Kultūra
Teātris un kino

Nāk “Cukurs. Herberts Cukurs” 16

Šoruden Latvijas publikai tiks piedāvāts jauns mūzikls “Cukurs. Herberts Cukurs”. “Stāsts par Liepājā dzimušā aviatora leģendāro lidojumu, piedzīvojumiem un traģisko likteni,” teikts izrādes anotācijā.

Mūzikla dialogu autors un producents – Juris Millers, dziesmu tekstu un libreta autore – Andra Manfelde.

“Pamatlīnija būs Latvijas vēstures traģiskie notikumi caur viena Latvijas patriota dzīves prizmu. Iemesls, kamdēļ mēs šai lietai vispār pievēršamies, ir tas, ka Herberts Cukurs ir viena no interesantākajām, lai arī neviennozīmīgi vērtētajām personībām Latvijas vēsturē, varētu teikt – tikpat daudzšķautņaina kā laupītājs Kaupēns,” uzsver idejas autors Juris Millers, atgādinot, ka Ansis Kaupēns tomēr tika tiesāts, kamēr par Herbertu Cukuru nekādas prāvas vai tiesas sprieduma nav bijis. Kā papildu stimuls ķerties pie lietas kalpojis apstāklis, ka tieši šogad aprit 80 gadi kopš Cukura triumfālās atgriešanās dzimtenē pēc Gambijas lidojuma. Tobrīd Cukurs kļuva par pasaulē pazīstamāko Latvijas pilsoni, kurš demonstrējis, uz ko spējīga mazā Latvija.

Savulaik populārā mūzikla “Adata” sižeta autore Andra Manfelde stāsta, ka pirms ķeršanās pie rakstīšanas iepazinusies ar attiecīgajā jomā pieejamo literatūru, piemēram, ar žurnālistes Baibas Šābertes 2011. gadā iznākušo grāmatu “Herberts Cukurs. Ļaujiet man runāt”. “Es esmu noskaņota ticēt tam, ko esmu izlasījusi, un neesmu arī dzirdējusi par kādiem pierādījumiem, ka viņš tiešam būtu “žīdus šāvis”,” tā literāte. Viņu visvairāk tomēr uzrunājušas un iedvesmojušas paša Cukura ceļojuma piezīmes, kas rakstīts vieglā un priecīgā valodā par spīti grūtībām, kādas lidotājam nācies pārvarēt, nedrošā lidmašīnā aizceļojot uz Gambiju. Ceļojuma aprakstā aizrāvis optimistiskais tonis, jo latvieši kopumā taču esot “īgni”. “Mani viņš uzrunāja ar savu valodu, un mani tīri cilvēcīgi fascinē tas, kā viņš, kaut kāds puika, kaut kādā šķūnī spēja uzbūvēt lidmašīnu. Viņš padarīja lielu darbu, un man pret to ir simpātijas,” saka libreta autore. Sižeta pamatpunkti būšot ceļojums uz Gambiju, padomju okupācijas sākums, dalība Arāja komandā, bet beigsies stāsts ar Herberta Cukura došanos trimdā. Protams, neiztiks bez mīlestības līnijas un emocionāliem faktiem. Juris Millers stāsta, ka, spriežot pēc atmiņām un tā laika publikācijām, Herberts Cukurs bijis ļoti populārs sieviešu vidū: “Viņš bija sava laika dendijs. Bet netiks ignorēts, ka viņam bija divas laulības, kā arī dēls no pirmās laulības.” Producents gan pagaidām kavējās nosaukt izrādes mūzikas autora vārdu. Par to tikšot paziņots tuvākajās nedēļās: “Esmu jau dzirdējis daļu muzikālā materiāla, un tas ir ļoti spēcīgs.”

Internetā pieejamā informācija liecina, ka oktobrī “Cukurs. Herberts Cukurs” apceļos Liepāju, Ventspili, Rīgu, Valmieru, Rēzekni, Jelgavu. Jautāts, vai nebaidās no reakcijām, kādas varētu raisīt Cukura tēls, producents atsaka: “Mākslas uzdevums ir provocēt un likt domāt, pārdomāt. Šis būs viens no tiem gadījumiem, kad caur sabiedrībai vienkāršāk saprotamu mākslas formu – mūziklu – mēģināsim likt aizdomāties par Latvijas traģēdiju un to, kā paši izturamies pret mūsu valsts nozīmīgiem vēsturiskiem momentiem.”

“Izrāde būs noderīga un sabiedrības diskusijas veicinoša tad, ja tajā caur vienas personības piemēru mēģinās parādīt, ko totalitārais režīms dara ar cilvēku, un runās par paša cilvēka līdzatbildību. Bet tā nodarīs vairāk ļauna nekā laba, ja tiks mēģināts vienkārši tikai reabilitēt Herbertu Cukuru,” gaidāmo mūziklu komentē Otrā pasaules kara vēsturnieks Kaspars Zellis.

Fakti no biogrāfijas 


Herberts Cukurs


* Dzimis 1900. gada 17. maijā Liepājā.

* 1919. gada 22. martā Liepājā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, ieskaitīts Cēsu rotā. 1920. gada 1. februārī paaugstināts par seržantu; tā paša gada 28. martā “par kaujas nopelniem” dota leitnanta pakāpe. Karojis pret lieliniekiem Latgales frontē.

* 1921. gada septembrī komandēts uz Kara aviācijas skolu; kļuva par Latvijas kara aviācijas lidotāju.

* 1927. gadā atvaļināts no armijas aviācijas, taču 1934. gadā tajā atgriezās kā aviācijas mehāniķis kapteiņa pakāpē.

* 1933./1934. gadā kļūst slavens ar pārdrošo lidojumu paša konstruētā lidaparātā uz Gambiju.

* 1936./1937. gadā lidmašīnā “C-6 Trīs Zvaigznes” apceļo Dienvidāziju, sasniedz Tokiju.

* 1941. gada vasaras beigās brīvprātīgi iestājās bēdīgi slavenajā latviešu SD palīgpolicijas vienībā, ko vadīja Viktors Arājs.

* 1946. gadā kopā ar ģimeni no Vācijas izceļo uz Brazīliju.

* 1965. gada 23. februārī Izraēlas slependienesta “Mossad” kaujinieki Urugvajas galvaspilsētā Montevideo H. Cukuru nogalināja, uzskatot viņu par līdzdalībnieku 1941. gada nogales ebreju masu slepkavībā Rumbulā un citur.

LA.lv