“Mums var nākties “izšaut” pirmajiem!” Sprāgstvielas, dedzināšanas un saindēts ūdens – Krievija rada terora draudus līdzīgus kā islāmisti 4
NATO amatpersonas izteikušas brīdinājumus, ka Krievijas hibrīdkara pastiprināšanās dēļ alianse varētu nonākt situācijā, kurai “nāktos “izšaut” pirmajai” jeb nāktos rīkoties pirmajai.
Avoti drošības dienestos ziņo, ka Krievija plānojusi uzspridzināt lidmašīnas, kas devās uz ASV, kā daļu no sabotāžas kampaņas pret Rietumiem. Maskava mēģinājusi arī aizdedzināt iepirkšanās centrus Eiropā, saindēt ūdens krājumus un izvietot tā dēvētos snaudošos aģentus. Aizkulisēs notiek daudz vairāk, nekā sabiedrība apzinās, par to plšāk raksta The Sun.
Drošības dienestu pārstāvji laikrakstam Financial Times norādījuši, ka Krievijas teroristi ir saistīti ar daudziem slepeniem uzbrukumiem un sazvērestībām Eiropā, un
šādu atklāto gadījumu skaits pēdējā gada laikā strauji pieaudzis.
Ar Putinu tiek saistīti dažādi ugunsgrēki un sprādzieni visā kontinentā, tostarp ugunsgrēks Ukrainai piederošajā noliktavā Londonas austrumos.
Nesen vairākas valstis saskārās ar pārrautām zemūdens kabeļu līnijām Baltijas jūrā, kā arī virkni kiberuzbrukumu.
Izlūkdienesti un policija ir izjaukuši plānus nosviest no sliedēm pārpildītus vilcienus.
Krievija bijusi atbildīga arī par incidentu 2024. gada jūlijā, kad DHL pakas eksplodēja loģistikas centros Apvienotajā Karalistē, Polijā un Vācijā. Katrs no šiem sūtījumiem bijis pietiekami jaudīgs, lai notriektu kravas lidmašīnu, ja sprādziens būtu noticis lidojuma laikā.
Drošības dienestiem galu galā izdevās izsekot sazvērestībai, kas veda uz Krievijas vadītu diversantu grupu, kuras rīcībā bijuši vēl seši kilogrami sprāgstvielu. Šo sprāgstvielu krājumu viņi bija paredzējuši citam mērķim – Amerikai.
Ja plāns būtu izdevies, tas aviācijas nozarei būtu nodarījis lielākus postījumus nekā jebkurš terora akts kopš 11. septembra.
Šoreiz izlūkdienestiem izdevās diversantus apturēt, taču gandrīz notikušais bija tikai viens pavediens plašā terora tīklā, kas vērsts pret Rietumiem.
Krievijas eksperts no Četema nama Kīrs Džailss laikrakstam Financial Times sacīja: “Pirmā un svarīgākā lieta, kas jāņem vērā, ir tā, ka mēs joprojām īsti nenovērtējam visu, kas notiek. “Publiski redzamais ir tikai aisberga redzamā daļa. Joprojām ir ļoti daudz, par ko valdības ir izvēlējušās skaļi nerunāt.”
Polija jau paziņojusi, ka
Krievija tagad civiliedzīvotājiem Eiropā rada tāda paša līmeņa draudus kā islāmistu terorisms.
Daudzi izlūkdienestu aprindās uzskata, ka Krievijas gatavība eskalēt situāciju ir kas vairāk nekā tikai vēl viena fronte karā pret Ukrainu. Ir pazīmes, ka aiz tā stāv ilgtermiņa stratēģija.
Pēdējos gados no Eiropas izraidīti daudzi Krievijas spiegi, taču Kremlis aktīvi cenšas nosūtīt šos apmācītus aģentus atpakaļ uz valstīm visā kontinentā.
Kādas ietekmīgas Eiropas valst izlūkdienesta vadītājs laikrakstam sacīja, ka viņa darbinieki
tagad novēro Krievijas aģentus, kuri izpēta autoceļu tiltus, iespējams, ar nolūku tajos izvietot sprāgstvielas.
Viņš piebilda, ka visā kontinentā tiek kartētas dzelzceļa līnijas, meklējot vājās vietas.
Viņa vadītā aģentūra, kā arī citas struktūras, seko Krievijas mēģinājumiem Eiropas valstīs izvietot augsti kvalificētus snaudošos diversantus.
Pagājušajā nedēļā NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Džuzepe
Kavo Dragone paziņoja, ka “alianse varētu izšaut pirmo šāvienu.” Viņš brīdināja, ka NATO varētu būt spiesta veikt preventīvus triecienus,
tā pārejot no līdzšinējās nogaidīšanas politikas uz aktīvāku rīcību.
“Mēs izskatām pilnīgi visus scenārijus. Kibertelpā mēs līdz šim esam bijuši diezgan reaģējoši,” viņš sacīja. “Tagad mēs domājam par to, kā kļūt agresīvākiem vai proaktīvākiem, nevis tikai reaģēt.”
Eiropas amatpersonas arvien biežāk izsaka skarbākus brīdinājumus, saskaroties ar Krievijas teroru kā izkliedētu ieroci.
