1925. gada 17. jūnijā 0

Pirms 90 gadiem, 1925. gada 17. jūnijā, 38 valstis Ženēvā parakstīja starptautisku vienošanos, kas aizliedza karadarbībā izmantot smacējošas, indīgas un tamlīdzīgas vielas, kā arī bakterioloģiskos ieročus.

Kļūdas, kas var maksāt ļoti dārgi! 14 lietas, ko nekad nedarīt, ja dzīvo viens
Kokteilis
Katram dzīvokļa vai mājas numuram līdzi nāk sava aura un “liktenis”. Noskaidro savējo!
VIDEO. Šausmu brīdis trasē: 19 gadus vecs olimpiskais favorīts paliek nekustīgs pēc smaga kritiena
Lasīt citas ziņas

Vienlaikus dokuments neaizliedza parakstītājvalstīm šādus ieročus ražot, uzglabāt vai transportēt (to jau regulē mūsdienu konvencijas). Vienošanos rosināja, ņemot vērā Pirmā pasaules kara baiso pieredzi, kad no kaujas gāzēm cieta ap 1,3 miljoni cilvēku, turklāt vairāki desmiti tūkstoši nomira saindēšanās brīdī vai vēlāk no sekām. Kopumā karā iesaistītās valstis bija saražojušas ap 124 tūkstošus tonnu kaujas vielu. Tā sauktais Ženēvas protokols stājās spēkā 1928. gadā un tika ievērots arī Otrā pasaules kara gados, kaut gan ķīmiskie ieroči bija abām karojošajām pusēm. Šobrīd nelietot ķīmiskos un bakterioloģiskos ieročus apņēmušās vairāk nekā 130 pasaules valstis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.