TM joprojām nav sapratusi, ka piespiedu nomas “attiecībās nav un nevar būt līdzsvara” 2
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns nācis klajā ar jauniem priekšlikumiem, kā turpmāk valsts regulētu piespiedu nomas attiecības starp zemes un uz tās uzcelto namu īpašniekiem.
Neatkarīgi no tā, kā tā dēvētie dalītie īpašumi izveidojušies, turpmāk piespiedu nomas maksas apmērs būtu visiem vienots – 4% gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Turklāt zemes un ēku īpašnieku starpā vienošanās par nomas maksas apmēru vairs nebūtu nepieciešama, to noteiktu likumā. Likums noteiktu arī visu saistību izpildi bezstrīdus kārtībā novēršot tiesvedību, kas ilgst gadiem.
Savukārt jebkādiem zemes īpašnieku prasījumiem tiesā par parādu piedziņu būtu 3 gadu noilgums – pašlaik noteikto 10 gadu vietā.
Kārtējo reizi pieregulēt piespiedu nomas maksas apmēru Tieslietu ministriju spiež Satversmes tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedums, jau trešais aizvadīto desmit gadu laikā.
Ar šo spriedumu par Satversmei neatbilstošiem un no 2019. gada 1. maija par spēkā neesošiem tika atzīti Saeimā pieņemtie grozījumi likumos “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, kuri nosaka šīs piespiedu nomas attiecības.
2017.gada jūnijā Saeimā pieņemtie grozījumi noteica: ja starp zemes īpašnieku un piespiedu nomniekiem nav panākta cita vienošanās, tad agrāk noteikto 6% vietā no 2018. gada nomas maksu varēs noteikt līdz 5% gadā, no 2019.gada – līdz 4%, bet no 2020.gada – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Saeima tādējādi mēģināja samazināt slogu dzīvokļu īpašniekiem, kuri spiesti nomāt citiem īpašniekiem piederošo zemi zem viņu namiem.
Bet drīz pēc šo grozījumu pieņemšanas Satversmes tiesa saņēma vairāku Izraēlā dzīvojošās, toreiz 96 gadus vecās Soņas Traubes prasību atcelt šos grozījumus, jo ar tiem esot pārkāpts Satversmē ierakstītais tiesiskās paļāvības princips, aizskartas tiesības uz īpašumu, kā arī tiesības gūt no tā labumu.
Bet pirms gada Satversmes tiesa saņēma prasību pieteikumus no vēl sešiem Latvijā un Kanādā dzīvojošajiem zemes īpašniekiem, kuriem, tāpat kā Soņai Traubei, Rīgā pieder zeme, uz kuras uzcelti daudzstāvu dzīvojamie nami.
2018. gada 12. aprīlī, tūlīt pēc sprieduma pasludināšanas Satversmes tiesas priekšsēdētājai Inetai Ziemelei žurnālisti jautāja, kāpēc termiņš ir noteikts 2019. gada 1.maijs.
Toreiz viņa atbildēja, ka ar to Saeimai dots laiks līdz 2019. gada 1.maijam pieņemt līdzsvarotus zemes piespiedu nomas noteikumus, kuri apmierinātu gan namu, gan zemes īpašniekus.
Diemžēl aizvadītā gada laikā ne Tieslietu ministrija, ne Saeima nekādus līdzsvarotus noteikumus dzīvokļu un zemes īpašnieku jau tā nokaitētajās attiecībās nav atradusi.
Kaut arī pieminētie divi likumi, kas nosaka piespiedu nomas attiecības, kopš 2000.gada Saeimā jau ir pārgrozīti piecas reizes, nekādu pārmaiņu nav. Bet 2019.gada 1.maijs jau degungalā…
Ceturtdien, 21.martā, žurnālistiem sarīkotajā preses konferencē tieslietu ministrs Jānis Bordāns sacīja, ka ar šiem priekšlikumiem gribot panākt labas pārmaiņas dzīvokļu un zemes īpašnieku attiecībās, aicinot viņus piedalīties arī šo priekšlikumu apspriešanā.
Pēc ministrijā plānotā, pārmaiņas būtu jāīsteno turpmāko divu gadu laikā.
Kaut arī pasākums bija domāts preses pārstāvjiem, ministra sacītajam un priekšlikumiem ar lielu uzmanību sekoja Rīgas dzīvokļu īpašniekiem labi pazīstamais piespiedu nomas maksas piedzinējs un advokāts Normunds Šlitke.
Tas liek domāt, ka lai kādus nomas maksas procentus Tieslietu ministrija piedāvātu, uz kārtējo prasību Satversmes tiesā nebūs ilgi jāgaida.
Tieslietu ministrs reizē atzina, ka, neko nemainot, no 1. maija stāvoklis piespiedu nomas attiecībās sarežģītos vēl vairāk. Ja nomas maksas apmēru valsts vairs nekā neregulēs, zemes īpašnieki to varēs noteikt, kādu vien grib.
Tā kā dzīvokļu īpašnieki nespēs maksāt prasīto, jau tā pārslogotajās tiesās sekos jaunas zemes īpašnieku prasības par parādu piedziņu.
Jautāts, vai šie priekšlikumi nav pretrunā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu, ap kuru Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā muļļājas jau gadu, Jānis Bordāns atbild, ka ministrijas priekšlikumi esot sagatavoti neatkarīgi no tā, kas turpmāk notiktu ar šo likumprojektu, kurā, viņaprāt, joprojām esot daudz vāju vietu.
Kur tās ir, to tieslietu ministrs gan neatklāja. Bet pašlaik Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā notiekošo vērtē kā ieilgušu bezdarbību.
Viedoklis
Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku tiesību aizstāvības biedrības “Ausma” valdes priekšsēdētājs Klementijs Rancāns:
“Līdzšinējās piespiedu nomas attiecības pārveidot par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām un paredzēt tām vienotu regulējumu visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem varbūt arī būtu pieņemami, ja vien dzīvojamo namu īpašniekiem būtu skaidrība, pirmkārt, par namu uzturēšanai nepieciešamo zemes platību, nevis zemes īpašnieku mākslīgi uzpūsto. Otrkārt, skaidrība par zemes kadastrālo novērtējumu, uz ko balstās piespiedu nomas aprēķini.”
“Pašlaik Tieslietu ministrijas priekšlikumi ir sagatavoti, lai kaut ko liktu pretī Satversmes tiesas spriedumam, ar kuru no šī gada 1.maija valsts vairs neregulētu piespiedu nomas attiecības un nomas maksas apmēru.”
“Diemžēl Tieslietu ministrija joprojām nav sapratusi, ka šajās attiecībās nav un nevar būt līdzsvara un ka cenšanās to atrast nonāk pretrunā ar piespiedu nomas attiecībās esošo pušu tiesisko statusu vai ideoloģiju – vieniem gūt pēc iespējas lielāku peļņu, otriem mazāk maksāt.”
Uzziņa
Latvijā uz 68 900 citām personām piederošiem zemes gabaliem pavisam uzceltas 206 600 dažādas ēkas. No tām 3677 ir daudzstāvu dzīvojamie nami ar 110 970 dzīvokļiem, kuri atrodas uz 7 354 citām personām piederošiem zemes gabaliem.
Pēc Valsts zemes dienesta datiem šo 7354 zemes īpašumu kadastrālā vērtība varētu būt no 130 000 000 līdz 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība – no 173 000 000 līdz 240 000 000 eiro. Savukārt visu zemes īpašumu vērtība varētu sasniegt 1,5 miljardus eiro.
SKATIES plašāk par šo tematu TV3 Ziņu video:
