Internets nav nemirstīgs – šie 4 scenāriji varētu vienkārši “izslēgt” visu pasauli 0
Mēs esam pieraduši pie ikdienas un arī interneta problēmām tajā – lēns savienojums, īslaicīgi traucējumi vai pilnīga “izbeigšanās” uz dažām minūtēm vai pat stundām. Tas ir kaitinoši, bet parasti ātri beidzas.
Tomēr daudzi cilvēki brīnās: vai iespējams, ka kādreiz internets vienkārši apstājas – pilnībā, visā pasaulē, uz ilgu laiku? Vai mēs varam nonākt situācijā, kad nav neviena sociālā tīkla, neviena mājaslapa nedarbojas, nevienas bankas kartes nestrādā, neviens e-pasts nepienāk?
Īsā atbilde: teorētiski jā – tas ir iespējams. Bet praktiski tas būtu ārkārtīgi sarežģīti,
prasītu milzīgus resursus un/vai ārkārtēju sakritību. Internets nav viens liels dators vai viens kabelis – tas ir tūkstošiem savstarpēji savienotu tīklu, serveru, zemūdens kabeļu, satelītu un datu centru sistēma, kas izveidota tieši tā, lai izturētu lielas problēmas, tā skaidro vietne LiveScience.
Kā internets ir uzbūvēts, lai “neizslēgtos” viegli
Internets jau sākotnēji sākuma tika projektēts kā izturīga sistēma. Informācija (teksts, video, e-pasts) tiek sadalīta mazos gabaliņos – paketēs -, un katra pakete ceļo pa savu maršrutu. Ja viens ceļš ir bojāts, pakete automātiski iet pa citu. Tas nozīmē, ka pat ja pazūd liels datu centrs vai zemūdens kabelis, internets turpina darboties – tikai dažās vietās var būt lēnāks vai ierobežots.
Šī izturība ir iebūvēta no paša sākuma – jau 1960.-1970. gados, kad
interneta priekštecis ARPANET tika radīts ar domu, ka tas izdzīvos pat kodoluzbrukumu.
Mūsdienās tīkls ir vēl daudzveidīgāks: tūkstošiem zemūdens optisko kabeļu savieno kontinentus; satelīti (Starlink, OneWeb u.c.) nodrošina rezerves savienojumu; vietējie tīkli (mājās, uzņēmumos, universitātēs) var turpināt darboties pat tad, ja globālais internets ir traucēts; datu centri ir izkliedēti pa visu pasauli un bieži dublēti.
Tāpēc pat lieli incidenti – zemūdens kabeļa pārraušana, liels kibernoziedznieku uzbrukums vai elektroenerģijas padeves traucējumi – parasti ietekmē tikai daļu tīkla un ilgst stundas vai dienas, nevis nedēļas.
Kas varētu izraisīt globālu interneta sabrukumu?
Lai internets pilnībā apstātos visā pasaulē, būtu jānotiek kaut kam ārkārtējam. Reālistiskākie scenāriji –
masīva Saules vētra
(Keringtona līmeņa notikums): spēcīgs Saules uzliesmojums var sabojāt satelītus un izraisīt plašus elektrotīklu bojājumus.
1859. gada Keringtona notikums izraisīja telegrāfa sistēmu sabrukumu. Mūsdienās tas varētu iznīcināt daļu satelītu un izraisīt ilgstošus traucējumus elektrotīklos. Tomēr zemūdens kabeļi un lielākā daļa datu centru ir aizsargāti, un atjaunošana notiktu nedēļu vai mēnešu laikā.
Globāls kibernoziedznieku vai valsts uzbrukums
Teorētiski iespējams koordinēts uzbrukums DNS sistēmai, galvenajiem interneta mezgliem vai zemūdens kabeļiem. Taču internets ir tik decentralizēts, ka pat vairāku lielu pakalpojumu sniedzēju (Cloudflare, Google, Amazon)
vienlaicīga sabrukšana neapturētu visu tīklu – daļa cilvēku vienkārši pārietu uz alternatīvām.
Masveida fiziska infrastruktūras iznīcināšana
Vienlaicīga vairāku desmitu zemūdens kabeļu pārraušana vai lielāko datu centru iznīcināšana. Tas prasītu koordinētu militāru vai teroristu operāciju – ārkārtīgi sarežģītu un ātri pamanāmu jau sagatavošanās procesā.
Elektroenerģijas globāls sabrukums
Ja lielākā daļa pasaules zaudētu elektrību uz ilgāku laiku (piemēram, pēc supervētras), internets pamazām apstātos. Taču lielākajai daļai kritisko mezglu ir rezerves ģeneratori, un daudzi datu centri ir projektēti izturēt ilgstošus traucējumus.
Cik ilgi internets varētu būt „izslēgts”?
Pat vissmagākajos scenārijos pilnīgs globāls sabrukums būtu ārkārtīgi īslaicīgs.
Lielākā daļa lokālo tīklu (mājās, uzņēmumos) turpina darboties. Satelīti un rezerves kabeļi nodrošina daļēju piekļuvi. Atjaunošana parasti notiek stundu līdz dažu dienu laikā.
Pat valstīs, kur valdības tīši izslēdz internetu (piemēram, masu protestu laikā), tas parasti atgriežas dažu stundu vai dienu laikā.
Internets ir viens no izturīgākajiem cilvēka radītajiem tīkliem vēsturē. Tas ir veidots tieši tā, lai izdzīvotu lielas problēmas. Pilnīgs, ilgstošs globāls sabrukums ir teorētiski iespējams, bet praktiski ārkārtīgi maz ticams – tas prasītu vienlaicīgu vairākus katastrofālus notikumus.
