Ņujorkas akciju biržas aina mūsdienās.
Ņujorkas akciju biržas aina mūsdienās.
Foto: Spencer Platt/AFP/SCANPIX

1792. gada 17. maijā. Ņujorkas biržas sākumi 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Pirms 230 gadiem tagadējā Ņujorkas biznesa rajona – Volstrītas – apkaimē kuplas platānas ēnā 24 ietekmīgākie Ņujorkas uzņēmumu publisko akciju tirgotāji jeb brokeri parakstīja tā saukto Batonvudas līgumu, ko vērtē kā vienu no svarīgākajiem finanšu dokumentiem ASV vēsturē.

Uzskata, ka ar minēto vienošanos faktiski iedibināta Ņujorkas akciju birža, kas darījumu apmēru ziņā mūsdienās atrodas pirmajā vietā pasaulē. Pats Batonvudas līgums gan vēl nedibināja kādu konkrētu finanšu iestādi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Brokeri akciju darījumu slēgšanai tajā laikā mēdza izvēlēties dažādus kafijas namus vai citas vietas, tostarp minēto platānu. Vienošanās mērķis bija sakārtot darījumu vidi, kas 18. gadsimta Ņujorkā bija visai haotiska un neuzticama.

Akciju tirgotāji ar parakstiem apsolīja turpmāk darījumus ar akcijām veikt tikai savā starpā, kas samazināja gadījuma brokeru skaitu. Tāpat dalībnieki vienojās, ka komisijas maksu visi ņems vienādu un tie būs 0,25% no darījuma summas.

Gadu vēlāk Batonvudas līguma parakstītāji par savu pastāvīgo sanākšanas vietu biržas darījumiem izvēlējās Tontinas kafijas namu Ņujorkas tirdzniecības rajonā Manhetenā. Tas bija kā klubs, kāršu un ķegļu spēles un uzdzīves vieta, un reizē tur slēdza ne tikai tirdznieciskus, bet arī politiskus darījumus.

Tontinas kafijas nams turpināja pildīt darījumu centra funkcijas līdz 1817. gadam, kad tajā kļuva par šauru un tika izveidota Ņujorkas akciju birža, kas jau bija tuvāka mūsdienu izpratnei.

SAISTĪTIE RAKSTI