Uzņēmumi nevar gaidīt 0
Autori: Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs
Marks Rite, Nīderlandes premjerministrs, Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs
Pasaulē lielākais vienotais tirgus ir Eiropas stiprākais trumpis un izredzes jaunai izaugsmei.
ES vienotais tirgus ir milzu sasniegums. Šajā pasaules lielākajā ekonomikā notiek cilvēku, preču, pakalpojumu un kapitāla brīva pārvietošanās – pusmiljardu patērētāju apkalpo 30 miljoni uzņēmumu, radot 14 triljonu eiro “pievienoto vērtību” – un mēs visi gūstam labumu no plašākas izvēles un zemākām cenām. Uzņēmumiem tas nozīmē jaunas uzņēmējdarbības iespējas, pilsoņiem tas nozīmē iespēju dzīvot, strādāt un mācīties, kur vien viņi vēlas.
Pateicoties ES noteikumiem, telefona rēķini ir ievērojami samazinājušies un 2017. gada jūnijā viesabonēšana būs vēsture. Profesionāļi piedāvā savus pakalpojumus 28 valstīs, birokrātija ir minimāla. Uzņēmumi sacenšas par publiskā iepirkuma līgumiem – 2,3 triljonus eiro vērtu nozari – visā Eiropas Savienībā. “Erasmus” studenti pavada gadu ārzemēs, un viņu diploms tiek atzīts viņu piederības valstī. Visas šīs lietas padara mūsu dzīvi labāku.
Tomēr nedrīkst ieslīgt pašapmierinātībā, jo mēs riskējam zaudēt to, ko uzskatām par pašsaprotamu. Mūsu ekonomika atveseļojas – 2016. gada pirmajā ceturksnī ES izaugsme bija straujāka nekā ASV –, tomēr ar to vien nepietiek. Piektdaļa jauniešu joprojām ir bez darba.
Ir laiks pielikt soli. Ziņojumā par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām Eiropas Parlaments lēš, ka pilnībā pabeigts vienotais tirgus varētu pienest mūsu ekonomikai vairāk nekā vienu triljonu eiro. Tās ir miljoniem darba vietu, un tas ir mērķis, par kura sasniegšanu ir vērts cīnīties.
Ir steidzami jāatraisa digitālā ekonomika. Mums ir izdevies “nojaukt” valstu robežas, kas agrāk kavēja tirdzniecību bezsaistē, tāpēc nevajadzētu pieļaut, ka šīs robežas tiek atkal uzslietas ekrānā, traucējot cilvēkiem iepirkties tiešsaistē. Patērētājiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas būtu jābūt iespējai piekļūt jebkuram pakalpojumam, izmantojot jebkuru ierīci, un komisija jau ir nākusi klajā ar pirmajiem priekšlikumiem, kas ļautu šo ideju pārvērst realitātē. Un tas ir tikai sākums.
Bet atgriezīsimies reālajā pasaulē – nesamērīgi augstas piegādes maksas bieži vien liedz sīkajiem mazumtirgotājiem izvērsties jaunos tirgos. Maksa par sīkpakas nosūtīšanu uz citu dalībvalsti bieži vien pieckārt pārsniedz iekšzemes sūtījumiem piemērotās maksas, pat ja galamērķis atrodas uzreiz otrpus robežas. Tā nedrīkst palikt.
Daudzi no mums sapņo par sava uzņēmuma izveidi, bet nekad šo sapni neīsteno. Jaunā sadarbīgā ekonomika šo situāciju var mainīt, ļaujot cilvēkiem izmēģināt savas idejas, tajā pašā laikā uzņemoties mazākus riskus. Jaunu pakalpojumu un produktu potenciāls ir neaptverams. Taču politikas veidotājiem ir jārada piemēroti noteikumi, panākot līdzsvaru starp brīvību veikt uzņēmējdarbību un patērētāju aizsardzību.
Eiropai netrūkst ne talantu, ne novatorisku ideju. Jaunām uzņēmējdarbības idejām nepieciešams pietiekami liels tirgus un vienkārši noteikumi, kas nodrošina skaidrību un atbalstu. Lai pirmie panākumi vestu uz jaunu izaugsmi, jauniem uzņēmumiem ir vajadzīga piekļuve finansējumam. Tādēļ Eiropas Savienības Investīciju plāns 315 miljardu eiro apmērā 150 000 mazo uzņēmumu nodrošina labāku piekļuvi finansējumam. Ņemot vērā veiksmīgo startu – Investīciju plāns pirmajā gadā ir mobilizējis vairāk nekā 100 miljardus eiro papildu investīciju –, Eiropas Komisija ir ierosinājusi turpināt plāna īstenošanu arī pēc 2018. gada.
Šeit izklāstītas dažas no visneatliekamākajām prioritātēm, kas jāizvirza, ja mēs vēlamies, lai Eiropas vienotais tirgus sniegtu labumu visiem – gan uzņēmumiem, gan patērētājiem neatkarīgi no atrašanās vietas un uzņēmējdarbības veida.
Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienības valstu vadītāji, kad tie šomēnes sanāks kopā, pilnībā atbalstītu šos priekšlikumus un daudzas citas darbības, kuras Eiropas Komisija ir nesen uzsākusi.
Divas lietas lūdzam darīt steidzamības kārtā: skaidri apņemties līdz 2018. gada beigām vienoties par visiem jaunajiem vienotā tirgus tiesību aktiem un katru gadu Eiropadomes jūnija sanāksmē izvērtēt ES vienotā tirgus izveides pilnīgā pabeigšanā paveikto.
Tas nozīmē daudz darāmā nākamajiem diviem gadiem, bet Eiropas pilsoņi un uzņēmumi nevar gaidīt.
