“Mums blakus dzīvo valsts, kas uzvedas kā sērijveida slepkava.” NBS pieprasa nojaukt sliedes, kas atrodas Krievijas pierobežā – drauds Latvijai ir reāls 0
“Nekā personīga” raidījumam kļuvis zināms, ka Latvijā slēgtās sēdēs spriests par iespēju pārgriezt dzelzceļa sliedes Krievijas virzienā. Šī savienojuma pastāvēšana pēc mūsu un ārvalstu militāro analītiķu domām ir vistiešākais risks drošībai. Neoficiāli pašas augstākās amatpersonas izsakās – ja armija teiks, ka tas jādara, politiķi rīkosies. Intervijā “Nekā personīga” bruņotie spēki nepārprotami liek saprast – sliežu ceļus un arī uzbērumus Krievijas pierobežā jālikvidē. Un jo ātrāk, jo labāk!
Raidījums informē, dzelzceļš ir Krievijas armijas mugurkauls. To izmantojot, uz Ukrainu tiek sūtīti ieroči un smagā kara tehnika. Militārie eksperti un arī Latvijas armija uzskata, ka dzelzceļa sliedes, kas no Latvijas iet Krievijas virzienā, ir tiešs mūsu valsts drošības apdraudējums.
Dzelzceļš ir Krievijas armijas mugurkauls. To izmantojot, uz Ukrainu tiek sūtīti ieroči un smagā kara tehnika. Militārie eksperti un arī Latvijas armija uzskata, ka dzelzceļa sliedes, kas no Latvijas iet Krievijas virzienā, ir tiešs mūsu valsts drošības apdraudējums.
Latvijā dzelzceļa sliežu kopgarums ir aptuveni 1,8 tūkstoši kilometru. Tas viss ir 1520 mm platumā, ko izmanto Austrumeiropā un arī Krievijā. Bet ar Ukrainu okupēt gribošo kaimiņu mūs saista ne tikai sliežu platums.
Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” joprojām izmanto sakaru iekārtas un programmatūru, kas tapušas Krievijā un Baltkrievijā. Ar to palīdzību Krievija spēj sekot līdzi tam, kādi vilcienu sastāvi Latvijas teritorijā atrodas.
Turklāt kravas, kas joprojām nāk no austrumiem cauri Krievijai, jāapkalpo, sazinoties un uzturot sakarus ar “Krievijas dzelzceļu”.
Austrumumos Krievijas robežas virzienā atrodas divi dzelzceļa koridori: līnija Rēzekne II–Zilupe–valsts robeža, kas turpinās Krievijas virzienā uz Pitalovu un Maskavu. Otra līnija Rēzekne II–Kārsava–valsts robeža, kas savieno Latgali ar Pleskavas virzienu. Savukārt ar Baltkrieviju dzelzceļa savienojumus nodrošina līnija Daugavpils–Indra–valsts robeža Polockas virzienā.
Turklāt sliedes posmā Kārsava–valsts robeža Pitalovas virzienā daudzu kilometru garumā iet tieši paralēli robežai. Tas ir viens no stratēģiski jutīgākajiem sliežu ceļiem reģionā.
ASV Starptautisko attiecību un aizsardzības pētnieks Kolins Smits (Colin D. Smith), kurš 30 gadus darbojies dažādās militārās operācijās pasaulē, bijis arī militārais atašejs ASV vēstniecībā Krievijā un arī Latvijā, kādā nesenā intervijā sacīja:
“Ja Latvija vēlas novērst Krievijas iebrukumu, tad tai beidzot jālikvidē savas Krievijas platuma dzelzceļa sliedes.”
Pēc viņa teiktā – dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija Ukrainā vispār spēja paveikt to, ko tā izdarīja pilna apmēra kara pirmajos sešos mēnešos. Viņam piekrīt arī militārie un ekonomikas analītiķi Latvijā. Viņuprāt, ja jāizvēlas starp ekonomisko ieguvumu dažiem, sliedes saglabājot, un drošību visai valstij, sliedes nojaucot, jāizvēlas otrais.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns raidījumā pauda: “Es arī uzskatu, ka ir jānojauc sliedes uz Krieviju un Baltkrieviju. Skaidrs, ka NBS ir jābūt plāniem kā uzspridzināt sliedes un notiek ļaunākais. Krievijai ir nelāgi nodomi un tā gatavojas tos īstenot. Bet zinām, ka sliedes var tīri ātri atjaunot. Tur ar vienkāršu spridzināšanu nepietiks. Tāpēc būtu jāveic pamatīgāki demontāžas darbi un tur lieki nebūtu jākavējas.”
Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” direktors, uzsvēra: “Protams, šīs te sliedes un tas, ka tās ir funkcionālas, nevairo drošību. Tas nu ir skaidrs. (..) Šī nav jauna situācija. Mums tādas ir bijušas pietiekami daudz. Un mēs diezgan klasiski novirzāmies tajā ekonomiskās argumentācijas virzienā. Līdz pienāk mirklis, kad atnāk spiediens kaut vai par banku sistēmu. Gala beigās rezultāts visiem ir sliktāks nekā, ja mēs to būtu laicīgi risinājuši.”
Ģirts Rungainis, PRUDENTIA partneris, padomes loceklis: “Es redzu tur milzīgus riskus un apdraudējumu un niecīgu pienesumu, kas turpina sarukt. Bet tās intereses, kas tur ir palikušas ir ļoti koncentrētas un ļoti koncentrātas ļoti ietekmīgu cilvēku rokās.
Runa ir par Šķēli, Šleseru, Lembergu. Un viņu biznesa partneriem. Un viņiem saistītiem biznesiem un Kravu plūsmām. Par oligarhu sauktais Mazepins un tā mazā atombumba, kas ir uzbūvēta Rīgas centrā – šis te minerālmēslu terminālis.
Kas šobrīd ir ļoti svarīgs Lemberga kungam un Ventspilij. Tur ir Osinovska kungs, kuram ir ļoti liela interese par ritošā sastāva remontu un tā tālāk.”
“Potenciāla iebrukuma gadījumā viennozīmīgi Krievija izmantotu dzelzceļu, lai ar tā palīdzību pārvietotu tehniku tuvāk robežai, ja hipotētiska scenārija gadījumā viņiem izdotos tikt pāri, viņi noteikti mēģinātu izmantot šo iespēju, lai pārvietotu spēkus dziļāk arī Latvijas teritorijā. Un skaidrs, ka pa dzelzceļu to var izdarīt ātrāk. Paskatāmies uz to, kas ir 5% no Latvijas tirdzniecības apjoma eksportā ir Krievija. Pāri par 700 miljoniem. (..) pārfrāzējot šodien sūtām šņabi. Rītdien Krievijas tankus saņemam pa tiem pašiem ceļiem,” sacīja Māris Andžāns.
Ukrainā pieredzētais rāda, ka Krievijas armijai ir īpaša dzelzceļa vienība, kas spēj ātri sliedes atjaunot. Un nepietiek tikai ar to demontāžu. Jāpadara nederīgi arī uzbērumi, kur tās izvietotas. Lai paveiktu šādus apjomīgus darbus nepietiks ar stundām vai pat ar vienu divām dienām. Tāpēc arī par drošību atbildīgie Saeimā iesaka apdomāt iespēju sliežu ceļus likvidēt jau tagad.
Ainars Latkovskis, Saeimas nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (Jaunā vienotība), raidījumam pauda: “Tas, kas ir tas miljons dolāru jautājums un izšķiršanās – vai gaidīt šādu brīdi vai to darīt tagad. Tiem, kas seko un saistīti ar drošības jautājumiem tie labprāt redzētu, ka šādas sliedes jau šobrīd vairs nepastāv austrumu virzienā. Jautājums, protams, kas jālemj un jārunā ar tautsaimniecību. Bet no drošības viedokļa šādu sliežu likvidēšana tikai uzlabotu mūsu drošības situāciju. Vēlreiz. Ukrainā Krievija izmanto tieši dzelzceļa loģistiku arī piegādēm.”
Satiksmes ministrs saka – situācija jāvērtē. Jo sliežu ceļu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā apturēs tranzītbiznesu Latvijā arī kravām no Āzijas.
Satiksmes ministrs (Progresīvie) Atis Švinka informēja, ka viņam nav dots uzdevums sliedes likvidēt, bet uz jautājumu, no kurienes tādam uzdevumam būtu jānāk – valdības vai militāristu, ministrs norādīja, ka viņam grūti atbildēt.
“Latvijas dzelzceļš” atbildē “Nekā personīga” saka, ka viņi nevarot patstāvīgi lemt par sliežu demontāžu, jo uzņēmums pilda valsts pasūtījumu un šādus lēmumus pieņem valdība un Saeima. Sliežu demontāža nozīmētu pilnīgu kravu pārvadājumu pārtraukšanu ne tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, bet arī Centrālāzijas valstīm.
Šāds lēmums būtiski samazinātu kravu apjomu un palielinātu valsts budžeta līdzmaksājumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai, kā arī radītu zaudējumus ostām, uzņēmējiem un Latvijas ekonomikai kopumā.
Izvairīga atbildēs ir Aizardzības ministrija. Armijai esot pretmobilitātes plāni, ko darīt, ja iestājas militārs apdraudējums. Tie tiekot trenēti kopā ar “Latvijas dzelzceļu”. Vai viņuprāt sliežu likvidēšana jau tagad palīdzētu drošību stiprināt, teikt nevarot, jo tas viss esot noslēpums.
Liene Gātere, Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre (Progresīvie): “Tā mūsu prioritāte, kas šobrīd ir – mums ir pretmobilitātes plāns, plānoto pretmobilitātes pasākumu ieviešana, lai stiprinātu savu robežu ar mērķi sakaut apturēt pretinieku jau uz robežas un tās tuvumā. Taču mēs arī iestājamies un atbalstām to, ka atsevišķus sliežu posmus varētu demontēt, kas ir drošībai kritiski. Ja tas ir nepieciešams apdraudējuma mazināšanai, mēs esam gatavi to darīt un varam to izdarīt. Bet, ja mēs runājam par tādu pilnīgu robežas slēgšanu vai pilnīgu transporta apturēšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, tad runa vairs nav par aizsardzības resoru. Te ir nepieciešama valdības kopēja pieeja un lēmums.”
NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks Māris Tūtins pauda: “Tās nav dienas. Negribu ielīst spekulācijās. Tās nav dienas, par ko mēs runājam. Lai tikai šos dzelzceļa uzbērumus noraktu nost. Jo sliežu noņemšana neko nemainīs. Tās ir dažas stundas… Viņiem ir dzelzceļa karaspēks, kas dažu stundu laikā uzliks jaunas dzelzceļa sliedes.
Raidījumam “Nekā personīga” zināms, ka dažas valsts augstākās amatpersonas neoficiālās sarunās pieļāvušas iespēju, ja Nacionālie bruņotie spēki pieprasīs dzelzceļa sliedes nojaukt, lai novērstu drošības riskus Latvijai, šāds lēmums politiķiem būs jāpieņem.
Bruņotie spēki nepārprotami liek saprast – sliežu ceļus un arī uzbērumus Krievijas pierobežā jālikvidē.
Māris Tūtins: “Mūsu bruņoto spēku viedoklis ir, ka katra dzelzceļa līnija, kas mūs savieno ar Krieviju ir tieši viena līnija par daudz. Mums nav nekādu pretnziju, ja ir dzelzceļš Rīga-Daugavpils, Rīga-Rēzekne. Viss ir kārtībā. Bet kādēļ ir savienojums ar Krieviju tālāk?”
Viņš raidījumā sacīja, ka bruņotie spēki mudina amatpersonas šo jautājumu ielikt dienas kārtībā.
“Mums blakus dzīvo valsts, kas uzvedas kā sērijveida slepkava. Mēs ļoti ilgi esam kā valsts un sabiedrība mēģinājuši to neievērot.”
Airis Rikveilis, Ministru prezidentes padomnieks nacionālās drošības jautājumos: “Valdība ir infomēta par NBS rosinājumu izpētīt “par un pret” bloķējot un/vai demontējot atsevišķus sliežu posmus Latvijas un Krievijas/Baltkrievijas pierobežā. Jautājums tika skatīts slēgtajā sēdes daļā, tāpēc detalizētu informāciju sniegt patlaban nav iespējams. Uzdots Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu un Ārlietu ministrijai, kā arī Valsts drošības iestādēm analizēt riskus un ieguvumus un tos iesniegt līdz gada beigām.”
NBS pārstāvis Tūtins norādīja: “Mēs esam informējuši Aizsardzības ministriju. Militārais viedoklis ir sniegts. (..) Tagad tas ir politisks lēmums.”
