Ekonomika

Tuvinieki ārzemēs sūta miljonus radiem Latvijā 16


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Shutterstock ilustrācija

Naudas straume, kas plūst uz Latviju

Ārzemēs strādājošie tautieši katru mēnesi pārskaita uz Latviju ap 50 miljonus eiro, kas ir būtisks ienākumu avots gan viņu ģimenēm, gan Latvijas ekonomikai kopumā. Taču latviešu viesstrādnieki ir neapmierināti ar VID centieniem iekasēt nodokli no šādiem sūtījumiem, tādēļ tiek vākti paraksti, lai mainītu līdzšinējo kārtību.

Pētījumi rāda, ka naudu uz Latviju sūta lielākā daļa no tautiešiem, kas devušies peļņā uz turīgākām Eiropas valstīm. Dzimtenē palikušos tuviniekus biežāk atbalsta no laukiem aizbraukušie, Rīgā šāda prakse ir mazāk izplatīta. Taču nav šaubu, ka emigrantu sūtītā nauda ir ievērojams atspaids daudzām ģimenēm. Turklāt tas ir izdevīgi arī valstij, jo nauda nonāk ekonomikas apritē; uzlabojas iedzīvotāju materiālais stāvoklis un mazāk naudas jātērē pabalstiem, lai palīdzētu trūcīgām ģimenēm.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem pagājušogad ārzemēs strādājošie uz Latviju nosūtīja 615 miljonus eiro jeb vidēji ap 50 miljoniem eiro mēnesī. Tiesa gan, pēdējo gadu laikā sūtījumu apjoms ir nedaudz sarucis.

Negrib maksāt divreiz

“Ārvalstīs dzīvojošie ap 370 000 Latvijas piederīgie ik gadu uz Latviju nosūta vairāk kā pusmiljardu eiro jeb 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta – tikpat, cik valdības gada tēriņi valsts aizsardzībai un veselības aprūpei kopā. Šī nauda nav tikai abstrakti skaitļi. Daudziem jo daudziem Latvijā ir “dzīvības līnija”. Tie ir iztikas pamatlīdzekļi, par ko gados vecākiem vai slimības skartajiem iegādāties zāles un apmaksāt ārstus, tā ir skolas nauda gados jaunākiem, tas ir atbalsts mājokļa vai saimniecības uzturēšanai Latvijā,” norāda Eiropas Latviešu apvienība (ELA).

Kā secina ELA vicepriekšsēde Elīna Pinto, tieši Latvijas interesēs būtu novērst šķēršļus, kas apgrūtina naudas sūtījumus no ārzemēs dzīvojošiem tautiešiem. “Pašlaik šie diasporas pārskaitījumi veic ārkārtīgi nozīmīgu sociālu funkciju – nodrošinot iztiku, medicīnas izdevumus, bērnu skološanu daudziem, kam Latvijā, īpaši lauku reģionos, klājas grūti,” uzsver Pinto. “Arī es pati vairāk kā desmit gadus esmu lielu daļu ārvalstu algas sūtījusi ģimenei. Manā paziņu lokā ir cilvēki, kas ar ārvalstīs nopelnīto atbalsta attālāku radinieku ārstēšanos no vēža vai maksā kredītus par auto lauku radubērnu vešanai uz nu jau arvien tālākām skolām rajonu centros.”

Taču naudas sūtītāji un saņēmēji bieži vien nezina, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteiktos gadījumos par šādiem sūtījumiem var pieprasīt samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu domām, šāda prasība nav taisnīga, jo uzskatāma par dubulto nodokļu aplikšanu. “Man nešķiet loģiski, ja cilvēkam nodokli nāktos maksāt divreiz: gan saņemot ienākumus, gan pārskaitot naudu uz Latviju,” stāsta Latviešu biedrības Īrijā vadītāja Inguna Grietiņa.

Problēmas neprecētiem pāriem

VID gan uzsver, ka ienākuma nodoklis par šādiem naudas sūtījumiem nav jāmaksā, ja sūtītāju un saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei (vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi un māsas, brāļu un māsu bērni). Taču problēmas bieži vien rodas tādēļ, ka mūsdienās daudzi pāri dzīvo nereģistrētās attiecībās, tādēļ no likuma viedokļa viņi faktiski ir svešinieki. “Tā ir problēma ne tikai attiecībā uz naudas sūtīšanu no ārzemēm, jo līdzīgas problēmas, veicot naudas pārskaitījumus, var rasties arī tiem nereģistrētiem pāriem, kas dzīvo Latvijā,” norāda zvērināts advokāts un nodokļu speciālists Jānis Taukačs. “Latvijā ir diezgan konservatīva pieeja attiecībā uz kopdzīvi un laulībām. Manuprāt, nevajag no jauna izdomāt riteni, jo Latvija varētu pārņemt citu Eiropas valstu praksi, kur ir liberālāka pieeja attiecībā uz kopdzīves definēšanu.”

VID informē, ka ienākuma nodoklis būtu jāmaksā, ja naudas sūtītāju un saņēmēju nesaista radniecības saites un sūtījumu summa pārsniedz 1425 eiro gadā. 23% nodoklis ir jāmaksā par summu, kas ir virs šiem 1425 eiro; piemēram, par pārskaitījumiem 2000 eiro apmērā būtu jāsamaksā 132 eiro liels nodoklis. ELA uzskata, ka noteiktais limits ir pārāk mazs, jo 1425 eiro gadā nozīmē mazāk nekā 120 eiro mēnesī, kas ir krietni zem iztikas minimuma.

Saldumiņam par kaķīti

Ārzemēs strādājošie vēsta, ka naudu bieži vien sūta nevis radiniekiem, bet citiem cilvēkiem, kas formāli nav saistīti ar ģimeni. Piemēram, tie var būt kaimiņi vai lauku pastnieks, kurš palīdz veciem un vientuļiem cilvēkiem nokārtot dažādus maksājumus. Tāpat ir gadījumi, kad naudu saņem ģimenes draugi, kas rūpējas par bērniem, kuru vecāki devušies peļņā uz ārzemēm. Taču naudas plūsma vēlāk var radīt problēmas, jo VID prasa, lai ienākumu deklarācijā tiktu uzrādīti šāda veida ienākumi, ja tie pārsniedz 4000 eiro gadā. “Manai mammai līdz ar to varētu par visiem šiem gadiem uzlikt sodu par deklarācijas neiesniegšanu,” raizējas Elīna Pinto.

Finanšu un juridiskais konsultants Ainis Dābols gan norāda, ka bieži vien arī paši cilvēki pret naudas lietām izturas nenopietni. “Piemēram, internetbankas maksājuma uzdevumā ieraksta “Saldumiņam par kaķīti”, bet gada laikā tādu pārskaitījumu summa pārsniedz 15 000 eiro un, protams, VID par šādu naudas plūsmu varētu rasties jautājumi. Tādēļ var saprast arī VID, jo gadījumā, ja cilvēku attiecības nav oficiāli reģistrētas, kā gan valsts var zināt, ka naudas pārskaitījums notiek starp ģimenes locekļiem, nevis pilnīgiem svešiniekiem?”

Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns skaidro, ka viens no iemesliem, kādēļ tiek kontrolēta no ārzemēm ienākošās naudas plūsma, ir nepieļaut pārskaitījumu izmantošanu naudas atmazgāšanas operācijām. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš gan iebilst, ka VID sagādā liekas neērtības cilvēkiem, kuri pārskaita savu godīgi nopelnīto naudu un jau samaksājuši nodokļus tajā valstī, kurā guvušie ienākumus. “Manuprāt, ja VID šādā veidā turpinās vajāt cilvēkus, tad jāsāk domāt, vai mums tāds VID vispār ir vajadzīgs. VID sistēmā ir 5000 darbinieku; būtu labāk “ņēmuši pie dziesmas” lielos nodokļu nemaksātājus!” uzskata Kaimiņš.

Izmanto citus risinājumus

Pēc ELA iniciatīvas portālā ManaBalss.lv šogad tika sākta parakstu vākšanas kampaņas, kuras mērķis ir panākt, lai ārvalstīs strādājošo cilvēku tuvinieki Latvijā varētu saņemt atbalstu bez dubulta nodokļu sloga un administratīviem šķēršļiem. ELA aicina veikt grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot, ka ar ienākuma nodokli neapliek dāvinājumus iztikai, ko fiziskām personām sniedz Latvijas valstspiederīgie ar ārvalstīs reģistrētu dzīvesvietu. Tāpat priekšlikums paredz, ka fiziskai personai būtu pienākums iesniegt deklarāciju tikai par tādiem dāvinājumiem, kuru vērtība no viena Latvijas valstspiederīgā ar ārvalstīs reģistrētu dzīvesvietu gadā pārsniedz 12 minimālo mēnešalgu apmēru. Pašlaik izdevies savākt aptuveni trešo daļu no 10 000 parakstu, kas nepieciešami, lai šo iniciatīvu iesniegtu izskatīšanai Saeimā.

“Jautājumu par kārtības maiņu šogad divkārt skatīja Saeimas komisija, kur Finanšu ministrija uzstāja, ka jebkāda sistēma, kas šo kārtību atvieglotu, Latvijā tiktu ļaunprātīgi izmantota naudas atmazgāšanai. Diemžēl deputāti nebija gatavi meklēt risinājumus,” vēsta Elīna Pinto. “Cilvēki diasporā, jūtot, ka pārmaiņas nav gaidāmas, tikmēr ir lielā vairumā pārtraukuši savus pārskaitījumus veikt caur bankām un izmanto citus, “radošākus” atbalsta nodošanas veidus. Tas arī redzams statistikā par to, ka no ārvalstīm saņemto pārskaitījumu apjoms ir krities. Diasporas pārskaitījumi tikmēr papildina pelēko ekonomiku un audzē citu valstu banku vai pārvedumu firmu komisijas naudas, cilvēkiem Latvijā izmantojot ārvalstu kartes vai pakalpojumus,” secina Pinto.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv