Kas notiek ar “Swedbank”? Klienti sūdzas par tehniskām problēmām
0
Kāda mūsu portāla lasītāja saziņā ar redakciju pauda savu neapmierinātību par pēdējā laikā novērotām tehniskām problēmām, lietojot “Swedbank” pakalpojumus. Arī sociālajā tīklā “Thread” vakar manīju kādas iedzīvotājas paustās bažas tieši par to pašu. Viņa vaicāja: “Kas notiek ar “Swedbank”? Pēdējā laikā, kad mēģinu veikt kādus maksājumus nekas neizdodas, met ārā visādas kļūdas.” Lai noskaidrotu, vai problēmas ir individuālas vai tomēr saistītas ar bankas sistēmu darbību, sazinājos ar “Swedbank” pārstāvi.
“Man regulāri karas maksājums ar telefonu. Veikalā jau divas reizes biju spiesta meklēt citu maksāšanas veidu, jo “Swedbank” vienkārši nereaģēja. Dēlam tas pats. Sajūta, ka ar “Swedbank” tehniski “gļuki” šobrīd notiek,” pauž LA.LV lasītāja.
“Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops sniedz skaidrojumu, vai šobrīd notiek kādi sistēmas uzturēšanas vai uzlabojumu darbi, kas varētu izraisīt šādas problēmas.
“Banka regulāri veic sistēmas uzturēšanas darbus, bet tas neietekmē pakalpojumu pieejamību klientiem. Tāpat reizi divās nedēļās notiek IT sistēmu uzlabojumi, bet tie norisinās naktī (parasti no trešdienas uz ceturtdienu). Nakts stundas izvēlētas tādēļ, ka, ja nu tiešām šo uzlabojumu laikā notiek kas ārkārtējs, lai pēc iespējas mazākam klientu lokam rastos neērtības un lai līdz aktīvajām rīta stundām novērstu atkāpes no plānotā. Bet tas attiecas tikai uz iepriekš plānotajiem darbiem.
Skaidrs, ka, dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, mēdz gadīties arī neparedzēti pārrāvumi tehniskajā darbā. Tomēr te vēlētos pievērst uzmanību, ka Latvijā esošie uzņēmumi (ne tikai “Swedbank”) ļoti operatīva tos novērš. Retos gadījumos pārtraukumi ir stundu vai vairāku stundu garumā. Turklāt pēdējo gadu laikā “Swedbank” ir investējusi ļoti dažādu alternatīvu radīšanā, lai tehniskās problēmas samazinātu (bieži vien nedarbojas tikai kāda funkcija, nevis viss pakalpojumu klāsts, bet cilvēki ne vienmēr to pamana). Piemēram, ja nedarbojas kāds rīks ar ko ieiet internetbankā, tad “Swedbank” Latvijā kopumā nodrošina 5 dažādas alternatīvas.”
“Swedbank” pārstāvis uzsver: “Tehnoloģiju laikmetā ne vienmēr traucējumi ir pašam pakalpojuma sniedzējam.
Piemēram, ja lielveikalā pēkšņi neizdodas norēķināties ar maksājumu karti, tas uzreiz nenozīmē, ka šis traucējums radies bankas dēļ. Tādi traucējumi var skart maksājumu termināļu operatorus, lielveikalā var vienkārši pārtūkt datu savienojums, kas ietekmē maksājuma termināli un līdz ar to arī maksājumu kartes pieņemšanu u.tml.
Turklāt, nu jau arī ieviests risinājums, ka maksājumu kartes darbojas t.s. offline režīmā. Pat ja nav datu savienojuma, karte ļauj apstrādāt darījumu un nogrāmato naudu tad, kad datu savienojums atjaunojas (piemēram, karšu darījumu lidmašīnās, kuras atrodas bezsaistes režīmā).”
Šobrīd cilvēkiem, kuri izmanto “Swedbank” nav jāuztraucas – tehniskas problēmas ir vien atsevišķi gadījumi, kas, visticamāk, nav saistīti ar pašu banku.
Jānis Krops norāda: “Klientiem nav jāraizējas, jo tehniskās ķibeles notiek reti, turklāt to novēršanai vienmēr tiek veltīti visi pieejamie resursi, lai pēc iespējas ātrāk pakalpojumus atjaunotu. Un tajā laikā tomēr lielākoties darbojas arī pakalpojumu alternatīvas (piemēram, nedarbojas mobilā lietotne, bet darbojas internetbankas datora versija).
Bet, apzinoties, ka jebkurā brīdī var rasties pēkšņi traucējumi, mēs allaž klientiem atgādinām, ka ir vērts makā paturēt arī skaidro naudu. Protams, skaidrās naudas lietojums ikdienā samazinās (tieši tādēļ, ka esam pieraduši pie ērtiem tehniskajiem risinājumiem), tomēr tehnika ir tehnika – tā var kādā brīdī nedarboties.
Tāpēc makā iesakām glabāt tik daudz skaidras naudas, lai ar to pietiktu tādam darījumam, kas klientam ir tipisks. Katram ir savas vajadzības, bet piemēram, ja braucam ar automašīnu, tad paredzam, ka makā ir arī skaidra nauda mūsu ierastajam degvielas rēķinam. Ja iepērkamies lielveikalā, tad skaidras naudas daudzums makā atbilst tam, cik parasti nopērkam.
Skaidrai naudai ir tendence mazināties, tomēr ir naivi domāt, ka tā izzudīs un krīzes brīdī, tai pat ir liela loma pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai.”
