2. Kā rīkoties, lai labāk pieradinātu pie pirts priekiem 0
Sākumā pietiek, ja mazulis kādu brīdi pasēž lāvas telpā, vislabāk pašā apakšā. Jāvairās no pārlieka karstuma, jo tas var sabiedēt. Ja tomēr baiļojas, pirts durvis kādu brīdi atstāj vaļā. Dažus bērnus uztrauc atrašanās noslēgtā telpā.
Var mazo turēt klēpī, bet tikpat labi viņš var plunčāties bļodā vai vanniņā ar siltu ūdeni. Tajā ieliek rotaļlietas vai iemērc slotiņu, lai mierīgi spēlējas. Ārpusē var novietot vēl vienu sēdamtrauku, kurā par aptuveni pieciem grādiem vēsāks ūdens. Pēc iznākšanas no lāvu telpas bērns var vēl īsu brīdi pasēdēt šajā vanniņā. Var savārīt zāļu tēju un pievienot ūdenim. Labi der siena smalkumi – tos iesien marlē un pavāra, novārījumu pielej ūdenim sēžambļodā. Šāda pelde labi nomierina.
Kad mazais jau sāk pierast, pēc izsildīšanās viņu var noskalot, vispirms ar siltu ūdeni, vēlāk ar remdenāku. “Ja zīdaini regulāri ņem līdzi pirtī, pēc pāris mēnešiem viņu uz sekundi var iemērkt vēsā ūdenī. Žvikts! – un ārā, ne vairāk. Ir novērots, ka tas izraisa lielu prieku un sajūsmu, turklāt vērtīgi veselībai, labs asinsvadu treniņš,” stāsta daktere Kalsnava.
Lai pirtī iešana kļūst par jauku piedzīvojumu, der izmantot rotaļu elementus. Pirtniece Valda ar mazajiem mēdz spēlēt pirts gariņus. Mudina, lai viņi paceļ roku, patausta, ka augšā gaiss ir karstāks. Pēc tam ar slotiņu augšpusē uzvēdina – šādi ķer pirts gariņu. Tad uzmet akmeņiem nedaudz ūdens. Nebaidies, ja pirts gariņš sāk šņākt, viņš ir labs, pāri nedarīs…
3. Ir zināms, ka pirts ir lieliska pieaugušā veselībai. Vai tas pats sakāms par bērnu?
Tāpat kā pieaugušajam, arī bērnam nostiprinās sirds un asinsrites sistēma, trenējas asinsvadi, mazinās stress (jā, tāds ir arī bērnam!). Organisms pierod pie dažādiem karstuma režīmiem, uzlabojas termoregulācija. Āda ir daudz veselīgāka, jo pirtī attīrās. Savukārt ūdens palīdz tikt vaļā no sliktās enerģijas.
“Novērojot savus bērnus, secinu, ka pirts noteikti nāk par labu imunitātes stiprināšanai. Mazāk slimo, nervu sistēma kļūst stabilāka. Pēc pirts bērns guļ un ēd pilnīgi citādi. Miegs ciešs, apetīte laba,” uzsver Agrita Kalsnava.
Tā ir arī norūdīšanās, turklāt notiek nepiespiesti, dabiski. Tomēr pirtij ir labvēlīgs efekts vien tad, ja to apmeklē regulāri. Nereti vecāki piepeši izdomā, ka vajag mazo ielikt pirtī, bet pēc tam vaimanā – nekā laba tajā nav, manējais uzreiz saķēra bronhītu…
Bieži uzskata: ja šķiet, ka tūlīt saslimsi, jādodas karsēties pirtī. Pieaugušajam šāda recepte nereti patiesi iedarbojas, bet bērnam noteikti neder! Viņam vēl ir pārāk vāja imūnsistēma un organisma spēks, kas neiztur šādu slodzi.
“Ja pusslimu mazuli karsē, noteikti saslims, un tā pa īstam! Bērnus, kuri bieži slimo, gan var pamazām radināt pie pirts, ja to apmeklē regulāri. Tomēr tas ir individuāli, atkarībā no kaitēm un kopējā veselības stāvokļa, turklāt vecākiem tas ir pacietīgs darbs,” skaidro ārste.
