Kremļa informatīvā kara elementi Stambulas konvencijas jautājumā: pētnieki atklāj satraucošas sakritības 0
Šonedēļ valsts prezidents parlamentam otrreizējai izskatīšanai atgrieza likumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. To pēc 14 stundu diskusijām un ar 56 deputātu atbalstu Saeima pieņēma pagājušajā nedēļā. Debatēs izskanēja absurdi apgalvojumi, ka konvencija uzspiež Latvijai “gender” ideoloģiju, tās dēļ radīsies neskaitāmi dzimumi un tā grauj tradicionālās ģimenes vērtības, taču galveno problēmu it kā nerisinot.
Dezinformācijas pētnieki gan norāda: ideja, ka vienošanās uzspiež svešu ideoloģiju ir izplatīta pamatā tikai Krievijai tuvu esošās valstīs, un brīdina, ka naratīva pavairošana kalpo Kremļa interesēs, ziņots TV3 raidījumā “Nekā personīga“.
Dženderisms, morālais pagrimums, Eiropas diktāts ir uzstādījumi, kas parādās diskusijās par Stambulas konvenciju. Eksperti brīdina, ka tie sakrīt ar populāriem Kremļa naratīviem.
Saeimas deputāte (Latvija Pirmajā vietā) Linda Liepiņa 30. oktobra Saeimas sēdē apgalvoja, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir bijis viens no pirmajiem, kurš ir vērsies pret “woke” kultūru, genderismu un arī nekontrolētajām migrantu plūsmām. Un tad jau šis jautājums izskatās mazliet savādāks un citā gaismā.
Savukārt Aleksandrs Kiršteins uzsvēra: “Tāpēc šī konvencija jānoraida, cienījamā priekšsēdētāja, ka tiek minēti fiktīvi dzimumi, lesbietes, geji, biseksuāļi, transgenderi, interseksuāļi, aseksuāļi, kaut kādi vēl kvešeningi. Es nezinu kas tie tādi ir.”
“Bet mēs esam tajā stadijā, lai visu šo te lavīnu pavilktu, lai Eiropa atmostos no šī te murga un iekrāsotos normālās krāsās, un sāktu strādāt savā labā, nevis kādu citu uzspiestu kungu un ideoloģiju labā,” politiķu teikto papildināja Edmunds Zivtiņš.
Diskusijas noris gandrīz 10 gadus
Diskusijas par Stambulas konvenciju Latvijā noris gandrīz 10 gadus. Strīds ir par trim konvencijas pantiem – ceturto, kurā ietverts jēdziens sociālais dzimums, 12., kurā runā par vīriešu un sieviešu steriotipu izskaušanu un 14., kas nosaka, ka skolās jārunā arī par dzimumu līdztiesības jautājumiem.
Pirms Latvija 2016.gadā konvenciju parakstīja, toreizējā Nacionālās apvienības tieslietu ministra Dzinatara Rasnača vadītā ministrija pasūtīja dokumenta analīzi. To rakstīja konservatīvi noskaņotā tiesību eksperte Baiba Rudevska. Viņa uzskatīja, ka konvencija pieļauj vīriešu diskrimināciju, termina “sociālais dzimums” dēļ nākotnē varētu nākties Civillikumā vārdus “māte” un “tēvs” aizstāt ar terminiem “vecāks A” un “vecāks B”, un ka tās pamatā ir gender ideoloģija. Lai arī pētījumā izdarītie secinājumi ir apstrīdēti un atspēkoti, tos joprojām atkārto visās diskusijās par vardarbības novēršanas konvenciju.
LU Filozofijas un ētikas nodaļas asociētais profesors Artis Svece skaidro: “Sociālais dzimums ir jēdziens, kas apzīmē normas, kādas sabiedrībā ir attiecībā uz vīriešiem un sievietēm. Viens ir anatomiskas vai fizioloģiskas īpašības un ir kādas sociālās normas, kurām mēs pieņemam, ka vajag cilvēkam sekot. Pats par sevi, manuprāt, tas nav nekas ideoloģisks. […]
Es domāju, ka daļa sabiedrības, protams, uzskata, ka brīvi cilvēkiem izvēlēties kā rīkoties, uzvesties, ko ģērbt, ar ko draudzēties nevar, un ka tas apdraud sabiedrību, sabiedrības kārtību, struktūru paredzamību, un tāpēc ir jāziedo cilvēka labsajūta, brīvība, kādas kopējās kārtības labad un tas ir tāds politisks jautājums, kur mēs to robežu novelkam.”
Saeimas deputāti par strīdīgajiem pantiem 2020.gadā vērsās Satversmes tiesā, kas atzina, ka pants par sociālo dzimumu atbilst valsts pamatlikumam. Normu par izglītību nevērtēja, jo secināja, ka to varētu darīt tikai, kad būtu ieviestas izmaiņas skolu mācību programmās. Tiesa uzsvēra, ka konvencijas mērķis ir cīnīties pret vardarbību pret sievietēm un ģimenē.
Apgalvojumi, ka konvencija mēģina uzspiest kādu svešu ideoloģiju, izskan arī citās Austrumeiropas valstīs, norāda reģiona politikas pētniece.
RSU lektore Elizabete Vizgunova-Vikmane skaidro: “Paskatoties šajā nartīvu telpā, viens no tiem nozīmīgajiem apsektiem, kad izplatās šādi naratīvi, ir tuvums Krievijai. Šajā gadījumā gan Ukrainā, gan Latvijā, Lietuvā, Igaunijā ļoti bieži izplatās šie naratīvi, ka Stambulas konvencija it kā esot pret tradicionālām vērtībām.
Ko tas vispār šajā gadījumā nozīmē? Krievijas interpretācijā tā ir kā alternatīva Eiropas liberāldemokrātiskajai kārtībai, Eiropas vērtībām. […] Ir jāsaprot, ka tas, kā to interpretē Krievija, noteikti nesakrīt ar to, kā mēs Latvijā to vēlētos redzēt. Jebkuras Krievijas vērtības ieviest mūsu valsts teritorijā būtu absolūti pret mūsu suverēnajām interesēm.”
Vai pūšam Kremļa stabulē?
Kopš diktators Vladimirs Putins 2012.gadā atgriezās pie varas, viens no viņa politikas stūrakmeņiem ir tradicionālās vērtības. To pastāvīgi izmanto kā argumentu, lai izceltu Krievijas varenību un morālo pārākumu. Īpaši asi Kremļa saimnieks vērsies pret seksuālajām minoritātēm. 2013.gadā Krievijā ieviesa anti-homoseksuālās propagandas likumu, faktiski aizliedzot runāt par viendzimuma laulību un homeseksuālu cilvēku tiesībām, bet 2023.gadā Augstākā tiesa Krievijā starptautisko LGBTQ kustību pasludināja par ekstrēmistu organizāciju.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir teicis: “Arvien vairāk un vairāk aizbraukušo vēlas atgriezties tēvzemē. Ir grūti audzināt bērnus tajos apstākļos, kādi pastāv dažās Rietumu valstīs. Atvainojiet, bet kopējas tualetes zēniem un meitenēm. Tā ir kļuvusi par ikdienas parādību.”
Rīgas domes deputāts (Latvija Pirmajā vietā) Ainārs Šlesers ierakstā “X” paudis: “Man ir bērni. Man ir dēli un meita un viss. Es negribu, lai pēkšņi viņa, mācoties skolā, lai tad, kad iet kāds uz tualeti vai dušu, tur pēkšņi nāk puiši un tā tālāk.”
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova sociālajos tīklos publicētā fragmentā uzsvērusi: “Dažādas valstis. Jūsu valstis, kaimiņvalstis, jūsu reģiona valstis…paskatieties, kas notiek. Dažās valstīs dzimumu skaits sasniedz 80.”
Līdzīgu viedokli paudis arī Eiropas Parlamente deputāts Vilis Krištopāns: “Lieciet mieru bērniem. Lieciet mieru ar savu dženderismu, ar saviem 100 cik tur pāri dzimumiem. Ar visu to, kas traucē normāli dzīvot un normālai sabiedrībai attīstīties.”
Ekspertu viedokļi atšķiras
Politikas zinātņu doktors, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs skaidro: “Ukraiņu pētnieki, Eiropas pētnieki, Eiropas institūcijas saka, ka Kremlis izmanto šo dezinformāciju par dzimumiem, par to saukto džendera ideoloģiju, kuru Latvijā visi atkārto, izmanto šos LGBT jautājumus, lai izplatītu savus vēstījumus Krievijā, Ukrainā, Latvijā, arī citur. Tad mūsu vietējie politiķi, vietējie konservatīvie pūš Kremļa stabulē ar identiskiem vēstījumiem.”
Krievijas politiku jau gadiem pēta Andris Kudors. Lai arī viņš piekrīt, ka naratīvi ir līdzīgi, Kudors atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, un nedomā, ka lēmumu ietekmējusi Krievijas propaganda:
“Par lielu nelaimi Eiropas konservatīvajiem Putins un viņa propagandisti ir izvēlējušies atbalstīst konservatīvās idejas, tradicionālo ģimeni un tamlīdzīgi.
Tā ir liela nelaime, tāpēc ka tas apgrūtina normālu eiropejisku diskusiju starp Eiropas liberālajiem kreisajiem un labējiem, par to, kas ir mūsu vērtības, par ko vairākums nobalsos, tādas būs rīcībpolitikas. Diemžēl šajā procesā iesaistās Krievija pielej eļļu ugunij un pētījumi rāda, ka Krievija atbalsta visādus pretējus naratīvus.”
Dezinformācijas pētnieks Hiršs norāda, ka novērojamais trends ir bīstams. Sašķeltība un haoss rada labvēlīgu augsni radikālāku ideju aktualizēšanai, jo daļa sabiedrības pret tām jau būs kļuvusi uzņēmīgāka. “Tas vienīgais, ko Krievija ir atradusi, ko viņa var likt pretī: “Ok, Rietumos ir labāk, bet viņi ir sapuvuši morāli. Mēs esam morāli un kulturāli pārāki”. […] Ārēji tas kalpo Krieivjas ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Krievija iepako šos vēstījumus ļoti skaisti, un tad cilvēki rietumos, politiķi, problemātiski mediji, arī dezinformatori nokopē šos stāstus no Krievijas un tas šķeļ Rietumu sabiedrības.
Tas pārvērš diskusiju politikā nevis par faktiem, nevis par to, kā celt ekonomiku Latvijai, bet par kaut kādu Kremļa safabricētu, vispār neaktuālu jautājumu, kas mums vispār neko labu nedod,” viņš uzsver.
Tas var būt, piemēram, jautājums par aborta aizliegumu. Saeimas deputāti no Latvija Pirmajā vietā un Nacionālās Apvienības pirms dažām nedēļām jau rosināja izmaiņas likumā attiecībā uz abortu veikšanu, ieviešot jēdzienu- nedzimusī dzīvība. Tie var būt arī ārvalstu aģentu likumi vai migrācijas jautājums. To visu Krievija var izmantot, lai attālinātu Latviju no Rietumu sabiedrotajiem un ievilkt savā interešu zonā.
Pētnieki arī uzsver: tas, ka šādi naratīvi izplatās pamatā tikai Krievijai tuvu esošās valstīs saistāms ar vēsturisko attīstību. Rietumu un Dienvideiropas valstīs šādas idejas vairs neizsauc tik asu sabiedrības reakcija, jo tur par tiem diskutēja pirms gadu desmitiem
