1908. gada 24. martā. Patentēts vējstikla tīrītājs automašīnām 0
Pirms 110 gadiem Vācijas ķeizara Vilhelma II jaunākais brālis Heinrihs, būdams kaislīgs autobraucējs, patentēja automašīnu priekšējā vējstikla tīrītājus jeb “sētnieciņus”.
To oficiālais nosaukums tobrīd bija “Spēkrata priekšējā aizsargstikla tīrītājs”, un tie bija domāti prinča “opelim”. Jāpiebilst, ka automobilisma sākumos vairumam braucamo nemaz nebija priekšējā vējstikla, jo, ņemot vērā mazos ātrumus, bez tā varēja iztikt.
Prinča Heinriha jaunievedums bija darbināms ar roku. Pirmie elektriskās piedziņas logu tīrītāji parādījās desmit gadu vēlāk. Kā tas dzīvē gadās, ķeizariskās ģimenes loceklis, lai arī tehniskās lietās ieinteresēts un apdāvināts cilvēks, tomēr nebija pašas idejas autors.
Ko līdzīgu 1903. gadā Anglijā jau bija patentējis īru izcelsmes izgudrotājs Henrijs Epdžons, un līdzīgu jaunievedumu ASV bija pagādājusi turienes uzņēmēja Mērija Andersone.
Heinrihs Hoencolerns faktiski uzlaboja šo izstrādājumus, paplašināja slotiņas tīrīto laukumu un padarīja ierīci praksē ērtāk pielietojamu.
Attiecīgi Epdžons ideju bija noskatījis no lokomotīvēm, kuru mašīnista kabīnes logiem tādi parādījās vispirms.
Par pašsaprotamu automašīnu ekipējuma daļu “sētnieciņi” kļuva pēc Pirmā pasaules kara, kad tos sāka ražot masveidā. Savukārt pārī darbināmas slotiņas ir 20. gadu beigu jaunievedums, bet sūknis logu tīrīšanas šķidruma uzšļākšanai attiecas uz 1930. gadu.
