“Rīt nenāc!” Darba devējs atlaišanas vietā piedāvā vienošanos? Juriste atklāj, kā nezaudēt un pat iegūt naudu
0
Tikt atlaistam no darba nav pasaulē patīkamākā sajūta. Protams, ja vien darbinieks pats to nevēlējās. Darba attiecību izbeigšanas gadījumā ir dažas nianses, kuras vērts zināt.
Arī sociālo mediju lietotāji par šo runā. Elīna “Threads” jautā: “Klau, zinošie, kā tur ir – ja darba devējs stipri grib apiet likumu un 100% vienpusēju atlaišanu padarīt par “uz abpusējas vienošanās pamata” (tā, manuprāt, nav vienošanās, ja pasaka: “Rīt nenāc”), kas man pienākas (finansiāli) atlaišanas gadījumā?”
Daudzi komentāros spriež, cenšoties rast atbildes uz Elīnas jautājumiem. Andris pauž, ka pienākas tas, ka darbinieku nevar atlaist, ja vien nav kāds pamatots iemesls likuma priekšā, piemēram, ierašanās darbā reibuma stāvoklī.
Ilonda norāda uz kompensāciju, ka darbinieks piekrīt abpusējas vienošanās atlaišanai, reizē vienojoties par kompensāciju no darba devēja puses. Šādos gadījumos abas puses vienojas par kompensāciju (piemēram, dažu algu apmērā), kā arī atsevišķi tiek aprēķināta neizņemtā atvaļinājuma nauda.
Mārtiņš gan norāda, ka abpusējas vienošanās darba atstāšanas gadījumā darbiniekam pienākas vien bezdarbnieka pabalsts. Vēl cilvēki min variantu, ka darba devējs var atlaist darbinieku ar visu amatu, respektīvi, likvidēt amatu un automātiski atbrīvoties arī no darbinieka.
Lai noskaidrotu, kā darbiniekam rīkoties šādos gadījumos, sazinājos ar Irinu Rozenšteinu, “Ellex Kļaviņš” asociēto partneri, Darba tiesību prakses grupas vadītāju
Nereti darba devēji, gadījumos, kad vēlas izbeigt darba tiesiskās attiecības, piedāvā parakstīt divpusējo vienošanos par darba līguma izbeigšanu, nevis izsniedz uzteikumu. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs –
uzteikuma gadījumā darbinieks var apstrīdēt tā pamatu, kas nozīmēs iesaistīšanos tiesvedībā. Savukārt vienošanās gadījumā ir mazāks risks, ka darbinieks apstrīdēs to.
Proti, teorētiski darbinieks arī vienošanās noslēgšanas gadījumā var vērsties tiesā ar prasību par tās atzīšanu par spēkā neesošu, piemēram, ja ir bijis piespiests to parakstīt. Tomēr šādi gadījumi ir daudz retāki.
Parasti vienošanās gadījumā darba devējs piedāvā lielāku kompensāciju nekā pienāktos atlaišanas pabalsts.
Tā ir kā motivācija darbiniekam parakstīt vienošanos. Vienošanās gadījumā arī nav svarīgs iemesls, kāpēc tiek izbeigts darba līgums, tā vienkārši ir pušu vienošanās.
Vienošanās gadījumā ir iespējams arī darba līgumu izbeigt nekavējoties, nav jāievēro uzteikuma termiņš.
Tāpēc, protams, vienošanās ir izdevīga darba devējam. Bet tā var būt tikpat izdevīga arī pašam darbiniekam, jo tiek saņemta lielāka kompensācija.
Nereti uzteikums nav saistīts ar kādiem darbinieka pārkāpumiem, bet, piemēram, organizatoriskām izmaiņām. Nav arī aizliegts darba devējam piedāvāt vienošanos, ja darbinieks ir veicis kādu pārkāpumu.
No seku viedokļa nav lielas atšķirības, vai darbiniekam uzsaka darba līgumu, vai tiek noslēgta vienošanās. Abos gadījumos, piemēram, darbinieks var uzreiz ar nākamo mēnesi saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Visi pamati darba līguma izbeigšanai ir minēti Darba likuma 101. panta pirmajā daļā. Ja darba devējam ir situācija, kas nav paredzēta šajā pantā, bet darba devējs uzskata, ka ir svarīgs iemesls darba līguma izbeigšanai, tad ir jāvēršas tiesā.
Ja darbinieks uzskata, ka izsniegtais uzteikums ir nepamatots, tad darbinieks var mēneša laikā vērsties tiesā ar attiecīgu prasību.
Tad darba devējam būs jāpierāda, ka bija realizējies kāds no Darba likuma 101. panta pirmajā daļā norādītajiem pamatiem, piemēram, darbinieks būtiski pārkāpa darba līgumu vai ir tikusi likvidēta viņa amata vieta.
Ja arī Tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected], meklēšu uz tiem atbildi!
