7 patiesības par bērnu pirtī 0
Acu priekšā idilliska aina, kur zaķīšu māte savus bērnus ved pērties. Ar kādu sajūsmu mazie ausaiņi tur šķaidās pa bļodām, virpuļo ar slotām un ļaujas karstiem pirts priekiem! Arī cilvēkbērna mazulis var justies labi pirtī un saglabāt šo prieku visam mūžam, ja vien vecāki rīkojas gana gudri.Kas jāņem vērā, kopā ar bērnu dodoties pērtuvē?
Senatnē jaundzimušais ar pirti pirmoreiz sastapās pirtīžu laikā. Tas ir pēcdzemdību atjaunošanās rituāls, kurā mazuli simboliski nodala no mātes, it kā palaižot savā dzīvē. To daudzi vecāki veic arī mūsdienās, taču šoreiz runājam par pirts priekiem ikdienišķākā izpratnē.
Abas žurnāla konsultantes pirts zinības guvušas ne tikai teorētiski, bet arī praktiski.
Ārste Agrita Kalsnava nu jau 20 gadu iet pirtī katru nedēļu, to dara visa viņas ģimene, arī trīs bērni. Viņiem pirts kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Jaunākās meitas sākusi ņemt līdzi pērtuvē, kad viņām bijis tikai pusgads.
Pirtniece Valda Smirnova karstos priekus palīdzējusi iepazīt ne tikai savām mazmeitām, bet arī daudziem radu un draugu bērniem. Vidējā mazmeita, kurai jau pieci gadi, allaž tincinot, kad laukos atkal kurinās pirti, ar prieku karsējas uz augšējās lāvas.
1. Kādā vecumā bērns jau drīkst iet pirtī
“Daudz kas atkarīgs no pašu vecāku priekšstatiem un ieradumiem. Ja viņi iet pirtī regulāri, piemēram, reizi nedēļā, gluži dabiski grib ņemt līdzi bērnu. Tomēr labāk to darīt vien tad, kad mazulis sasniedzis pusgada vecumu,” skaidro daktere Kalsnava.
Apmēram līdz sešu mēnešu vecumam zīdaiņa organismā pamazām attīstās termoregulācijas sistēma, sviedru izvadīšana. Kamēr viņš nespēj tikt galā ar karstuma sekām, no tā pēc iespējas jāizvairās. “Mana pieredze rāda, ka pusgads ir īstais vecums, lai mazo radinātu iet pirtī ne tikai fizioloģisku apsvērumu dēļ. Arī psiholoģiski šādā vecumā pierast vieglāk, viņš to uztver dabiski. Pieaugot, piemēram, pēc gada vai pusotra, bērns sāk citādi uztvert svešo, nezināmo, karstums var nobiedēt.”
Agrita Kalsnava uzsver – jebkurā vecumā pirtī visam jānotiek dabiski, bez piespiešanas. Ja bērnam kaut kas netīk, iecerētais jāatliek, vienalga, vai tā būtu pēršana, mērkšana vēsā ūdenī vai kas cits, kas vecākiem tobrīd šķiet izcili jauks un tīkams.
Valda Smirnova piebilst, ka mazais vislabāk pierod, ja pirti bauda kopā ar vecākiem vai vismaz ar cilvēku, kuram uzticas. Lielākai atvasei pirms tam noteikti jāizstāsta, kas tajā namiņā notiek, jāskaidro, kāds no sildīšanās labums un prieks.
