Migrants no Sudānas gatavojas nakšņot Francijā Kalē pilsētā, 27. novembra vakarā gaidot izdevību šķērsot Lamanša jūras šaurumu.
Migrants no Sudānas gatavojas nakšņot Francijā Kalē pilsētā, 27. novembra vakarā gaidot izdevību šķērsot Lamanša jūras šaurumu.
Foto: Mohammed Badra/EPA/SCANPIX

Drūms noslīkušo rekords! Riskējot ar dzīvību, nelegālie migranti pārpildītās gumijas laivās turpina šķērsot Lamanša šaurumu 53

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
Sāksies ilgstoša snigšana! Laika prognoze tuvākajām dienām 10
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
Lasīt citas ziņas

 

Apvienotajā Karalistē (AK) nelegālie imigranti no Eiropas Savienības, neskatoties uz draudiem dzīvībai, nedrošās un pārpildītās gumijas laivās šķērso Lamanša šaurumu, pagājušajā trešdienā sasniedzot skumju rekordu – 27 noslīkušos.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Sasniegts bēdīgs rekords

Iepriekšējā traģēdija ar lielāko upuru skaitu – piecu cilvēku ģimeni – notika 2020. gada oktobrī, bet pagājušās trešdienas 27 bojāgājušie ir jauns rekords – 17 vīrieši, septiņas sievietes, trīs bērni. Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanins laivu aprakstījis kā “baseinu, ko jūs piepūšat dārzā”.

Dažas stundas pirms traģēdijas piekrastes iedzīvotāji varēja vērot, kā migrantu laivas netraucēti atstāj Francijas krastu, franču policistiem stāvot blakus un neiejaucoties. Britu valdības nesen izteiktais piedāvājums nākt palīgā, patrulējot Francijas piekrastē, tika noraidīts, pamatojot to ar bažām par suverenitāti. Francijas puse jau ir pasteigusies vainot britus migrantu krīzē, jo cilvēku kontrabandistu “Englijas Eldorado” solījumi par pievilcīgiem pabalstiem un darba tirgu ir visai reāli.

Iespējams, ka Francija pieprasīs palielināt AK piešķirto finansējumu cīņai ar migrantu krīzi, pašlaik AK maksā 54 miljonus mārciņu (64,19 milj. eiro) gadā. Nataša Bušāra, Kalē mēre: “Es saku, ka tam ir jādara gals. Britu valdība ir uzspiedusi imigrācijas kontroli mūsu teritorijai pēdējos 20 gadus. Viņiem nekad nav pieticis drosmes kontrolēt imigrāciju pašu mājās. Ir jāreaģē, un ātri, lai to apturētu.”

Kalē mēre gan vaino arī Francijas prezidentu Makronu par nevēlēšanos cīnīties ar “mafijas stila” kontrabandistu bandām. Vietējās amatpersonas domā, ka migrantus būtu nepieciešams pārvietot no Kalē uz Francijas vidieni, arī ar spēka palīdzību, jo tikai tā varēs apturēt neizsīkstošo migrantu straumi.

Marko Longi, Ziemeļdudlijas pārstāvis britu parlamentā, intervijā “Talk Radio” šonedēļ, komentējot situāciju: “Kad mēs runājam par Franciju, mēs patiesībā runājam par ES. Man ir sajūta, ka šis ir viens no veidiem, kā ES soda AK par izstāšanos no ES. (..) Ja skatāmies uz [migrantu] skaitļiem, tad nozīmīga daļa no tiem, kas pieprasīja patvērumu šeit, AK, pagājušajā gadā, bija no Albānijas.

Šobrīd Albānijā nav ne pilsoņu kara, tur nav vajāšanas. Tādēļ jāskatās patiesībai acīs – tie ir ekonomiskie migranti. Un ES nedod albāniešiem patvērumu, tāpēc man jājautā, kāpēc AK to dara? Un kādēļ ES nerisina šo problēmu, ja tas viņiem ir jādara?

Starptautiskais jūras likums skaidri nosaka – ja valsts, šajā gadījumā Francija vai ES, zina, ka cilvēki grasās doties jūrā ar peldlīdzekli, kas jūrā ir bīstams vai nav jūrai piemērots, tāpēc jādara viss iespējamais, lai došanos jūrā aizkavētu. Bet ko jūs redzat jūras krastā? Ir nofilmēti pierādījumi, ka ES/franču policija stāv blakus un ļauj tam notikt. Te skaidri redzam, kurš spēlē politiskās spēlītes.”

 

Kādēļ vaino Franciju

Septembrī gumijas laivās AK ieradās rekordliels migrantu skaits – 3879, taču novembrī rekords dubultojās – virs 6000. Kopumā šogad jau ieradušies pāri 26 700, kas ir vismaz trīsreiz vairāk nekā pērn (8404).

Britu žurnālisti ne vienu reizi vien ir novērojuši, kā migranti netraucēti atstāj Francijas krastu. 16. novembra rītā “Mailonline” žurnālisti bija liecinieki brīdim, kā divas piepūšamās laivas ar vismaz 40 migrantiem katrā devās 33 km ceļojumā uz Lielbritāniju. Zināms, ka “biļete uz Angliju” maksā apmēram 4000 mārciņu (4761 eiro) vienai personai, tad var parēķināt, ka cilvēku kontrabandisti nopelna tuvu pusmiljonam, ja vienā laivā izdodas ietilpināt 88 cilvēkus, kā tas bija pirms dažām nedēļām.

“Policija var nojaukt nometnes, bet migranti paslēpsies mežā un nāks ārā, lai ar laivām šķērsotu jūru,” tā britu žurnālistei Sjū Reidai Denkerkā nekautrējoties stāsta anonīms cilvēku kontrabandists no Irākas. Viņš nevairās sniegt interviju žurnālistei, jo ir iekārtojies uz dzīvi Francijā, viņam pieder restorāns. Viņš atklāj, ka Denkerkā ir desmit konkurējošas bandas, kas “biznesu” uz vietas organizē ar ieroču palīdzību, savukārt klienti tiekot vervēti, publicējot reklāmas video internetā.

 

Kas notiek ar migrantu pēc ierašanās AK?

Migranti tiek nogādāti aizturēšanas centrā, kur notiek veselības un sodāmības pārbaude, viņi tiek paēdināti. Pieaugušie tiek pirmoreiz intervēti, tad nosūtīti uz izmitināšanas centriem valstī, ko uztur privātas kompānijas un par ko maksā britu nodokļu maksātāji. Migranti saņem 37,75 mārciņas (45 eiro) nedēļā dažādiem izdevumiem, piemēram, pārtikai, drēbēm un higiēnas precēm, kamēr tiek gaidīts lēmums par patvēruma piešķiršanu. Ja tas tiek noraidīts, jānotiek deportācijai uz izcelsmes valsti.

Kevins Saunderss, bijušais imigrācijas darbinieks, intervijā “Times Radio” apgalvo, ka AK ir ļoti pievilcīga migrantiem, kas jau ierodoties zina, ka izvilkuši lielo laimestu. Neatkarīgi no tā, vai patvēruma pieprasījums tiks apstiprināts vai noraidīts, ir teju neiespējami migrantu nosūtīt atpakaļ uz izcelsmes valsti.

“Tas ir ļoti satraucoši, jo mēs nezinām, kas šie cilvēki ir, jo viņi iznīcina visus savus dokumentus, viņi mums nedod savus īstos vārdus, nesaka, no kurienes nāk un tā tālāk. Viņi ir vinnētāji, jo zina, ka Apvienotajā Karalistē viss viņiem būs par brīvu, viņi iegūs izglītību, medicīnisko palīdzību, naudu, jumtu virs galvas, tas nozīmē īstu veiksmi!” situāciju komentē bijušais robežsargs.

Viņaprāt, vienīgā izeja ir izskatīt patvēruma pieprasījumus ārpus valsts, lai varētu noraidīt tos, kuri bēgļu statusam nekvalificējas. “Cik mēs deportējām pagājušajā gadā? Ap 30 000 ieradās, un mēs deportējām piecus. Neizskatās diez ko labi, vai ne?” Oficiālie skaitļi nedaudz atšķiras no Saundersa minētajiem, taču AK ir lielas pro­blēmas deportēt noraidītos patvēruma meklētājus.

Ir bijis ieteikums izmantot pamestas naftas platformas Ziemeļjūrā, taču šobrīd, visticamāk, izskatās ideja par jauna imigrantu centra atvēršanu Albānijā, kur lietas tiks izskatītas daudz ātrāk cerībā, ka tas varētu atturēt migrantus no bīstamā ceļojuma pāri Lamanšam. Taču jaunajā imigrantu aizturēšanas centrā britu nodokļu maksātājam tas izmaksās 100 000 mārciņu (119 000 eiro) par katra migranta transportēšanu un uzturēšanos.

 

Kādēļ nevar deportēt?

SAISTĪTIE RAKSTI

14. novembrī Liverpūlē pie dzemdību nama taksometrā detonēja paštaisīts spridzeklis, pašam spridzinātājam, imigrantam no Irākas, sprādzienā ejot bojā. Izrādās, Emads Al Svīlmīns ieradās AK 2013. gadā, viņa patvēruma pieprasījums tika noraidīts 2014. gadā. Turpmākajos gados tiesās tika vairākas reizes pārsūdzēts patvēruma pieprasīšanas noraidījums ar valsts apmaksātu advokātu palīdzību, Emadam 2017. gadā pārejot kristīgajā ticībā, tādējādi cerot, ka uzlabosies iespējas palikt valstī. Pēdējais patvēruma noraidījums tika saņemts pagājušā gada decembrī, liecinieki ziņo, ka vismaz kopš aprīļa jaunizceptais kristietis katru dienu stundām ilgi apgrozījies mošejā.

Jāpiebilst, ka migrantiem AK ir tiesības uz bezmaksas advokātu tiesai, ko apmaksā valsts, un diemžēl netrūkst advokātu, kuri dienišķo maizi pelna tieši šādā veidā. Tādēļ ir sarežģīti deportēt pat sodu izcietušus slepkavas, izvarotājus un narkotiku tirgotājus atpakaļ uz izcelsmes valstīm.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
Sāksies ilgstoša snigšana! Laika prognoze tuvākajām dienām 10
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
“Judina kungs, vai Jūs pēc izglītības esat docents?” Deputāte Liepiņa izgāžas Saeimas sēdē 3
Septiņas vērtīgas un spēcinošas tējas pret saaukstēšanos un klepu
Lasīt citas ziņas
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu. Tu tādu vēlētos? 1
veidojas Dziesmu un Deju svētku izmaksas? Skaidro pasākuma režisors
Sāksies ilgstoša snigšana! Laika prognoze tuvākajām dienām 10
“Aizsardzības dienests būs prestiža lieta!” Saruna ar Pabriku
Tev ir jāpāriet uz mierīgāku tempu, vismaz uz tuvākajām 24 stundām! Horoskopi 4.decembrim
22:26
Aptauja: 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājoklī nevar izcelties ugunsgrēks
21:55
Kijiva: Krievija jau izmanto stratēģisko rezervi dažiem ieroču veidiem
20:27
FOTO. Kaspars Roga pametis Latviju; “Prāta vētra” skaidro, kurš spēlēs koncertus viņa vietā
APTAUJA. Vai, jūsuprāt, Eiropas valstis, Latviju ieskaitot, nesalūzīs grūtās ziemas laikā un nesāks mazināt atbalstu Ukrainai? 20
Septiņas vērtīgas un spēcinošas tējas pret saaukstēšanos un klepu
VIDEO. Igo Ziemassvētku laikā nāk klajā ar patīkamiem jaunumiem 9
FOTO. Kapsulu garderobe, depozīts, vietējo zemnieku gardumi! Latvijas slavenības atklāj, kā ikdienā “dzīvo zaļi” 15
VIDEO. Atbrīvotā ciema iedzīvotāji Mikolajivas reģionā apraksta nežēlīgos krievu okupantus 38
Ar ko Covid-9 ir tik īpašs? Kāds skatītājs ir neizpratnē par balstvakcīnām 100
Ekonomists skaidro, ko darīt iedzīvotājiem, ja viņiem tiek palielināts hipotekārā kredīta maksājums bez brīdinājuma 24
Saldā našķa valdzinājums! Diētas ārste atklāj, kāpēc šokolāde sev nav jāaizliedz
LTRK prezidents: Gaidas par nākamajiem četriem gadiem nav īpaši augstas
Planētas Noslēpumi. Sadedzinātās zviedru raganas jeb Velna Antesera dzīres
“Esmu stāvoklī. Strādāju fiziski smagu darbu. Vai drīkstu priekšniekam prasīt vieglāku darbu?” – satraukta lasītāja
Šoferi gavilē! Rīgā un Viļņā degvielas cenas turpina kristies
Vai tiešām operdziedātāji pirms uzstāšanās dzer jēlu olu?
Logu nomaiņa – viens no efektīvākajiem veidiem, kā taupīt siltuma enerģiju
“Balets ir visa mana dzīve!” Saruna ar balerīnu Evelīnu Godunovu
“Ukrainā krituši 100 000 karavīru.” Slaidiņš komentē fon der Leienas “diezgan stulbo” paziņojumu 152
“Soli pa solim uz atjaunojošo lauksaimniecību!” Saruna ar zemnieku Māri Freimani
Kā atšķirt nepanesību, nepatiku vai pārliecību? 4
VIDEO. Maestro Raimonds Pauls: “Mēs esam tajās pēdējās vietās, un kas tad pie tā ir vainīgs?”
“Ievācos jaunā dzīvoklī, kuram iegādājos plīti, cepeškrāsni, ledusskapi utt.” Cik svēra to lietošanas instrukcijas?
Kā šobrīd klājas Lietuvas zemessargiem?
Levits: Patlaban neredzu nepieciešamību aizsardzības ministra biedra amata izveidei 109
VIDEO. Bučā pagaidu mājās mītošie iedzīvotāji cīnās ar zemajām temperatūrām un elektrības padeves pārrāvumiem 19