1927. gada 20. aprīlī. 0

Dzimis Latgales apdzejotājs Andris Vējāns

Reklāma
Reklāma
7 produkti, kurus nedrīkst otrreiz sildīt: tie var nodarīt būtisku kaitējumu veselībai
Ukrainas izlūkdienesta pārstāvis: Krievijas varētu ieņemt Baltijas valstis septiņu dienu laikā 207
RAKSTA REDAKTORS
“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150
Lasīt citas ziņas

Pirms 90 gadiem Ludzas apriņķa Nirzas pagasta Vārslavā zemnieku ģimenē pasaulē nāca viens no iecienītākajiem padomju perioda latviešu dzejniekiem, Latgales apdziedātājs un kultūrvēstures pētnieks Andris Vējāns, īstajā vārdā Donats Kalnačs. Savā mūžā viņš radīja vairāk nekā 40 dzejas krājumu un prozas izdevumu, izpelnījās Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka titulu un vadīja odiozo Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteju, kaut paradoksālā kārtā literāra karjeru bija sācis vācu okupācijas laikā – 1943. gadā izdevumā “Rēzeknes Ziņas”. Viņa oficiālajā padomju laika biogrāfijā šī detaļa tika izlaista. Laikabiedri īpaši izceļ Andra Vējāna nopelnus, ilgus gadus vadot literāro žurnālu “Karogs”. Vējāns bija tā galvenais redaktors no 1967. līdz 1989. gadam. Pateicoties viņam, žurnālā valdīja visai brīvdomīga, cik nu tas bija iespējams, gaisotne. Režīma cenzūras pieļautajās robežās redaktors atļāvās publicēt arī tos autorus, pret kuriem kompartijas centrālkomitejā raudzījās ar neuzticību un piesardzību – Albertu Belu, Ojāru Vācieti, Māru Zālīti, Gunāru Priedi. “Karogs” tāpat bija atvērts jaunajiem literātiem, piemēram, tādiem kā Klāvs Elsbergs. Novadnieki Andri Vējānu godā par latgaliešu dzejas Mākoņkalnu, bet viņa dzejā tēlotās Latvijas ainavas atgādinot Vilhelma Purvīša gleznas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.