Pirms 90 gadiem, 1925. gada 17. jūnijā, 38 valstis Ženēvā parakstīja starptautisku vienošanos, kas aizliedza karadarbībā izmantot smacējošas, indīgas un tamlīdzīgas vielas, kā arī bakterioloģiskos ieročus.

Lasītākie

Tramps sniedzis negaidītu paziņojumu par progresu kara izbeigšanā

Šāds skats vērojams ilgu laiku… Saeimas ārkārtas sēdē redzamā deputātu attieksme “izsit korķus”

Ņirgājas par demences pacientiem? Īvāna uzruna protestā šķeļ sabiedrību – vieniem ovācijas, citiem sašutums

Lasīt citas ziņas

Vienlaikus dokuments neaizliedza parakstītājvalstīm šādus ieročus ražot, uzglabāt vai transportēt (to jau regulē mūsdienu konvencijas). Vienošanos rosināja, ņemot vērā Pirmā pasaules kara baiso pieredzi, kad no kaujas gāzēm cieta ap 1,3 miljoni cilvēku, turklāt vairāki desmiti tūkstoši nomira saindēšanās brīdī vai vēlāk no sekām. Kopumā karā iesaistītās valstis bija saražojušas ap 124 tūkstošus tonnu kaujas vielu. Tā sauktais Ženēvas protokols stājās spēkā 1928. gadā un tika ievērots arī Otrā pasaules kara gados, kaut gan ķīmiskie ieroči bija abām karojošajām pusēm. Šobrīd nelietot ķīmiskos un bakterioloģiskos ieročus apņēmušās vairāk nekā 130 pasaules valstis.