Viņiem bija jāmācās! Gailis par Krievijas pilsoņiem, kuriem valodas eksāmens nav jākārto spēku zaudējuša likuma dēļ 5
“Jāatzīst, ka šis eksāmens bija nepieciešams un viņiem to bija jāmācās,” komentējot ziņu, ka daudziem Krievijas pilsoņiem valodas eksāmens nav jākārto spēku zaudējuša likuma dēļ, TV24 raidījumā “Preses klubs” atzina uzņēmējs Māris Gailis.
“Viņiem nebija motivācijas to darīt, jo viņi dzīvoja savā šaurajā vidē, varbūt pat neizgāja ārā no savas mājas, tikai bērni un mazbērni,” domā Gailis.
Bet, ja runā par cilvēkiem, kas tika atvesti vai atbrauca uz Latviju, kad viņiem bija 30-35 gadi, viņi varēja iemācīties valodu, bet negribēja.
Jau vēstīts, ka līdz šī gada 1. septembrim 17 865 pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir Krievijas pilsonība un kuri ir 15–74 gadu vecumā, būs jānokārto valsts valodas zināšanu pārbaude vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē, lai viņiem tiktu pagarināta pastāvīgā uzturēšanās atļauja.
To noteic grozījumi Imigrācijas likumā, kurus pērn pieņēma 13. Saeima.
Ja persona nevarēs uzrādīt atbilstošas valodas zināšanas, tad pastāvīgā uzturēšanās atļauja tiks atņemta un šādas personas uzturēšanās Latvijā būs nelikumīga.
Izņēmums ir vienīgi tie gadījumi, kad attiecīgā persona šeit atrodas, lai strādātu, apvienotu ģimeni vai studētu, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
No valsts valodas eksāmena kārtošanas atbrīvoti iedzīvotāji no 75 gadu vecuma.
Ministru kabineta noteikumi ļauj atbrīvot no šīm pārbaudēm arī veselības stāvokļa dēļ.
