gredzenus, auskarus un kulonus viduslaikiem raksturīgās formās, kuras pārveidoju savā noskaņā. Man vispār patīk modernie akmeņi, tie ir izteiksmīgāki nekā tradicionālie dārgakmeņi. Tad diezgan ilgi taisīju etnogrāfiskas noskaņas rotas, ko likt pie lina tērpa. Vienmēr centos sintezēt dažādus stilus, lai izveidotu savu ritmu. Man nepatīk kopēt, gribu tādus darbus, kurus neviens netaisa. Un kas tad īsti ir tautisks? Kāds to kādreiz ir taisījis. Varbūt pēc 300 gadiem izrakumos atradīs manu rotu un teiks – tā ir etnogrāfiska! Un vēl sāks kopēt! Domāju, es veidoju mūsdienu gotisko mākslu, alternatīvu, avangardistisku un dvēselē brīvu. Piemēram, kāpēc abiem auskariem jābūt vienādiem? Tas taču ir garlaicīgi! Ja auskari atšķiras, tie papildina viens otru daudz vairāk!
Tairs: – Biju izvēlējies pavisam citu dzīves virzienu, kad 90. gados nācās to pēkšņi izmainīt. Veiksmīgi nokļuvu pie juveliera Daiņa Lauža, kam esmu lielu pateicību parādā. Darbnīcā eksportam taisīja filigrānas pulksteņu rokassprādzes un kulonus. Tad meistars dabūja mantojumu un pameta smago darbu. Pakāpeniski nomainīju sešus juveliermeistarus, no katra kaut ko vērtīgu iemācījos tehniskā un psiholoģiskā ziņā. Sākumā patika bizantiešu stils, laika gaitā iepatikās dārglietas ar formu tīrību un akurātu nostrādi. Patīk strādāt ar zeltu, sudrabu un titānu. Patīk perlamutrs un īpaši izstrādājumi. Piemēram, slīdošais gredzens, kura sudrabam pamatnē ievietota kustīga titāna stīpa. To sauc arī par meditatīvo gredzenu, jo cilvēki bieži vien pārdomu brīžos stīpu gredzenā virpina. Juvelieru darbs ir maz zināms, tur ir tik daudz mītu. Reiz zagļi, saklausījušies, ka man pazīstams juvelieris strādā ar zeltu, pa nakti ielauzās darbnīcā. Protams, paņēma visu, kas spīd, – tās izrādījās misiņa loksnes. Uz galda stāvēja 150 gramus smags zelta lietnis. Tas zagļus neinteresēja, jo kausējot bija nokvēpis melns. Vai, piemēram, dimanta putekļi… tādus nemaz reāli nevar atrast, jo, dimantu slīpējot mikroskopiskās daļiņas tā uzkarst, ka sadeg. Diemžēl daudz nonāk arī plaušās, tāpēc dimantu slīpēšana ir bīstams darbs.
SAISTĪTIE RAKSTI
Neopagānisma rotas. Rotkalis Tālivaldis Kivlenieks senču dzimtenē ieguvis otru elpu
Latviete, kas izrotāja Anglijas karalieni. Saruna ar juvelieri Ivonnu Poplansku
Dzintara ūdensroze. Rotkalis Māris Šustiņš spēris jaunu soli dzintara apstrādē
Sargā, spēcina, atgādina par mājām. Senās zīmes skaidro rotkale Inita Straupe
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.