Latvijā
Politika

“Valdībai liktu sešnieku.” Saruna ar Augustu Brigmani 16


ZZS līderis Augusts Brigmanis.
ZZS līderis Augusts Brigmanis.
Foto-LETA

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirmo reizi vēlēšanām gatavojas kā premjera partija. Kā tā sevi pasniegs vēlētājiem? Saruna ar Zemnieku savienības līderi AUGUSTU BRIGMANI.

Vai var teikt, ka Zaļo un zemnieku savienība uz šīm vēlēšanām iet ar lozungu: “Lai viss paliek, kā ir!”?

A. Brigmanis: Mēs gribam, lai Latvija paliek uz Rietumu vērtībām orientēta valsts. Lai mums būtu stipra aizsardzība. Mēs esam par to, lai te nenāk un nepaliek bēgļi. Mēs gribam, lai tautsaimniecība turpina attīstīties tā, kā tas pašlaik notiek – pragmatiski, soli pa solim uz priekšu. Mēs gribam piedāvāt cilvēkiem ticību, pārliecību un prognozējamību par viņu dzīvi, par valsti un tās nākotni.

Daudzi sola to pašu, bet teic, ka būs ātrāk un ar jauniem spēkiem!

Te vēlētājiem jāskatās, kam vairāk var uzticēties. Jaunie solītāji uzrodas pirms katrām vēlēšanām, bet vēlāk visu salaiž dēlī. Atcerēsimies, kas notika ar Zatlera partiju…

Zatlera partijas biedri – Edgars Rinkēvičs un Rihards Kozlovskis – tagad sēž ZZS premjera Māra Kučinska vadītajā valdībā. Nav dzirdēts, ka Ministru prezidents viņus kritizētu.

Ir atsevišķi izņēmumi… bet es runāju par jaunajiem spēkiem, kas sola lielas lietas, taču darbi neseko. Ko tad šīs jaunās partijas grib mainīt? Valsts iekārtu? Vecos “kolhozniekus” aizdzīt? Kas tad nāks vietā? Lai nāk, mēģina… Es neesmu pret, arī mūsu sarakstā būs jauni cilvēki.

Tieši tā, kāpēc jūs paši nevirzāt jaunus līderus?

Kāpēc ne? Vai mēs varam norakstīt, piemēram, Uldi Auguli kā “vecu kolhoznieku”? Un citus…

 

Lielākās diskusijas pēdējā laikā bijušas par zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Un tiešām, kas liedz ZZS izvirzīt jaunu lauksaimniecības jomas speciālistu ar labu izglītību un svešvalodu zināšanām zemkopības ministra amatam?

Tagad visi runā par ASV prezidentu Donaldu Trampu, bet viņam ir 73 gadi. Vai tepat Latvijā – cilvēki joprojām sajūsminās un aplaudē, kad runā Vaira Vīķe-Freiberga.

Bet Vairai Vīķei-Freibergai tieši ir izcila izglītība un laba angļu valoda, kas palīdzēja gūt starptautiskus panākumus.

Man nešķiet, ka tik ļoti vajadzētu aizrauties ar angļu valodu kā galveno rādītāju.

Labi, bet Dūklavs ir bijis amatā pietiekami ilgi. Vai nav vajadzīgas pārmaiņas, svaiga elpa? Kaut vai tāpēc, lai parādītu – ZZS nav nekāda “kolhoznieku” partija, kā jūs sāk saukāt.

Es nedomāju, ka tas ir kas slikts. Kolhozi bija formācija, kas raksturīga konkrētam posmam Latvijas vēsturē. Es dažreiz domāju – nez ko darītu tie, kas tagad pārmet “kolhozniekiem”, ja paši nokļūtu tajos apstākļos. Iespējams, pirmie būtu gan komjaunatnē, gan partijā, gan kolhozā. Tagad toties var gudri runāt. Vaina jau nav vecumā vai iepriekšējā dzīves pieredzē. Galvenais – vai cilvēks var iet līdzi laika garam. Vēlēšanas visu parādīs! Ja Latgales vēlētāji ar saviem svītrojumiem pateiks, ka Dūklavam jāiet prom, tad viņš vairs nebūs ministrs. Tāpat man – ja netikšu ievēlēts, tad noiešu no politiskās skatuves. Bet to izlems vēlētāji, ne žurnālisti. Mediji var piedāvāt pēc iespējas plašāku informāciju, lai vēlētāji var pieņemt lēmumu.

Te ir jautājums, vai partija domā par nākotni? Vēlētājs jau šobrīd var būt ļoti labvēlīgs, tāpat kā savulaik nobalsoja par “Latvijas ceļu” vai Tautas partiju, un šo partiju politiķiem likās, ka viss ir kārtībā, bet tā bija mānīga sajūta.

Noteikti negribu, ka manā runā iezogas pašpārliecinātība un rutīna. Neapšaubāmi, jauniem cilvēkiem jānāk politikā. Es uzskatu, ka mums tādi ir un viņiem ir iespēja sevi parādīt.


Atgriežoties pie jautājuma par to, “lai viss paliek, kā ir” – kādu jūs redzat nākamo koalīciju?

Esmu pārliecināts, ka nākamās koalīcijas kodolu veidos ZZS un Nacionālā apvienība.

Pirms neilga laika bija skaļi paziņojumi no premjera Māra Kučinski, ka esot sākusies “melnā kampaņa”. Vai ZZS ir tikusi skaidrībā, kas īsti notiek?

Ir pieņēmumi, bet aiz rokas jau neviens nav pieķerts. Tas bija premjera viedoklis…

Kuram partija nepiekrīt?

Es tā neteiktu. Runa šajā gadījumā ir konkrēti par finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu, kurai sākās uzbrukumi vienā avīzē – “Dienas Biznesā”. Es pats nekad ar medijiem necīnos, pat ja iekšēji nepiekrītu. Tas ir sliktākais, ko politiķis var darīt… Nē, nē, to nevajag.

Nav gluži viena avīze, arī “NRA” bija līdzīgi raksti. Un premjers jau lika saprast, ka tā kampaņa nav žurnālistu organizēta, bet aiz tās stāv kādi citi spēki.

Tajā brīdī premjera bažas bija pamatotas. Šobrīd šie jautājumi ir nolikti malā, jo uzbrukumi finanšu ministrei ir pierimuši.

Uzbrukumi bija nepamatoti?

Es domāju, ka jā. Dana Reizniece-Ozola strādā labi, mēs viņu noteikti atkal gribam redzēt nākamajā valdībā. Kādā statusā – tas ir diskutējams.

Kas ir tie spēki, kas viņu negrib redzēt?

Tas lai paliek pie manis. Nebūtu korekti, ja es te sāktu izklāstīt sazvērestības teorijas.

ZZS pārstāvji vairākkārt ir teikuši, ka neiesaistīsies nekādos politiskos darījumos ar “Saskaņu”. Tajā pašā laikā šis jautājums rodas no jauna. Tagad jūs izvairāties parakstīt “Vienotības” rosināto memorandu, ka netiks veidota valdība kopā ar prokremliskām partijām. Tas vairo aizdomas!

Lai vairo! Mēs neparakstīsim. Es jau pateicu, ka mēs valdību vēlamies veidot ar Nacionālo apvienību, tas izslēdz jebkādas spekulācijas par sadarbību ar “Saskaņu” valdības ietvaros. Jā, atsevišķās pašvaldībās ZZS ir koalīcijā ar “Saskaņu” un arī Saeimā dažreiz balsojumos pozīcija sakrīt, bet koalīcijas nebūs.

Pirms Rīgas domes vēlēšanām jūsu līderis Armands Krauze ZZS vārdā parakstīja vienošanos ar Nacionālo apvienību un “Vienotību”, ka neveidos koalīciju ar “Saskaņu”. Kāpēc tagad vairs nevar?

Šobrīd es to redzu vairāk kā populistisku soli no “Vienotības” puses, ņemot vērā, ka vēl nav skaidrs, vai tā vispār iekļūs nākamajā Saeimā.

Kāda starpība, kas to ierosina?

Piemēram, ja NA gribētu ar mums parakstīt vienošanos, ka mēs kopā veidojam nākamās valdības kodolu, domāju, mēs to izdarītu. Bet “Vienotība”… Divi ar šo partiju saistīti cilvēki – Anrijs Matīss un Vjačeslavs Dombrovskis – nupat pārgāja uz “Saskaņu”. Lai “Vienotība” vispirms ar savām rindām tiek skaidrībā, kādi viņiem pašiem tur prokremliskie spēki.

Armands Krauze intervijā “LA” pērn teica: “Mūsu lielākie iebildumi ir pret “Saskaņas” līgumu ar Krievijas varas partiju.” Bet tagad šā līguma vairs neesot.

Iebildumi ir daudz plašāki. Visos balsojumos un diskusijās, kas skar attiecības ar Krieviju vai valsts valodu, mūsu viedokļi ir politiski pretēji. Piemēram, iedomāsimies, ja valdībai būtu jālemj par jaunām sankcijām pret Krieviju, skaidrs, ka “Saskaņa” būtu pret. Nu un kāda te sadarbība? Vai tagad, esam vienojušies, nobalsojuši par reformu krievu skolās, bet “Saskaņa” to apstrīd Satversmes tiesā. Nē, te ir dziļas, fundamentālas pretrunas.

No “Rīdzenes sarunām” savulaik uzzinājām, ka Lembergs esot noteicis – starp tiem ZZS deputāta kandidātiem nedrīkst būt tādu, kuri aiz savas kaut kādas pārliecības – ideoloģiskās jeb pagātnes – nevar veidot koalīciju ar “Saskaņu”. Iznāk, ka jūs tagad arī esat starp tiem, kam ir iebildumi. Vai šobrīd Lembergs nav izvirzījis savus noteikumus?

Nē, mēs ar viņu neesam runājuši.

Viņš vairs nav ZZS sadarbības partneris?

Viņš ir partneris, bet viņš dzīvo savu dzīvi.

Visi šie jautājumi, ko tikko apspriedām, – krievu skolu reforma, attiecības ar Krieviju, Latvijas līdzdalība NATO – tajos Lembergs ir tuvāks “Saskaņai”, nevis jūsu pozīcijai. Viņš to neslēpj, ik pa laikam uzstājas Krievijas televīzijās.

Viņam to nevar aizliegt.

Nevar, taču ZZS no viņa var norobežoties. Ja jau viņam ir tuvāka “Saskaņas”, nevis ZZS pozīcija, lai iet uz “Saskaņu”.

Saliekam lietas pa plauktiņiem. Kas ir ZZS? Apvienības valdi veido divi politiskie spēki – Zemnieku savienība un Zaļā partija. Valdē ir septiņi cilvēki – četri zemsavieši, trīs zaļie. Kā sadarbības partneri mums vēl ir Liepājas partija, “Latvijai un Ventspilij” un vēl citas reģionālās partijas, taču tās nav valdes sastāvā. Politiskus lēmumus pieņem valde. Nekad nevienā sanākšanā Lembergs nav teicis, ka ZZS būtu jāiet ar “Saskaņu”. Es tomēr aicinu skatīties nevis uz to, kas kaut kur izskan – “Rīdzenes sarunās” vai citur –, bet uz faktiem. ZZS tika izveidota 2002. gadā, un ne reizi mēs neesam runājuši par valdību kopā ar “Saskaņu”.

Bet kopīgi balsojumi ir bijuši.

Balsojumi ir bijuši. Es neizslēdzu, ka tie varētu būt arī nākotnē kādos atsevišķos jautājumos, kas nav politiski, bet vairāk saimnieciski… Taču es gribu atgādināt, kādi svarīgi politiski lēmumi šajos gados ir pieņemti ar ZZS līdzdalību. Tā ir Latvijas iestāšanās NATO. Tieši ZZS ministra Raimonda Bergmaņa vadībā tika panākts, ka Latvija ievēro NATO standartu – divi procenti no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Latvijā ir ieradušies NATO karavīri no Kanādas un citām valstīm – tas ir noticis ZZS valdības laikā. Mēs vienmēr esam saskatījuši Rietumu sabiedrotos kā mūsu galveno drošības garantu. Kāpēc joprojām tiek uzturēts mīts, ka ZZS varētu veidot koalīciju ar “Saskaņu”? Tas nenotiks.

Nesen Saeima atbalstīja priekšlikumu, ka visās valsts un pašvaldību vidusskolās mācības notiek valsts valodā. Vai nākamajā Saeimā esat gatavi spert nākamo soli un turpināt krievu pamatskolu un arī pirmsskolas iestāžu latviskošanu?

Jā, noteikti, tas tiks turpināts. Visiem ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai apgūtu valodu, par to vairs nevar būt diskusiju.

ZZS ir vadījusi valdību kopš 2016. gada. Kādu atzīmi jūs sev liekat?

Es liktu seši. Vienmēr jāpatur iespēja augt un attīstīties. Ir sperti soļi pareizā virzienā, taču vēl daudz problēmu jārisina. Pirmā prioritāte tomēr ir veselība. Ar to sākas viss cilvēka dzīvesprieks, darba prieks un pārējais. Tie soļi, ko ministre Anda Čakša ir paveikusi, ir pareizi, veselības aprūpē ir ielikti lieli līdzekļi, ir sākts darbs pie rindu samazināšanas, slimnīcu kapacitātes celšanās.

Kāpēc tas notiek tik lēni? ZZS Veselības ministriju vada četrus gadus.

Ja paškritiski – ir vajadzīgs krampis, lai šo jomu sakārtotu. Visu cieņu Guntim Belēvičam, bet viņam tā pietrūka. Čakšai varbūt var nepiekrist kādā jautājumā, bet viņai tas krampis ir. Tur vienkārši vajag iet un dzīt cauri tās lietas. Otrs svarīgs faktors – lai sakārtotu veselības aprūpes jomu, ir vajadzīga sazobe: premjers – finanšu ministrs – veselības ministrs. Iepriekšējās valdībās tā nebija.

Krampis ir vajadzīgs arī citās jomās, piemēram, izglītībā. Bet tur ZZS nereti tiek pārmests, ka jūs bremzējat reformas.

Kamēr es neredzēšu reālu piedāvājumu, tikmēr es neatbalstīšu skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Tā ir tikai viena nianse, bet ZZS traucējot arī citām reformām.

Jautājums ir – kas atbalsta Šadurska reformas bez viņa partijas? Vai tās atbalsta pedagogu saime?

Reformas nekad nav ļoti populāras. Arī veselības ministrei Čakšai ir daudz oponentu, piemēram, ģimenes ārsti. Vai tas ir arguments, lai neko nedarītu?

Es nedomāju, ka pedagogu arodbiedrība LIZDA ir pret reformām. Mēs jau kompetenču izglītības ieviešanu tikai uzlikām uz nelielām “bremzēm”, nevis apturējām. Lai veicinātu dialogu! Nupat premjers Kučinskis tikās ar LIZDA, lai risinātu jautājumu par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, un es domāju, ka tuvākajā laikā te tiks rasts risinājums.

Viens no biežākajiem pārmetumiem ir, ka ZZS pretojas skolu tīkla sakārtošanai, kas, protams, ir sāpīgs jautājums, jo saistās ar skolu slēgšanu un reorganizāciju pašvaldībās. Tomēr Kučinska valdības deklarācijā ir ierakstīts: “Lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai.” Vai taisnība, ka ZZS ar pašvaldību lobiju tam pretojas?

Es nedomāju, ka pašvaldības ir kaut kādi stagnātiski veidojumi, kas neredz reālo situāciju. Taču skolas ir un būs kultūras centrs visās pašvaldībās.

Bet varbūt tieši tas vājina pašvaldības – mēģinājumi turēties pie vecā modeļa, ignorēt, ka iedzīvotāju skaits samazinās, nemēģinot meklēt kādus jaunus risinājumus reģionālajai attīstībai?

Tā nav, protams, ka mēs nevaram iekrampēties vakardienā, un tāds arī nav ZZS uzstādījums. Katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. Taču pie skolas nevar iet kā ar izkapti pļavā, te ir rūpīgi jāvērtē, kas paliks pēc slēgšanas.

Ja runājam par ES politiku – lielākajai daļai Latvijas partiju Eiropā ir sabiedrotie. “Vienotība” ir Eiropas Tautas partiju grupā, “Saskaņa” tagad pietuvinājusies Eiropas sociālistiem, tāpat sabiedrotie ir nacionāļiem un liberāļiem. Bet ZZS – nav.

Process notiek, un mums ir jau panākta vienošanās par iekļaušanos vienā no Eiropas politiskajām grupām, tikai pagaidām par to vēl negribētu plašāk runāt, pirms viss nav līdz galam saskaņots.

ZZS ir savās rindās uzņēmusi politisko “emigrantu” no Sudrabas partijas Gunāru Kūtri, tajā pašā laikā jūs esot atraidījuši Anriju Matīsu, kurš vēlāk aizgāja uz “Saskaņu”. Pēc kāda principa izvēlaties, ko ņemt, ko ne.

Tas notiek individuālā kārtībā. Ir vajadzīgas divas partijas biedru rekomendācijas, un tad tiek vērtēts. Gan Kūtris, gan Matīss bija izteikuši vēlēšanos iestāties Zaļajā partijā, un tas bija LZP lēmums. Kūtris, manuprāt, ir ļoti cienījams jurists, tomēr – Satversmes tiesas bijušais priekšsēdētājs. Viņš noteikti ir labs papildinājums ZZS, ņemot vērā, ka mums starp deputātiem parasti ir bijis juristu trūkums, un vēlāk rodas problēmas, kad jāizvirza cilvēki darbam Saeimas Juridiskajā komisijā. Šobrīd tur strādā Gundars Daudze.

Arī Ārlietu komisijā ZZS ir grūtības piedāvāt ārlietās zinošu pārstāvi.

Mums ir kur augt. Es ļoti ceru, ka Saeimā ievēlēs Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti, kurš piekritis kandidēt no ZZS saraksta Rīgā.

Visticamāk, arī nākamās Saeimas darba kārtībā tiks skatīti tādi jautājumi kā Kopdzīves likums un Stambulas konvencijas ratifikācija. Kāda būs ZZS nostāja?

Skaidra nostāja – ZZS neatbalstīs. Mēs esam par tradicionālām ģimenes vērtībām. Es ar pietāti izturos pret cilvēkiem ar dažādu seksuālo orientāciju, katram ir tiesības dzīvot, kā viņš grib, bet speciāli pieņemt likumu mēs neesam gatavi.

Kāda būs jūsu pozīcija par čekas maisu atvēršanu?

Mēs nekad neesam slēpuši, ka atbalstām čekas maisu atvēršanu.

Tā kā Latvijas vēlētājiem nav iespēju vēlēt Valsts prezidentu un viņi Saeimas vēlēšanās faktiski dod mandātu partijām, būtu ļoti svarīgi noskaidrot, kāda būs ZZS pozīcija?

Vispirms būtu jātiek skaidrībā par esošo prezidentu Raimondu Vējoni – vai viņš personīgi piekrīt iet uz otru termiņu. No tā, kas dzirdēts, izredzes nav tās labākās.

Kā jūs vērtējat Raimonda Vējoņa darbību Valsts prezidenta amatā? Nupat par to atkal bija asas diskusijas pēc runas Dziesmu svētkos.

Pēc kārtas. Raimonda Vējoņa attieksme pret valsti, tautu, sabiedrību, izpratne par tautsaimniecību, ārpolitikas virzienu, sadarbība ar Saeimu un valdību – manuprāt, tur viss ir labi. Var runāt par niansēm – cik veikli viņš var atbildēt Trampa jo­kiem, neapjukt neordinārās situācijās, taču kopumā prezidents labi tiek galā. Taču sabiedrība uz prezidentu skatās kā simbolu, iedvesmas avotu, kvēlu runu teicēju. Te, godīgi sakot, Vējonim iet švaki. Varbūt tas ir raksturs, varbūt arī nopietnās veselības problēmas atstājušas savu iespaidu. Taču, ja Raimonds Vējonis būs gatavs startēt un uzrunās ZZS, tad, visticamāk, mēs viņu atbalstīsim. Ja ne, tad ir jautājums – ko piedāvā vietā?

Egilu Levitu?

Es par viņu nebalsotu…

Kāpēc?

Uzskatu, ka var būt labāks. Bet jautājums par Valsts prezidentu paliek atvērts.

Vizītkarte

Zaļo un zemnieku savienība

* Politiskā apvienība izveidota 2002. gadā kā Latvijas Zemnieku savienības un Zaļās partijas sadarbības rezultāts. Eksperti gan agrāk pauduši skepsi par šo pasaules politikai neraksturīgo savienību (vides aizstāvji kopā ar agrāras ievirzes partiju), tomēr ZZS ietilpstošās partijas sadarbību skaidro ar Latvijas īpašo situāciju un to, ka pie mums “zaļie” politiski krietni atšķiras no Eiropas “zaļajiem”.

* Apvienībai ir sadarbības līgumi arī ar atsevišķām reģionālajām partijām, starp kurām īpaši izceļas “Latvijai un Ventspilij”, kuras līderis Aivars Lembergs ilgstoši bija ZZS premjera kandidāts. Nesen publicētajās “oligarhu sarunās” atklājies, ka īstenībā viņš nekad nav nopietni gatavojies ieņemt šo amatu.

* ZZS rezultāti Saeimas vēlēšanās: 8. Saeimā (2002. gadā) – 12 deputātu vietas, 9. Saeimā (2006.) – 18 deputāti, 10. Saeimā (2010.) – 22 deputāti, 11. Saeimā (2011.) – 13 deputāti, 12. Saeimā (2014.) – 21 deputāts.

* ZZS bieži darbojusies valdošajās koalīcijās, iegūstot pragmatiska politiskā partnera tēlu, paši pie augstākajiem amatiem īpaši neraujoties. Tikai 2004. gadā valdību neilgu laiku vadīja ZZS premjers Indulis Emsis. Tomēr pēdējā laikā ZZS politiskās ambīcijas pieaugušas, un kopš 2016. gada premjers ir zaļzemnieku virzītais Māris Kučinskis. Arī divi pēdējie Valsts prezidenti – Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis – virzīti tieši no ZZS.

* ZZS lepojas ar spēcīgām pozīcijām novados, bet tai bijis grūti iekarot Rīgas vēlētāju simpātijas, ko apliecina arī tas, ka Rīgas domē tā nav pārstāvēta.

* ZZS sauklis – “Saimnieki savā zemē”.

LA.lv