Jelgavā atklās Rutas Štelmaheres izstādi 0
No 1. oktobra līdz 27. novembrim Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas tornī būs apskatāma Jelgavā dzimušas jēkabpilietes Rutas Štelmaheres gleznu izstāde “Viņi dzīvoja ilgi un laimīgi”, kuras atklāšanas pasākums ar dzejas vakaru notiks 5. oktobrī.
Jelgavas Mākslinieku biedrības vadītājs Māris Brancis aģentūru LETA informēja, ka izstāde tiks atklāta 5. oktobrī plkst.17 ar mākslinieces dzejas vakaru, un dziesmas ar mākslinieces un dzejnieces vārdiem atskaņos mūziķe Elija Kapicka.
Štelmahere, aprakstot izstādi, esot paudusi, ka izstāde ir veltījums viņas dzimtas sieviešu sapņiem par ilgu un laimīgu laulību, bet ne tikai – par dzīvi, kas turpinās arī pēc nāves.
“Kad biju maza, mana mīļākā tante Matilde Anuze no bērnības vasarām Ezerē mani nodēvēja par Anužu princesi. Es biju princese no kādas pussabrukušas Jelgavas mājas jumtistabas, gar kuras durvīm norisa bīstamas cīņas starp bēniņu karalienēm žurkām un kaķiem, kas tās apkaroja. Latviešu vientuļajām mātēm padomju iekārta nepiešķīra labiekārtotus dzīvokļus. Tomēr neviena vara nespēj salauzt meiteņu sapņus par karaļa pili un princešu kleitām,” aprakstīja Štelmahere.
Māksliniece atgādināja, ka “vairumam pasaku par daiļās princeses atbrīvošanu un viņas cēlā vai ne tik cēlā bruņinieka uzvaru pār ļaunuma arhetipiem – tumsas valsts briesmoņiem un izsmalcināti viltīgiem ļaundariem – beidzas ar vārdiem: “Tad viņi apprecējās un dzīvoja ilgi un laimīgi.” Noklausījušies pasakas pēdējo teikumu, kas vēsta laimīgas beigas, bērni atviegloti nopūšas un beidzot var mierīgi iemigt, lai sapnī no jauna – nu jau kā dalībnieki – piedalītos cīņās pret ļaunuma karaļvalsti”.
“Bet vecmāmiņa vai vectēvs, aizverot mazbērnu guļamistabas durvis, iespējams, nopūšas par pasakas varoņu tālāko likteni – kurš gan labāk nekā viņi zina, kas slēpjas aiz laimi un ilgmūžību sološajiem vārdiem, cik daudz ļaunuma pasaku varoņiem būs jāatpazīst un jāuzvar pašiem sevī. Iespējams, vecmāmiņa un vectēvs nav lasījuši grāmatas par desmit laimīgu attiecību vai gara mūža noslēpumiem,” pauda Štelmahere.
