Pirms 80 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja, ka Liepājā nodibināta sabiedrība, kas gatavojas “izcelt nogremdēto vācu karakuģu bagātības”. Bija runa par sabiedrību “Tālbergs un biedri”, kas plānoja, balstoties uz Pirmā pasaules kara laika vācu flotes kartēm un vietējo zvejnieku liecībām, atrast vācu kreiseru “Prinz Adalbert” un “Bremen” vrakus.
Īpaša interese bija par pirmo, jo uz tā, kā runāja, līdzās vērtīgajām vara un bronzas detaļām un priekšmetiem, tostarp it kā Liepājas baznīcu zvaniem, kravā atradušās arī vairākas kastes zelta. Latvijas piekrastē Pirmā pasaules kara laikā nogrimušo kuģu vraku daļēja izcelšana ar mērķi pārdot izcelto pārkausēšanai, 20. gadsimtā 20.–30. gadu Latvijā bija diezgan ienesīgs bizness, kaut saistījās ar daudziem riskiem. Arī šajā gadījumā iecere palika tikai iecere, jo “Tālbergam un biedriem” ar tā laika tehniskajiem līdzekļiem, šķiet, neizdevās uziet pat vraku atrašanās vietas, kur nu vēl ko izcelt.
“Prinz Adalbert” 1915. gada 23. oktobra rītā, neilgi pēc Liepājas ostas atstāšanas ap 80 km attālumā no Liepājas Baltijas jūrā bija torpedējusi angļu zemūdene. Kuģis pārlūza un no 675 vīru komandas izglābās tikai trīs jūrnieki. Pirmā pasaules kara vēsturē tā ir lielākā katastrofa, ko ķeizariskās Vācijas karaflote piedzīvoja Baltijas jūrā. Precīza kuģa atrašanās vieta konstatēta tikai mūsdienās un vraks atrodas 80 m dziļumā.
Līdzīgi noticis ar vieglo kreiseri “Bremen”, kurš uzskrēja uz krievu mīnas un nogrima 1915. gada 17. decembrī apmēram 20 kilometru attālumā no krasta starp Ventspili un Pāvilostu. Arī šī kuģa vraku nirēji uzgājuši samērā nesen un “Bremen” ir piešķirts valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa statuss.
