Ekonomika
Darbs

Latvijā legāli nodarbināti jau vairāk nekā 6000 ārvalstnieku 16

Ilustratīvs attēls. Foto – LETA

Iespējams, jau nākamnedēļ varētu tikt tālāk virzīts Ekonomikas ministrijā jau pirms laba laika paklusām izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas paredz iespēju noteiktiem amatiem piesaistīt viesstrādniekus atvieglotā kārtībā. Proti, viesstrādniekiem būs jāmaksā tikai par 20% vairāk nekā vietējiem iedzīvotājiem un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Noteikumu projektam pievienots saraksts ar profesijām, uz kurām attieksies šie atvieglojumi. Tajā kopumā atrodamas 303 profesijas tādās nozarēs kā zinātne, IT, medicīna, apstrādes rūpniecība, zvejniecība, finanses un gaisa transports.

Pašlaik koalīcijā vēl turpinās diskusijas par šo ierosinājumu, bet konceptuālu iebildumu nevienai valdībā ietilpstošajai partijai neesot. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) vakar pēc koalīcijas padomes sēdes pauda pārliecību, ka nākamnedēļ izdosies panākt vienošanos par šo projektu.

Sarakstā 303 profesijas

Latvijas normatīvie akti jau tagad paredz iespēju darba devējiem piesaistīt viesstrādniekus no trešajām valstīm, ja viņi gatavi tiem maksāt uz pusi vairāk nekā vietējiem cilvēkiem (šāda prasība paredzēta, lai motivētu darba devējus vispirms izvēlēties vietējo darbaspēku). Turklāt iebraucējus drīkst aicināt tikai tad, ja konkrētais amats vismaz mēnesi bijis reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā vakance. Pašreiz Latvijā legāli tiek nodarbināti vairāk nekā 6000 speciālistu, lielākā daļa – sauszemes transportā. Tomēr EM ieskatā pašreizējā kārtība ir pārāk stingra, lai spētu aizpildīt darba tirgū draudošo tukšumu.

Sākotnēji vispiesardzīgākie pret ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) 303 profesiju sarakstu bija Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji, bet, šķiet, EM izdevies pārliecināt arī viņus. “Tagad iestrādātas vairākas garantijas, lai neradītu masveida imigrācijas riskus. Pirmkārt, viesstrādniekiem tiks maksāts vairāk par vidējo algu valstī, tādējādi darba devēji būs motivēti vispirms izvērtēt iespēju algot vietējos. Otrkārt, atvieglojumi attiecināmi tikai uz augsti kvalificētiem speciālistiem. Treškārt, tie pieļaujami tikai nozarēs, kur patiešām sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums,” paskaidroja NA Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.

Arodbiedrības: īstermiņa risinājums var radīt ilgtermiņa problēmas

NA uzstāj, ka šim projektam jābūt saskaņotam ar arodbiedrībām, un tieši tas varētu būt klupšanas akmens tā tālākai virzībai. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pret EM piedāvājumu stingri iebilst, atgādinot, par īpaši augsto bezdarbu jauniešu vidū. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 – 24 gadi bija 17,3%. Tādēļ arodbiedrības aicina EM un citas ministrijas īstenot tādu nodarbinātības politiku, kas būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tieši tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

“Mazāk kvalificētu darbinieku piesaistīšana no citām valstīm tikai varētu pasliktināt Latvijas darbinieku stāvokli, ir efektīvi jāizmanto vietējo cilvēku resursi. Turklāt arvien biežāk publiskajā telpā izskan ziņas par lielu uzņēmumu plāniem veikt daudzskaitlīgas kolektīvās atlaišanas, tādēļ ir jādomā, kā apmācīt un pārkvalificēt jau esošos Latvijas darbiniekus,” pauž LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa. Viņa norāda, ka alternatīva strādnieku ievešanai ir digitalizācija un automatizācija.

Arodbiedrības arī brīdina, ka šāds īstermiņa risinājums kā ārvalstu darbaspēks var radīt ilgtermiņa sekas – pirmkārt, vietējie speciālisti tiks izspiesti no savām darba vietām un dosies uz rietumvalstīm, bet arī piesaistītie viesstrādnieki, apsildījuši degunu Latvijā un saņēmuši Eiropas zilo karti, viņiem sekos.

Pret ārvalstu mediķu piesaisti

EM piedāvājums paredz atvieglot darba atļaujas saņemšanu vairāk nekā 60 dažādu specialitāšu ārstiem. Tādēļ visskaļāko trauksmi ceļ Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA). “Valstij vispirms jāpieliek maksimāli pūliņi, ieskaitot finanšu investīcijas, lai nodrošinātu nozari ar savas izcelsmes darbiniekiem tā vietā, lai noplicinātu citu valstu veselības aprūpes sistēmas. Ārvalstu mediķu piesaistīšana ir neētiska gan attiecībā pret viņu valstīm, gan pret vietējiem speciālistiem un viņu pacientiem. Beidzot jāsaņemas un jānosaka konkurētspējīga samaksa, bet tā vietā valdība mēģina iet pa vieglāko ceļu,” uzskata LVSADA vadītājs Valdis Keris. Viņš arī uzsvēra, ka medicīnas un sociālās aprūpes darbiniekiem nepieciešamas ne vien labas valsts valodas zināšanas, bet arī vietējo tradīciju izpratne, lai spētu pilnvērtīgi komunicēt ar pacientiem. “No valdības puses nav manīti nekādi praktiski centieni atgūt tos mūsu medicīnas darbiniekus, kuri jau devušies strādāt uz Rietumiem. Šis viesstrādnieku pievilināšanas plāns viņiem ir tikai vēl viens signāls – varat nebraukt atpakaļ, mums jūsu nevajag,” drūmi secina Keris.

Ekonomikas ministrs Ašeradens atzīst, ka mediķu arodbiedrības iebildumus esot saņēmis: “Skatīsimies, cik tie ir pamatoti, bet EM esošā informācija liecina, ka Latvijā ārstu nepietiek. Ja ārvalstu medicīnas speciālisti kvalificējas valodas prasībām, tad kādēļ lai viņi šeit nestrādātu?” Savukārt NA pārstāvji koalīcijā norāda – atvieglojumus, pret ko iebilst nozares arodbiedrība, valdība nedrīkstētu pieņemt.

Strādā trešo valstu pilsoņi

Lielākā daļa trešo valstu pilsoņu Latvijā nodarbināti sauszemes transporta un cauruļvadu transporta (2765), datorprogrammēšanas un konsultēšanas (528), citu transportlīdzekļu ražošanas (310), iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas (265) un ēdināšanas pakalpojumu (230) jomās.

Avots: PMLP, 2016. gada dati

LA.lv