Ekonomika
Īpašums

Simt mājās neuzskaita ūdeni. Apgādi nepārbūvējot, sadārdzināsies rēķini2

Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” iecerējis atsevišķi pieslēgt ūdens apgādei daudzstāvu dzīvojamos namus, kurus pašlaik savieno tā sauktie tranzīta cauruļvadi, proti, ūdens apgādes ķēdē pieslēgti vairāki dzīvojamie nami.

“Rīgas ūdens” Klientu servisa nodrošinājuma departamenta direktora vietnieks Dzintars Poplavskis stāsta, ka Rīgā, lielākoties Pļavnieku, Ķengaraga un Mežciema mikrorajonos, esot aptuveni 100 daudzstāvu dzīvojamo namu, kuriem pašlaik nav atsevišķu ūdens apgādes pieslēgumu.

Šo namu apsaimniekotājs – pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” rakstiski piedāvājis šo namu iedzīvotājiem izlemt – piekrist vai nepiekrist atsevišķu pieslēgumu izbūvei.

“Rīgas ūdens” varot sākt būvēšanu tikai tad, ja tai piekrīt dzīvojamā nama īpašnieku vairākums. Bet, kā šķiet, šo namu iedzīvotājiem izvēle gan nav pārāk liela.

2016. gada 23. martā Ministru kabineta izdotie noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu paredz, ka tajos namos, kuros nebūs atsevišķa pieslēguma ar uzskaites mēraparātu, ūdens patēriņu noteiks pēc Rīgas pašvaldības noteiktās ūdens patēriņa normas vienam deklarētajam iedzīvotājam diennaktī.

Bet tas savukārt nozīmē, ka dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus vairs neņems vērā, kā to paredz 2017. gada 18. oktobrī Rīgas pašvaldības saistošie noteikumi. Savukārt pieminētie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka atsevišķie pieslēgumi namiem jāizbūvē līdz 2019. gada 31. decembrim.

Uz jautājumu, kāpēc vispār vajadzīgs iedzīvotāju vairākuma lēmums, ja “Rīgas ūdens” plāno būvniecībai iztērēt savu naudu, “Rīgas ūdens” pārstāvis atbild, ka pievadus paredzēts, pirmkārt, būvēt uz zemes, kas lielākoties pieder šo namu dzīvokļu īpašniekiem, otrkārt, būvniecība skaršot arī namu iekštelpas – vecās iekārtas jānojauc, to vietā izbūvējot jaunas.

Jautāts, vai nesadārdzināsies rēķini to namu iedzīvotājiem, kuri nepiekristu piedāvātajām pārbūvēm, Dzintars Poplavskis atbild izvairīgi.

Dažos dzīvokļos izdevumi par ūdensapgādi un kanalizāciju pieaugšot, citos nemainīšoties.

Rēķins, kurā būs iekļauts pēc patēriņa normām noteiktais ūdens apjoms, būšot atkarīgs no dzīvoklī deklarēto personu skaita. Piemēram, par februāri izrakstītajā rēķinā kādam Pļavnieku ielas 7. nama dzīvokļa īpašniekam redzams, ka ūdens patēriņš bijis 4,2 kubikmetri, kas ir mazāk par Rīgas saistošajos noteikumos noteiktajām normām. Ja šā nama iedzīvotāju vairākums nepiekristu pārbūvēm, tad, visticamāk, viņu rēķini tomēr sadārdzinātos. Un dzīvokļos uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji zaudētu jēgu.

Kā agrāk intervijā “Latvijas Avīzei” skaidrojusi “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa, no atsevišķu pieslēgumu izbūves iedzīvotāji tikai iegūšot. Varēšot gan precīzāk uzskaitīt ūdens patēriņu katrā namā, gan vieglāk atklāt ūdens zudumu cēloņus, par ko bieži ļaudis sūdzas, ieraugot nama apsaimniekotāja piesūtītos rēķinus.

Saistītie raksti
Pēc viņas teiktā, pašlaik esot ļoti grūti noteikt, kurā no vienā ūdens apgādes ķēdē saslēgtajiem namiem pazūd ūdens.

Tas esot krietni grūtāk nekā tajos namos, kuriem jau ir izbūvēti šādi atsevišķi pieslēgumi.

Vai ar atsevišķu pieslēgumu izbūvi vien tiks pilnīgi novērsti ūdens zudumi un izzudīs milzīgā starpība starp nama ievadā un dzīvokļos uzstādītajiem ūdens patēriņa skaitītājiem, par to gan jāšaubās. “Rīgas ūdens” joprojām stingri turas “vecajos ierakumos” – uzņēmuma atbildība beidzas pie ievada namā. Savukārt par ūdens patēriņu namā atbild paši iedzīvotāji.

 

LA.lv