Ekonomika
Bizness

Prasa nekavējoties samazināt elektrības rēķinus 16

Foto – Shutterstock

Saņēmuši par janvāri sagatavotos elektrības rēķinus, ne tikai mājokļu īpašnieki, bet arī uzņēmēji iebilst pret šogad ieviesto jauno kārtību, kas paredz diferencēt elektrības rēķinos iekļauto atbalstu tā dēvētās zaļās enerģijas ražotājiem jeb obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

“Ja Ekonomikas ministrijā nerīkosies, lai steidzami labotu Enerģētikas tirgus likumu un novērstu šo aplamo kārtību, lauksaimnieki patur tiesības rīkot publisku protestu akcijas,” sola Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. “Pašlaik lauksaimniecības uzņēmumu rēķinos tikai aptuveni trešdaļa summas ir par elektrību, pārējo daļu veido šis OIK un pievienotās vērtības nodoklis. Iznāk pavisam ačgārni – nopērkot pudeli minerālūdens, par pudeli samaksāju divas trešdaļas no cenas,” viņš piebilst un norāda, ka jau pērn par šo acīmredzamo aplamību runājuši Ekonomikas ministrijā un Saeimā.

 

12 eiro vietā uz pusi lielāki rēķini

“Ekonomikas ministrija gan solīja, ka ar jauno OIK maksājumu kārtību uzņēmējiem izdevumi nepieaugs vairāk kā par 12 eiro mēnesī. Bet patiesībā tie ir krietni lielāki,” atzīst LTRK Enerģētikas komitejas vadītājs Kaspars Osis.

Zemnieku saeimā vēsta, ka par janvāri lauksaimnieku saņemtie rēķini ir par 40 līdz 60% lielāki nekā pagājušā gada decembrī saņemtie. Sadārdzinājumu radījis OIK maksājums par ampēros mērāmo pieslēguma jaudu.

“Šī OIK maksājumu kārtība varbūt ir ieguvums lielajiem uzņēmumiem. Bet uz mazo un vidējo uzņēmumu, arī uz iedzīvotāju rēķina, kas ir pilnīgi ačgārni,” lēš LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. “No šī OIK ieguvējs ir arī Krievijas lieluzņēmums “Gazprom”, kuram maksājam ap 60% par koģenerācijas stacijās izmantoto dabasgāzi.”

Zemkopības ministrija plāno prasīt “Latvenergo” paskaidrojumus, kāpēc solītā nelielā sadārdzinājuma vietā lauksaimnieku rēķini palielinājušies ievērojami.

 

Lielie rēķini mazinās konkurētspēju

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pārliecināts, ka, OIK maksājumu kārtību negrozot, mazināsies Latvijas uzņēmumu konkurētspēja. 2017. gada 24. aprīlī Eiropas Komisija brīdināja, ka, negrozot neko, līdz 2037. gadam OIK rēķins Latvijas iedzīvotājiem būs graujošs – 3,96 miljardi eiro.

“OIK ir tāds pats nodoklis kā citi valstī ieviestie un maksātājiem noteiktie,” spriež Jānis Endziņš, “tos citus nodokļus uzrauga simtiem Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku. Bet OIK maksājumu uzraudzība no valsts puses līdz šim bijusi gaužām pavirša.” To apliecina vairāku koģenerācijas elektrostaciju mēģinājums krāpties, ražojot elektrību vien uz papīra.

 

Pusotra gada laikā divreiz sadārdzinājums

Jānis Endziņš atzīst, ka pirmo elektrības rēķinu palielinājumu radīja kopš 2016. gada 1. augusta “Sadales tīkla” ieviestais maksājums par elektrības pieslēgumiem. Bet šī gada 1. janvārī ieviestā jaunā OIK maksājumu kārtība to palielina otrreiz un vēl vairāk. Šo “Sadales tīkla” ieviesto maksājumu ietekme, viņaprāt, nemaz nav novērtēta.

Tiesa, Valsts kontrole atklāj, ka sākusi pārbaudi elektroenerģijas sadales uzņēmumā “Sadales tīkls”, ko plāno pabeigt šovasar. Bet, kā pieļauj valsts kontroliere Elita Krūmiņa, saistībā ar elektroenerģijas sadārdzināšanos varētu revidēt arī OIK sistēmu.

 

Ko darīt?

Uz jautājumu, ko darīt ar OIK, LOSP pārstāvis Guntis Vilnītis atkārto, ka, pirmkārt, steidzami jāgroza Elektroenerģijas tirgus likums, lai tādējādi labotu pašlaik ieviestās aplamības. Otrkārt, OIK maksājumu saņēmējiem jābūt publiski zināmiem, tāpat jābūt pieejamiem datiem par to, kādos apmēros OIK tiem samaksāts. Tā kā uz OIK rēķina iegūtās peļņas ierobežojums ieviests tikai nesen, nav zināms, kam aizvadītajos desmit gados sabiedrība ik gadu samaksājusi simtiem miljonu eiro (piemēram, 2016. gadā OIK maksājums sasniedza 237 miljonus eiro). Viņaprāt, OIK samazinājums jānosedz uz “Latvenergo” virs plāna iegūtās peļņas rēķina.

Jānis Endziņš spriež, ka iztrūkumu varētu nosegt, samazinot pārlieku uzpūsto valsts pārvaldes aparātu. Bet vispirms vajadzīgs plāns, kā piecu turpmāko gadu laikā samazināt elektrības rēķinus iedzīvotājiem un kā panākt, lai elektrības cenas uzņēmējiem ir konkurētspējīgas.

Pēc LTRK pārstāvja Kaspara Oša domām, enerģētikas politika pašlaik vērsta uz veidu, kā pasargāt ieviesto sistēmu – tā, lai gan uzņēmēji, gan parasti iedzīvotāji – elektrības patērētāji – segtu visus ar nozari saistītos izdevumus. Ja uzņēmēji spiesti meklēt veidus, kā strādāt efektīvāk, tad arī uzņēmumam “Sadales tīkls” jāatrod veids, kā samazināt izdevumus.

LA.lv