Latvijā
Sabiedrība

VDK izpētes komisijai šodien jāliek galdā ziņojums 16


Kārlis Kangeris
Kārlis Kangeris
Foto – Timurs Subhankulovs

Šodien, 31. maijā, ir diena, kad saskaņā ar likumu Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijai jāiesniedz valdībai pārskats par trīs darbības gados paveikto, kā arī ieteikumi, kas būtu jādara ar līdz šim nepubliskoto PSRS laiku VDK ziņotāju kartotēku un citiem ar šīs represīvās padomju okupācijas laika institūcijas dokumentiem. Komisijas priekšsēdētājs vēsturnieks Kārlis Kangeris apstiprināja, ka ziņojums tiks iesniegts.

Kā skaidroja Kangeris, dokumentu elektroniski sūtīs Izglītības un zinātnes ministrijai, kam komisija administratīvi pakārtota, savukārt ministrija tālāk to nodos Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai. Galīgais ziņojuma variants vēl dienu pirms iesniegšanas gan nebija gatavs. “Mums vēl jātiekas uz redakcionālo konferenci, un arī otrdien vēl bija visādi iesniegumi. Mums ir vairāki juristi, un katram par tekstiem ir savs viedoklis,” trešdien atzina Kangeris.

Tas saskan ar neoficiālu informāciju, kas liecina, ka pat pašiem komisijas locekļiem vismaz pāris dienu pirms ziņojuma nodošanas nebija skaidrības par dokumenta tekstu. Komisijas dalībnieki zināja vien savus un varbūt kādu savu kolēģu ieteikumus, taču nebija iepazīstināti ar ieteikumu apkopojumu, tas ir, ziņojuma melnrakstu, kaut komisijas vadība tādu esot solījusi.

 

Ko ieteiks?

Komisijas darba gala pārskata sagatavošanu un pieņemšanu līdz 2018. gada 31. maijam paredz likums “Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei”. Jautāts par galvenajām ziņojuma tēzēm, komisijas vadītājs minēja, ka pārskatā būs ieteikts visus VDK datus nodot glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) un padarīt tos publiski pieejamus. “Vēlamies arī, lai uz padomju okupācijas laika dokumentiem netiktu attiecināti nekādi ierobežojumi ne pieejai, ne publicēšanai. Vēl uzskaitīsim publicējamās dokumentu grupas, sākot ar Latvijas kompartijas centrālkomitejas protokoliem un beidzot ar VDK ziņojumiem,” atklāja Kangeris. Vēsturnieks jau agrāk publiski izteicies, ka rekomendēts publicēt ne vien VDK kartotēku un pārējo, kas tiek dēvēts par “čekas maisiem”, bet arī Latvijas kompartijas centrālās komitejas, Ministru padomes un citas Latvijas PSR laiku nomenklatūras lietas, kas glabājas LNA.

 

Nauda komisijai vairs nav paredzēta

Pastāvēšanas laikā kopš 2015. gada komisija, pētot, apkopojot un publicējot, ir iztērējusi 744 tūkstošus eiro. Budžeta finansējums VDK zinātniskās izpētes komisijai ne šim, ne nākamajiem gadiem vairs nav paredzēts, kas nozīmē, ka pēc ziņojuma iesniegšanas tās darbs it kā apsīkst, tomēr par institūcijas nākotni šobrīd skaidrības nav. “Pēc papīriem jau mūsu darba gala datums nav noteikts, tikai ziņojuma iesniegšanas datums. Varbūt tiks izveidots kāds piemiņas centrs, taču pagaidām nezinu, cik ir to, kas ko tādu vēlas. Piemiņas centru jau var izveidot, taču tam vajag arī finansējumu,” sacīja Kangeris.

 

Bažas, ka viss būs “vienā putrā”

Saeimas deputāts un likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” labojumu darba grupas vadītājs Ritvars Jansons (NA) uzsver, ka komisijas tālākā nākotne būs atkarīga no iesniedzamā ziņojuma novērtējuma: “Cik saprotu, komisijas noskaņojums ir tāds, ka viņi vēlas turpināt darbu, vēl digitalizēt VDK materiālus un paši tos publicēt tīmeklī. Taču tālākais, arī vai komisijai nākotnē tiks piešķirts finansējums, būs atkarīgs no ziņojuma kvalitātes.”

Jansons sagaida, ka komisija piedāvās arī grozījumus likumos. Deputāts arī norādīja, ka pagaidām nav skaidrs, kas nodarbosies ar VDK dokumentu publicēšanu – komisija vai tomēr Latvijas Nacionālais arhīvs, kura glabāšanā dokumenti tiks nodoti – un kādos termiņos publicēšana jāpaveic.

Jansons apšaubīja, vai komisija līdz gala ziņojuma termiņam ir tikusi galā ar visu dokumentu apjomu. Ir bažas, ka ziņojumā viss būs “vienā putrā”, kaut nav šaubu un būtu tikai loģiski, ja tiktu parādīta VDK un kompartijas saistība. Jautājums, kā to izdarīs: “Ja bez kāda paskaidrojuma vienkārši publicēs kompartijas pirmo sekretāru vai izpildkomiteju sekretāru vārdus… Vai tas būs noderīgi? Tur ir jāatrod konteksts un katrai dokumentu grupai jādod skaidrojums, kāpēc tā tiek publicēta. Ja to visu pamato un parāda, kāda bijusi kompartijas centrālkomitejas ietekme uz VDK vai izpildkomiteju attiecības ar čeku, tad tam visam ir pamats. Taču vienkārši automātiski bez komentāriem publicēt, teiksim, 200 lietu nav tas labākais variants.”

Atkarībā no tā, kas tiks ieteikts publicēšanai, Saeimas deputātiem vajadzēs “savest kārtībā” likumus, tas ir, ieviest korekcijas likumā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”.

LA.lv