Putins gatavojas? Eiropu arvien vairāk satrauc signāli par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO “Ahilleja papēdim” 0
Kamēr Krievijas karš Ukrainā turpinās un tam beigu neredz, arvien skaļāk tiek runāts par to, ka Vladimirs Putins varētu gatavoties jaunam iebrukumam. Vairāki brīdinājuma signāli liecina: Krievijas režīms raugās uz NATO vājāko vietu – tā saukto Suvalku koridoru, vēsta “The Sun”.
Suvalku koridors ir aptuveni 100 kilometru plats sauszemes posms starp Poliju un Lietuvu, kas savieno Krievijas Kaļiņingradas anklāvu ar Baltkrieviju. Ja Krievija šo teritoriju ieņemtu, Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – tiktu faktiski nogrieztas no pārējās NATO alianses, vēsta medijs.
Tieši tāpēc Rietumu militārie analītiķi šo vietu sauc par NATO “Ahilleja papēdi”. Bijušais britu izlūkdienesta virsnieks Filips Ingrams skaidro, ka pēdējos mēnešos šajā reģionā vērojama pieaugoša Krievijas militārā aktivitāte – negaidīti manevri, karaspēka kustības, kā arī hibrīdkaram raksturīgas darbības: GPS signālu traucēšana, zemūdens kabeļu sabotāža, dezinformācijas kampaņas un mēģinājumi kurināt nemierus starp krievvalodīgajām minoritātēm Baltijā.
Hibrīdkarš kā priekštecis
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā pasaule redzēja līdzīgu scenāriju – masveida spēku koncentrēšanu pie robežām, plašas propagandas kampaņas un loģistikas sagatavošanu. Eksperti brīdina: ja šāds modelis atkārtotos Baltijas valstu pierobežā, tas būtu nopietns signāls par gaidāmu uzbrukumu.
Hibrīdkarš ietver ne tikai militārus draudus, bet arī ekonomisko spiedienu, komunikācijas sistēmu traucējumus un dezinformācijas izplatīšanu. Tikpat svarīgi ir novērot loģistiku – degvielas un tehnikas pārvietošanu, kas bieži vien liecina par kara gatavošanos.
Triecieni Ukrainai un jauni draudi
Naktī uz 7. septembri Krievija veica lielāko dronu uzbrukumu kopš kara sākuma. Kijivā tika nogalināta 32 gadus veca sieviete un viņas divus mēnešus vecais bērns, cieta arī galvenā valdības ēka. Kopumā dzīvību zaudēja vismaz četri cilvēki, bet desmitiem tika ievainoti.
Ukraina gan turpināja pretuzbrukumus – trāpīts munīcijas noliktavai Luhanskā, bet droni izraisīja milzīgu sprādzienu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā Rjazaņā, kas atrodas tikai 200 kilometru attālumā no Maskavas.
Putins ciešā saiknē ar Ķīnu un Ziemeļkoreju
Tajā pašā laikā Vladimirs Putins tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu. Pekinā notikušajā grandiozajā militārajā parādē tika prezentēti jauni ieroči – hiperskaņas raķetes, lāzeru sistēmas, roboti un droni. Ķīna paziņoja, ka pasaule stāv izvēles priekšā: “miers vai karš”.
ASV prezidents Donalds Tramps asi kritizēja šīs tikšanās, bet Eiropas līderi Parīzē vienojās par gatavību sūtīt miernešu karaspēku uz Ukrainu, ja tiktu panākts pamiera līgums. Kopumā 26 valstis apstiprināja savu gatavību šādām darbībām.
Jaunās kartes un vēlmes paplašināt okupāciju
Nerimst bažas arī par Krievijas kartēm, kas parādās oficiālos brīfingos Maskavā. Jaunākajā no tām, papildus jau anektētajiem Ukrainas apgabaliem (Doņeckai, Luhanskai, Zaporižjai un Hersonai), Krievijas sastāvā iezīmēti arī Mikolajivas un Odesas reģioni. Tas tiek uztverts kā skaidrs signāls, ka Putins plāno turpināt agresiju un paplašināt okupēto teritoriju sarakstu
