Pirms 80 gadiem, 1935. gada 9. janvārī, ”Valdības Vēstnesis” izsludināja “Likumu par valsts valodu”, kas nomainīja līdz tam pastāvējušos noteikumus par valsts valodu.

Lasītākie

Nedrīkst ignorēt: trīs pazīmes, kas liecina, ka D vitamīna ir par daudz

Viedoklis

“Vai tiešām nevienam tas neliekas aizdomīgi?” Romāns Meļņiks vērš uzmanību uz absurdu autovadītāju eksāmenu kārtošanā

“Cirkulī” par tualeti jāmaksā? Soctīklotājus pārsteidz šķietami jauna kārtība degvielas uzpildes stacijās

Lasīt citas ziņas

Likums valdības līmenī bija apstiprināts 5. janvārī. Prese to nosauca par ”latviešu valodas uzvaru”. Likums noteica, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Tās lietošana ir “obligātoriska armijā, flotē un visās valsts un pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, kā arī visos privātos iestādījumos ar publiski tiesisku raksturu”. Likuma trešais punkts vēstīja par pāreju uz latīņu burtiem valsts un pašvaldību rakstos, kā arī mācību grāmatās. Periodiskajiem izdevumiem latviešu valodā pārejas periodu uz latīņu burtiem noteica līdz 1936. gada 15. maijam. Pašvaldībās, kurās mazākumtautību īpatsvars bija ne mazāks par pusi, “ar iekšlietu ministra atļauju, pielaižama arī vācu vai krievu valodas lietošana”. Taču tādā gadījumā runas pēc viena sēdes dalībnieka pieprasījuma bija jātulko latviski. Tas pats attiecās uz iesniegumiem.