Lielbritānijas ostas pilsētā Duvrā, šķērsojot 32 kilometrus plato Duvras šaurumu starp Lielbritāniju un Franciju, ik mēnesi ierodas tūkstošiem imigrantu. Vairākums no tiem ir albāņi, kuri pēcāk iesaistās nelikumīgās aktivitātēs.
Lielbritānijas ostas pilsētā Duvrā, šķērsojot 32 kilometrus plato Duvras šaurumu starp Lielbritāniju un Franciju, ik mēnesi ierodas tūkstošiem imigrantu. Vairākums no tiem ir albāņi, kuri pēcāk iesaistās nelikumīgās aktivitātēs.
Foto: Sean Aidan Calderbank/SHUTTERSTOCK

Albāņu migranti iekāro Lielbritāniju: vairākums iebraucēju papildina noziedznieku rindas 21

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 53
TV24
“Ko viņi darīs pirmos mēnešus? Viņi dropēs!” Rajevs skeptiski vērtē Krievijas demobilizācijas plānu
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
Lasīt citas ziņas

22. augustā Apvienotajā Karalistē (AK) tika sasniegts bēdīgs dienas rekords – 27 gumijas laivās ieradās 1295 migranti, labojot pagājušā gada novembra rekordu – 1185 migrantus. 2021. gadā Lielbritānijā ieradās 28 526 migranti, bet šogad ieradušies jau ap 25 000, pesimistiem prognozējot, ka gada beigās skaitlis varētu sasniegt pat 60 000.

Izrādās, ka vairāk nekā trešā daļa no atpeldējušajiem nav vis nekādi patvēruma meklētāji, bet gan ekonomiskie migranti no Albānijas.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tā rakstīts žurnālistiem noplūdinātā slepenā britu militārās izlūkošanas ziņojumā.

Albāņu skolnieka sapnis – Londona

“Pajautā [albāņu] skolniekam, kādi ir viņa nākotnes plāni, un viņš uzzīmēs laivu, kas dodas uz Apvienoto Karalisti,” raksta viens no populārākajiem britu medijiem “Daily Mail”.

Albānija ir valsts, kurā karš nav bijis kopš 1997. gada, turklāt kopš 2014. gada tā ir oficiāla Eiropas Savienības kandidātvalsts.

Tātad briesmām tur nevajadzētu draudēt, turklāt, lai dotos uz Lielbritāniju, pietiek vien ar tūristu vīzu uz 180 dienām, kas maksā 184 EUR, tāpat ir iespējams iegūt arī darba vīzu. Tas ir desmitiem reižu lētāk un drošāk par gumijas laivām. Tad kādēļ albāņi tomēr izvēlas dārgāko un nedrošāko ceļu?

“Ar spilgti oranžām glābšanas vestēm mugurās divdesmit un trīsdesmit gadus veci migrantu vīrieši vakar devās augšā pa taciņu Duvrā, iespējams, pretī jaunai dzīvei Lielbritānijā. Viņi nupat kā ir izglābti no piepūšamās laivas Lamanša šaurumā, tas ir viens no vismaz astoņiem peldlīdzekļiem, ar kuriem šodien atpeldējuši apmēram 250 patvēruma meklētāji, kas veikuši bīstamo 32 kilometru ceļojumu uz Duvras šaurumu,” raksta “Daily Mail”, kura žurnālisti ik pa brīdim dodas vērot Duvrā notiekošo.

Taču migrantus vēro ne tikai žurnālisti, bet arī britu izlūki. Ar satelītu un dronu palīdzību pēdējās sešās nedēļās izsekotas un vēlāk pārbaudītas 70 laivas, piefiksējot populārākās piestāšanas vietas krastā.

Zināms, ka ar cilvēku kontrabandu nodarbojas deviņas organizētās noziedzības grupas, kas ir daļa no starptautiska noziedzības tīkla.

“Visveiksmīgākā” banda, kas ievedusi 887 migrantus, 278 no tiem albāņus, pamanoties vienā laivā iespiest pat 52 cilvēkus, tiek dēvēta par “Pūķi”.

Reklāma
Reklāma

Aprēķināts, ka, izmantojot galvenokārt Ķīnā ražotas laivas, šīs grupas ir “importējušas” teju 3000 migrantus sešu nedēļu laikā.

Ķīnā tiek pasūtītas īpašas migrantu gumijas laivas ar papildu nodalījumiem, tādējādi pagarinot laivas un dodot iespēju ietilpināt vairāk cilvēku. Pasūtītāji arī atsakās no mazāk nepieciešamām opcijām, tādējādi pazeminot cenu un paātrinot ražošanas procesu.

37,5% migrantu – albāņi

Slepenajā ziņojumā secināts, ka lielākā daļa no migrantiem ir ekonomiskie migranti, ne bēgļi. 1075 jeb 37,5% ir no Albānijas. Nākamā lielākā grupa ir irāņi ar 373, kas ir 13%. 363 migranti ir no Afganistānas (12,7%), 217 no Irākas (7,6%), 162 (5,7%) no Sīrijas un 163 no Eritrejas (5,7).

Īpaši daudz albāņu ir no Albānijas ziemeļiem. Piemēram, Kukesa, kas atrodas blakus robežai ar Kosovu, iesaukta par “mazo Londonu”, jo ielās redzami neskaitāmi auto ar Lielbritānijas numurzīmēm, teju katra ģimene ir vairāk vai mazāk saistīta ar AK.

Lielbritānijā dzīvojošajiem radiem dzīve ir sakārtota, tādēļ palikušie arī grib dzīvot tikpat labi, tādēļ risinājums ir viens – jādodas uz britu salām.

Iespējams, ka liela daļa vainas jāuzņemas sociālajiem tīkliem, jo, piemēram, sociālajā tīklā “Tik Tok” netraucēti reklamē kontrabandistu biznesu. Reklāmās var pat uzzināt precīzas cenas, maršrutus, kā nokļūt Anglijā, migrantu ērtībām tiek piedāvātas kravas mašīnas, laivas un pat ātrumlaivas.

Natālija Elpike, konservatīvo partiju pārstāvošā deputāte no Duvras, ir sašutusi: “Visi tāpat zina, ka albāņi nebēg no kara vai represijām. Šī ir prasta nelegāla ekonomiskā migrācija, ko organizē cilvēktirgoņi.”

Vairāku pilsētu iedzīvotāji ziņo, ka pēdējā laikā savairojušās tā dēvētās turku frizētavas, kur frizieri sēž bez darba, taču atskaitēs pieraksts pilns no agra rīta līdz vakaram. Šādās frizētavās nav iespējams norēķināties ar bezskaidru naudu, tādēļ ir pamatotas aizdomas, ka frizētavas ir jauns naudas atmazgāšanas veids.

Varasiestādes nesnauž

Tikai tagad nācis gaismā fakts, ka 5. jūlijā, pateicoties starptautiskai likumsargu operācijai, viena no bandām tikusi arestēta, konfiscējot 1200 peldvestes, 150 gumijas laivas, 50 dzinējus, ieročus, narkotikas un teju 34 000 eiro skaidrā naudā. Arestēti 39 bandas locekļi, seši no tiem – Lielbritānijā.

Duvrā pastāvīgi dežurē albāņu policijas pārstāvji, taču britu Iekšlietu ministrijai joprojām trūkst albāņu tulku, lai tiktu galā ar milzīgo migrantu daudzumu. Britu oficiālā mājaslapa ziņo, ka ar Albāniju noslēgta vienošanās par savu pilsoņu pieņemšanu atpakaļ un šogad deportēti jau 487 cilvēki.

Britu iekšlietu ministre Preti Patela pat izplatījusi aicinājumu pašiem labprātīgi doties prom, pretējā gadījumā viņi tiks deportēti ar varu. Tiek solīts, ka no nākamās nedēļas albāņu migrantu patvēruma meklētāju iesniegumi tiks izskatīti uzreiz pēc ierašanās, un tie, kuriem palikt nav tiesību, tiks nosūtīti atpakaļ, iespējams, pat dažu stundu laikā. Uz ministres paziņojumu ir reaģējuši arī cilvēktirgoņi, izsludinot “TikTok” “melno piektdienu” un piedāvājot migrantiem ceļojumu gumijas laivā par 40% lētāk.

Problēmas risināšanā ļoti vajadzētu Francijas palīdzību, taču diemžēl Francija nav visai aktīva. “Cilvēkiem vienmēr ir jāpieprasa patvērums pirmajā drošajā valstī, ko viņi sasniedz, nevis jāriskē ar dzīvību un jāpilda nežēlīgo kriminālo grupējumu kabatas, lai tiktu pāri jūras šaurumam,” ir sašutis britu valdības pārstāvis. “Pateicoties mūsu jaunajai Migrācijas un ekonomiskās attīstības partnerībai ar Ruandu, mēs turpinām gatavoties, lai pārvietotu tos, kuri izlemj doties bīstamā, nevajadzīgā un nelegālā ceļojumā uz AK, tādējādi palīdzot izglābt citu dzīvības.”

6519 EUR par vietu laivā

Profesors Ervīns Karamuco, viens no vadošajiem Albānijas kriminologiem, ir aicinājis britu policiju iespēju robežās sadarboties ar albāņu policiju, lai cīnītos ar organizēto noziedzību: “Lai arī albāņu un britu policijas sadarbojas gana cieši, tomēr tas nav palīdzējis samazināt kriminālās aktivitātes, kas šobrīd paplašinās.”

Daļa no albāņu migrantiem tiešām bēg no nabadzības un vajāšanas, taču vairumā gadījumu migrantu nākotne ir darbs marihuānas audzēšanas ražotnēs un citās kriminālās aktivitātēs. Tāpat albāņi ir iesaistīti cilvēktirdzniecībā, prostitūcijā un naudas atmazgāšanā un šobrīd jau ir kļuvuši par skaitliski lielāko nacionālo grupu britu cietumos.

Par vienu šādu ceļojumu jāmaksā līdz pat 5500 sterliņu mārciņām, kas ir 6519 EUR. Albāņi uz AK var doties pilnīgi legāli, iegūstot vai nu tūristu, vai darba vīzu, un tiek uzskatīts, ka galvenais iemesls ceļojumam gumijas laivā ir vēlme palikt “neredzamam”, lai varētu netraucēti nodarboties ar kriminālām aktivitātēm.

Saprotams, ka, esot valstī nelegāli, legālu darbu nav iespējams dabūt, taču tas, šķiet, albāņus neuztrauc, un noziedznieki aicina jauniešus Albānijā pievienoties kriminālajām bandām un doties uz AK.

“Viņi izrāda savas dārgās automašīnas ar AK numurzīmēm, mētājas ar naudu un investē restorānos, klubos un viesnīcās. Viņi reklamējas sociālajos medijos, dižojoties ar luksusa priekšmetiem, un izsaka piedāvājumus vietējai jaunatnei pievienoties, jo Anglijā var ātri kļūt bagāts,” komentē profesors.

AK ar savu viegli apejamo imigrācijas sistēmu ir paradīze arī bēdīgi slaveniem albāņu noziedzniekiem.

Piemēram, slepkava Džentians Doda ar izdomātu vārdu bija pamanījies iegūt britu pasi un mierīgi dzīvot valstī 13 gadus. Noziedznieks tika noķerts, pateicoties ASV vērīgajiem robežsargiem, kuri pārbaudīja pirkstu nospiedumus, Dodam ierodoties Losandželosā. Doda tika deportēts un viņa pase konfiscēta.

Taču pēc četriem gadiem, piekukuļojot albāņu tiesnesi, noziedznieks pamanījās tikt atpakaļ AK, kur pēc diviem gadiem beidzot tika arestēts un nosūtīts atpakaļ uz dzimto zemi.

Albāņu mafija – arī citur

Albāņu bandas ir “slavenas” ne tikai AK, bet arī Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un pat Āzijā. Valstij, kuras iedzīvotāju skaits ir nedaudz zem trim miljoniem, tas ir visai iespaidīgs rādītājs, jo tiek uzskatīts, ka albāņu noziedznieki kontrolē lielu daļu no miljarda eiro vērtā vairumtirdzniecības tirgus Eiropā, tāpat ir galvenie kokaīna mazumtirgotāji daudzās Eiropas lielpilsētās, arī Londonā.

Albānijā ir zināmas vairāk nekā 15 ģimenes, kas pārvalda noziedzīgo pasauli, tajās ir stingra iekšējā disciplīna, klanu struktūra, precēšanās tikai organizācijas robežās. Ja tic “Research Institute for European and American Studies”, tad albāņu grupējumi ir iesaistīti ne tikai kriminālās, bet pat politiskās aktivitātēs.

Līdz pat 90. gadiem Kosovas albāņi darbojās galvenokārt kā kurjeri turku bandās, taču straujā migrācija Rietumeiropas virzienā radīja organizētus noziedznieku tīklus, ļaujot albāņiem pārņemt visu Balkānu–Rietumeiropas nelegālo tirdzniecību.

Pat Sali Beriša, kurš bija Albānijas prezidents (1992.–1997. g.) un premjers (2005.–2013. g.), kā arī pašreizējais premjers Edi Rama tiek saistīti ar organizēto noziedzību.

Zināms, ka viens no patvērumu meklētāju maršrutiem uz ES ved caur Albāniju, tādēļ nav brīnums, ka pievienojas arī paši albāņi, no kuriem daļa paliek Grieķijā, bet daļa dodas tālāk uz ES un Lielbritāniju.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.