Āfrikai nepieciešams Māršala plāns 0
Pēc ilgiem nepietiekamas uzmanības, neīstenoto labo ieceru un zaudētu iespēju gadiem Eiropas attiecības ar Āfriku ir jāatjauno. Pienācis laiks mainīt paradigmu, un Āfrikas kontinentam jākļūst par Eiropas politiskās darba kārtības prioritāti. Tas jādara, pirms vēl nav par vēlu.
Mūs vieno daudz kas vairāk par ģeogrāfiskās atrašanās tuvumu. Mums ir kopīgas vērtības, reliģija, valodas un stratēģiskās intereses, kā arī daudzas kopīgas problēmas.
Līdz 2050. gadam Āfrikā būs 2,5 miljardi iedzīvotāju. Šī demogrāfiskā tendence rada problēmas, taču paver arī iespējas. Āfrikas valstis saskaras ar pārtuksnešošanos, badu, pandēmijām, terorismu, bezdarbu un sliktu pārvaldību, kas veicina nestabilitāti un sekmē nekontrolētu imigrāciju. Skaitliski strauji augošās jaunās paaudzes, slīgstot bezcerībā, labākas dzīves meklējumos pārcelsies citur, jo īpaši uz Eiropu. Savukārt patiesu iespēju radīšana sasniegt labklājību pašā Āfrikā šā kontinenta jauniešiem būs stimuls bagātības vairošanai savās mājās. Āfrikas iedzīvotāji apliecina, ka viņu kontinents jau tagad sniedz iespējas, jo tur atrodas piecas no pasaules straujāk augošajām tautsaimniecībām un 2016. gadā to izaugsmes rādītāji pārsniedza 7%.
Āfrika pati lemj savu likteni, un Eiropa ir tās draugs. Mēs varam sniegt spēcīgu atbalstu, pateicoties mūsu vadošajām pozīcijām tehnoloģiju jomā un tehniskajām zināšanām, palīdzot izmantot kontinenta iespējas un risināt problēmas, un to var darīt vienīgi ciešā sadarbībā.
ES un Āfrikas kopējā stratēģija tiek īstenota jau desmit gadus, tomēr cerības nav attaisnojušās. Eiropa nav bijusi pietiekami apņēmīga, lai nodrošinātu efektīvus līdzekļus vēlamo rezultātu sasniegšanai.
Tā vietā, lai nostabilizētu savas pozīcijas, īstenojot vadoša partnera lomu Āfrikā, mēs ārvalstu tiešo ieguldījumu ziņā atpaliekam no Ķīnas un citiem jauniem konkurentiem, piemēram, Turcijas, Indijas un Singapūras.
Piektais Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības samits, novembra beigās Abidžanā pulcējot vairāk nekā astoņdesmit valstu vadītājus, notiks izšķirošā brīdī. Tā mums ir lieliska iespēja atjaunot un nostiprināt mūsu savstarpējās saistības un uzlabot to efektivitāti. Tomēr mums ir jārīkojas tagad, un mūsu nostājai jābūt spēcīgai un vienotai.
Uzskatu, ka atjaunotas līdztiesīgas partnerības pamatā jābūt problēmu izvērtēšanai no Āfrikas iedzīvotāju skatpunkta un uz cilvēkiem vērstai pieejai. Mūsu kopīgā vēsture ir sarežģīta, tomēr tā var sniegt mums iespēju veidot tādus tiltus, ko citi nespēj nodrošināt.
Mūsu attiecībām nevajadzētu būt tikai politiskām un institucionālām; tajās pilnībā jāiesaista ekonomikas dalībnieki un pilsoniskā sabiedrība.
Mūsu galvenajam kopīgajam mērķim vajadzētu būt nodrošināt īstenas iespējas jauniešiem, kas ļautu tiem kļūt par plaukstoša, spēcīga un moderna kontinenta būtisku daļu. Ja minētais tiks sasniegts, arī Eiropa gūs neizmērāmu labumu, kas var palīdzēt risināt nepārvaldītas migrācijas pamatcēloņus, ar stabilākiem ieguldījumiem Āfrikā veicinot nodarbinātību un izaugsmi.
Eiropas Parlamenta šā gada jūlijā apstiprinātais 3,4 miljardu eiro lielais investīciju plāns ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā. Tomēr ar to vien nepietiek. Lai atbalstītu kontinenta centienus ilgtspējīga rūpnieciskā pamata, modernas lauksaimniecības, uzlabotas piekļuves ūdens apgādei, efektīvas infrastruktūras, atjaunojamās enerģijas un digitalizācijas nodrošināšanai, mums ir nepieciešams Āfrikai paredzēts Māršala plāns. Papildu centieni ir būtiski arī nolūkā atbalstīt labu pārvaldību un tiesiskumu, sekmējot sieviešu iespēju veicināšanu un izglītību.
Ir jāveido informētība un politiska vienprātība, lai nodrošinātu, ka nākamajā ES daudzgadu budžetā vismaz 40 miljardi eiro tiek piešķirti visaptverošai un mērķtiecīgai partnerībai un investīciju programmai. Ar publiskajiem un privātajiem izdevumiem saistītais sviras efekts potenciāli varētu nodrošināt gandrīz pustriljonu eiro.
Izmantojot šo sistēmu, mēs varam veicināt spēcīgu ekonomikas diplomātiju, dalīties zinātībā, uzsākt tehnoloģiju nodošanu un uzlabot prasmes, radot vidi, kas veicina MVU un uzņēmēju vadītu izaugsmi. Tas savukārt var palīdzēt radīt plaukstošu vidusšķiru, kas var kļūt par Āfrikas sociālekonomiskā veiksmes stāsta pamatu.
Eiropas Parlamentam ir jāuzņemas centrāla loma debašu veidošanā. Pirms samita mēs 22. novembrī organizēsim konferenci, lai ar abu kontinentu politiskajiem līderiem, ekspertiem un investoriem apspriestu to, kā nostiprināt mūsu attiecības ar Āfriku.
Saskaroties ar globalizāciju un migrācijas krīzi, pēdējo divdesmit gadu laikā mēs esam pārliecinājušies, ka pasaule kļūst mazāka un ka Āfrikas problēmas ir kļuvušas par Eiropas problēmām. Vēl nav par vēlu nostabilizēt šo kuģi un vadīt to pareizajā virzienā, savukārt bezdarbība var nest postošas sekas gan Eiropas, gan Āfrikas iedzīvotājiem.
