Foto – Fotolia

Kāpēc mazuļiem tik svarīgas valodas skaņas, vēlreiz uzsver jauns pētījums 0

Pat pirms mazuļi saprot pirmos vecāku izrunātos vārdus, viņi jau sākuši saistīt valodas un domu mehānismu. Ieklausīšanās valodas skaņās veicina zīdaiņu kognitīvo attīstību. Jaunu Ziemeļrietumu Universitātē veiktu pētījumu rezultāti sniedz pat vēl plašāku ieskatu valodas nozīmē bērna pirmajos dzīves mēnešos.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Kāda būs Ukraina 5-10 gadus pēc kara? Zelenskis aicina nefantazēt, bet divas lietas viņš apsola
Lasīt citas ziņas

Agrāki pētījumi liecina, ka bērni nāk pasaulē ar sākotnēji plašu lingvistisko saikni, kas aptver komunikatīvos signālus, ko raida gan cilvēks, gan primāti vispār.

Trīs mēnešu vecumā, klausoties cilvēka vai pat lemūra balsī, zīdainis spēj labāk izveidot noteiktas saziņas kategorijas, kas kalpo kā kognitīvs pamata bloks. Līdz sešu mēnešu vecumam šī saikne ir sašaurinājusies, un kategorizācijā ietilpst tikai cilvēka balss skaņas. Zīdaiņu sākotnēji plašo kongnitīvo saikni pārveido viņu pašu pieredze.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pētnieku mērķis bija noskaidrot, kāds mehānisms ir straujā pielāgošanās procesa pamatā. Viņuprāt, tieši pieredze liek zīdaiņiem veidot saikni tieši ar cilvēka valodas skaņām.

Eksperimentu gaitā viņi secināja, ka, vienkārši ļaujot sešus mēnešus vecam bērnam klausīties primātu izdotajās skaņās, ļauj tiem ilgāk saglabāt agrīno saiti starp šiem signāliem un kategorizāciju. Ļaujot bērniem klausīties cilvēka valodā, kas atskaņota reversā un ir signāls, kuram pirmajā dzīves gadā neatbilst kategorizācijai, šādas priekšrocības nav.

“Jaunie pierādījumi uzsver agrīnās pieredzes centrālo lomu laikā, kad zīdaiņi mācās atšķirt, kuri signāli no sākotnēji iedzimtā komplekta turpinās saistīties ar kognitīvajām pamatspējām,” izteicās Veinberga Mākslas un zinātnes koledžas pētniece Daniela Peržcika.

Pētījums, kurā galvenā vērība pievērsta valodas pieejamībai pirmajos dzīves mēnešos, ir arī būtisks, lai turpinātu izprast valodas lomu kognitīvo spēju attīstībā.

“Tas sniedz unikālu skatpunktu, no kura vērtēt sarežģītās attiecības starp cilvēka mazuļa iedzimtajām spējām un pieredzes formējošo spēku,” sacīja pētījuma līdzautore Sandra Veksmena.

“Lai gan pieredzei var būt maza loma sākotnējo kognitīvo valodas signālu izvēlē, te mēs redzam, ka pieredze ir būtiska, lai mazuļi arvien precīzāk izvēlētos tos sākotnējā komplekta signālus saistīt ar nozīmi, bet kuri tiks atslēgti,” teica Veksmena.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.