Foto: Wikimedia Commons

Cilvēks dzelzs maskā: beidzot noskaidrots viņa noziegums 0

Atklāts 350 gadus sens noslēpums, par kuru galvas lauzījuši un savas versijas radījuši gan vēsturnieki, gan arī rakstnieki: Kalifornijas Santabarbaras universitātes profesors Pols Sonino apgalvo, ka noskaidrojis, kādēļ noslēpumainais cilvēks dzelzs maskā visu mūžu pavadījis cietumā.

Reklāma
Reklāma
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 69
Kokteilis
Vārdu maģija: ko par tevi atklāj burtu skaits tavā vārdā
Lasīt citas ziņas

Cilvēks dzelzs maskā tika apcietināts 1669. gadā un vairāk nekā 30 gadus, līdz pat savai nāvei 1703. gadā, turēts Piņerolas cietumā. Viņa seju patiešām lielāko daļu ieslodzījuma laiku klājusi maska, lai neviens nenoskaidrotu viņa patieso identitāti; tiesa, maska bijusi no samta, nevis no dzelzs, uzskata Sonino.

Par cilvēku dzelzs maskā rakstīja Voltērs un Dimā tēvs, 1998. gadā tika uzņemta tāda paša nosaukuma filma ar Leonardo di Kaprio galvenajā lomā. Romantiskais pieņēmums bija, ka aiz maskas slēpts karaļa Luija XIV dvīņubrālis, lai neradītu strīdus par to, kuram no brāļiem jāvalda Francijā. Vēsturiski iespējamāka būtu cita versija: ka cilvēks dzelzs maskā bija Luija XIII atraitnes Annas un kardināla Nikolo Mazarīni neleģitīms dēls, Luija XIV pusbrālis. Tomēr arī tā nav patiesība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sonino apgalvo, ka noslēpumainā cietumnieka identitāte bijusi zināma jau sen, taču viņš ir pirmais, kurš atklājis viņa ilgstošās vaņģniecības iemeslu.

Cilvēku dzelzs maskā sauca Justašs Dožērs, un viņš bija kardināla Mazarīni mantziņa sulainis. Nikolo Mazarīni karaļa Luija XIV bērnībā faktiski valdīja valsti, un Sonino apgalvo: varu viņš izmantojis, lai iedzīvotos, apzogot gan Francijas, gan Anglijas karaļnamu. Dožērs par notikušo bija uzzinājis un, sev par nelaimi, izpļāpājies. “Viņš tika arestēts un informēts, ka tad, ja jel kādam atklās savu patieso identitāti, viņu nogalinās,” skaidro Sonino. Patiešām, dokumentos, kuri saglabājušies, redzams – Dožēra kamerai bija vairākas durvis, lai neviens no ārpuses nevarētu noklausīties, ja ieslodzītais kaut ko runātu; pie viņa ielaida tikai cietuma komandantu, un arī viņu tikai reizi dienā, lai nodrošinātu cietumnieku ar pārtiku un citām dzīvei nepieciešamajām lietām.

Savukārt kā iemeslu, kādēļ Dožēra apcietinšānas iemesli nav tikuši atklāta ātrāk, Sonino minēja daudzu vēsturnieku vēlmi padarīt vēsturi “antiseptisku, morālu, jēgpilnu”. “Taču dzīve nav jēgpilna,” uzskata Sonino, “cilvēki ir daudz sarežģītāki.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.