Cipule par “ātro” rindām pie Stradiņiem: “Optimismam nav liela pamata.” Veselības ministrs paskaidro, kāpēc tā 0
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājai Lienei Cipulei nav liela optimisma par ātru risinājumu rindām pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) uzņemšanas.
Cipule intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka situācija ar NMPD brigāžu rindām pie Stradiņa slimnīcas ir sena, pat vairāku gadu garumā. Viņa atkārtoja, ka šāda iestrēgšana konkrētajos brīžos paralizē arī NMPD darbu.
Amatpersonu priecē, ka notikusi iesaistīto pušu tikšanās un tajā justa apņemšanās problēmas risināt, tomēr, kamēr nav vienošanās par izmērāmiem rezultatīvajiem rādītājiem un termiņiem, kuros tos sasniegt,
Cipule esot piesardzīga, vai šī nebūs vien kārtējā skaļā epizode, kas īslaicīgi izgaismo problēmas, bet reāli risinājumi neseko.
Pēc Cipules vārdiem, NMPD piedāvājis indikatīvos rādītājus, kad jānodrošina pacienta pieņemšana slimnīcā 15 minūšu laikā, bet tie neesot atbalstīti, kas viņai liek domāt, ka risinājumi gaidāmi tikai ilgā laikā, nevis drīzumā.
Cipule atzina, ka problēma ir arī tā, ka uzņemšanā nonāk cilvēki, kuriem universitātes slimnīcas līmeņa palīdzību nemaz nevajadzētu, un problēma ir arī tā, ka Rīgā šāda veida medicīnisko palīdzību faktiski sniedz tikai divas universitātes līmeņa slimnīcas, kurām nav alternatīvu.
Kā ziņots, pēc NMPD brigāžu rindu veidošanās pie PSKUS uzņemšanas Veselības ministrija (VM), NMPD un slimnīcu pārstāvji
vienojušies par pasākumiem pacientu plūsmas organizācijas uzlabošanai un slimnīcu noslodzes mazināšanai, aģentūru LETA informēja VM.
Ministrijā trešdien notika tikšanās ar NMPD vadību, PSKUS un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvjiem, lai pārrunātu pacientu plūsmas organizāciju un nodrošinātu savlaicīgu veselības aprūpes pieejamību. To aktualizēja NMPD automašīnu gaidīšanas rinda pie PSKUS uzņemšanas, kā rezultātā nācās gaidīt pacientiem un kas potenciāli varēja ietekmēt brigāžu operatīvās reaģēšanas spējas.
Klīnisko universitāšu slimnīcu pārstāvji uzsvēra, ka galvenā prioritāte ir nodrošināt nepārtrauktu akūto pacientu plūsmu. Tika identificēti vairāki sistēmiski iemesli,
kas ietekmē pacientu plūsmas līdzsvaru. Kā norāda VM, to vidū ir nepietiekama citu veselības aprūpes līmeņu pieejamība, kā rezultātā ievērojama daļa pacientu ar mazāk akūtām veselības problēmām vēršas neatliekamās palīdzības nodaļās, sociālās aprūpes sektora ietekme un pieaugošais hronisko pacientu skaits, kā arī nevienmērīga reģionālo slimnīcu iesaiste pacientu uzņemšanā un nepietiekama pacientu pārvirzīšana uz zemāka līmeņa stacionāriem gadījumos, kad to pieļauj pacienta veselības stāvoklis.
Sanāksmē tika panākta vienošanās par īstermiņā īstenojamiem operatīvajiem risinājumiem, kā arī ilgtermiņa pasākumiem sistēmas pilnveidei, informē VM. PSKUS turpinās pilnveidot neatliekamās medicīnas pacientu plūsmas organizāciju, izvērtējot gan iekšējos darbības procesus, gan cilvēkresursu nodrošinājumu, kā arī apsverot iespēju piesaistīt neatkarīgus ekspertus procesu izvērtēšanai un uzlabošanai.
Puses vienojās palielināt terapijas gultu skaitu ārstniecības iestādēs gan Rīgā, gan ārpus Rīgas, attīstīt efektīvāku pacientu pārvirzīšanas mehānismu
uz atbilstoša līmeņa slimnīcām, ja to ļauj veselības stāvoklis, kā arī stiprināt un plašāk izmantot dežūrārstu resursu. Dežūrārsti nodrošina medicīnisko palīdzību ārpus ģimenes ārstu darba laika visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu reģistrācijas ģimenes ārstu praksē.
Papildus tiks pilnveidota iedzīvotāju informēšana par dežūrārstu pieejamību un attīstīti attālinātie konsultāciju risinājumi, informēja VM.
Veselības ministrs atzīst, ka Rīgai trūkst zemākā līmeņa slimnīcas
Rīgai trūkst zemākā līmeņa slimnīca, intervijā TV3 raidījumā “900 sekundes” teica veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Viņš uzsvēra, ka liela daļa pacientu Paula
Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) ierodas no Rīgas un ne visiem ir vajadzīga palīdzība šāda līmeņa slimnīcā.
“Daļu no viņiem varētu ārstēt jebkurā mazā slimnīcā,” atzina ministrs.
Viņš uzsvēra, ka tas liecina par nepieciešamību investēt tā sauktajās kvotās, lai iedzīvotāji ātrāk tiktu pie speciālistiem, kā arī jāstiprina dežūrārstu un arī ģimenes ārstu pieejamība, tostarp ārpus darba laika.
Ministrs arī uzsvēra, ka nozarei aizvien trūkst finansējuma. Viņš pauda cerību, ka jaunā valdība saprot veselības sektora būtiskumu,
kas, viņaprāt, dažbrīd ir pat svarīgāks par drošību. “Jo kā es varētu būt gatavs aizsargāt valsti, ja es slimoju,” retoriski vaicāja ministrs.
Kā norāda ministrijā, Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka 2025. gadā neatliekamās medicīnas un uzņemšanas nodaļās reģistrēti 665 134 pacienti, kas ir par 2,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Vislielākais pieaugums novērots klīniskajās universitātes slimnīcās, kur dienā vidēji tiek uzņemti vairāk nekā 226 pacienti. Vienlaikus vidēji tikai aptuveni 33% no observētajiem pacientiem tiek hospitalizēti, kas apliecina nepieciešamību stiprināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ārpus stacionāra.
Kā vēstīts, pie PSKUS uzņemšanas nodaļas mēdz veidoties stundām gari NMPD brigāžu sastrēgumi.
Jūnija sākumā kādai brigādei līdz pacienta nodošanai nācies gaidīt gandrīz divas stundas. Līdzīga situācija bija izveidojusies arī pērn martā.
Stradiņa slimnīcā aģentūrai LETA skaidroja, ka pacientu plūsmas problēmas slimnīcas Neatliekamās medicīnas centrā nav saistītas tikai ar centra darbu, bet arī ar kopējo slimnīcas noslodzi, pieejamo gultasvietu skaitu un pacientu ārstēšanas sarežģītību.
Savukārt NMPD vadītāja Liene Cipule aģentūrai LETA norādīja, ka situācija, kad pie slimnīcas uzņemšanas vienlaikus gaida vairākas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, skaidri parāda nepietiekamu sistēmas gatavību krīzes apstākļiem.
Dienesta vadītāja pauda, ka slimnīcu nespēja savlaicīgi uzņemt pacientus rada sistēmisku risku visai neatliekamās medicīniskās palīdzības ķēdei –
brigādes tiek aizkavētas, samazinās operativitāte un pieaug iespējamība, ka smagos gadījumos palīdzība netiek sniegta pietiekami ātri.
Cipule uzsvēra, ka dienests jau vairākus gadus piedāvā konkrētus sistēmiskus risinājumus. Ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredz pacienta pārņemšanu no brigādes ne vēlāk kā 15 minūšu laikā, bet kritiskos gadījumos – nekavējoties. Diemžēl šī iniciatīva līdz šim nav virzīta tālāk, un rezultātā problēmas saglabājas, norādīja NMPD direktore.
Lai novērstu riskus, nepieciešams skaidrs normatīvais regulējums, efektīva slimnīcu kapacitātes pārvaldība un aktīva VM iesaiste. Pretējā gadījumā rindas pie slimnīcām un ar to saistītie apdraudējumi pacientu drošībai turpināsies, uzsvēra dienesta vadītāja.
