Foto – Karīna Miezāja

Ambainis mierina: robotu uzbrukums nav gaidāms 4

Saruna ar zinātnieku, kurš specializējies kvantu skaitļošanā, Latvijas Universitātes profesoru un Eiropas Gada cilvēku Andri Ambaini.

Vai varat plašai publikai saprotamā valodā izskaidrot, kas tad ir kvantu skaitļošana?

A. Ambainis: Tā ir zinātnes nozare, kas mēģina lietot kvantu fiziku, lai uzbūvētu labākus datorus. Tie būtu jaunas paaudzes superdatori, kas spēj izrēķināt ko tādu, ko nevar parastie superdatori. Nedaudz vispārīgāk runājot: izmantot kvantu fiziku, lai datorikā izdarītu to, ko nevar izdarīt parastajā ceļā.

Jūsu teiktais par superdatoru nedaudz biedē. Jau par esošajām tehnoloģijām dažbrīd rodas sajūta, ka tās valda pār cilvēci. Vai stāsti par mākslīgo intelektu, kas darbojas savās interesēs, arī nākotnē būs tikai zinātniskā fantastika?

Man liekas, ka mākslīgais intelekts ar savu gribu ir un paliks tikai fantastika. Risks, ka mākslīgais intelekts pārņems pasauli un sāks pār to valdīt, ir nereāls. Katrā ziņā es tam neticu, jo zinu, kā mākslīgā intelekta programmas funkcionē. Mākslīgā intelekta programmas tiešām daudz ko spēj, taču tās to spēj, sekojot instrukcijām. Tās nespēj pašas izdomāt, kas būtu jādara. Jā, tās var ieprogrammēt darīt ļoti daudzas lietas, bet tām nav savas gribas. Robotu sacelšanās mums nedraud vēl ļoti ilgi.

Tātad arī turpmāk mums jābaidās no sliktiem cilvēkiem, nevis ļaunām tehnoloģijām?

Jā gan. Datorikā galvenais apdraudējums rodas no visdažādākajām ierīcēm, kas mūsdienās ir pieslēgtas internetam – videokamerām, ledusskapjiem utt., kur nav nekādas antivīrusu aizsardzības. Dažādi uzbrukumi, izmantojot tehnoloģijas, tieši tā arī ir notikuši – caur novērošanas kamerām un datorizētiem ledusskapjiem ir uzbrukts kādām citām sistēmām.


Atgriežoties pie jūsu darba: kā tieši kvantu skaitļošana palīdzēs tikt pie labākiem datoriem un ko tieši jūs šobrīd darāt?

Kvantu dators būs jaudīgāks tāpēc, ka tas varēs atrasties tādos stāvokļos, kādos nevar atrasties parastais dators, un varēs veikt darbības, ko nevar veikt parastais dators. Ja mums ir daļiņa, ko varam aprakstīt ar diviem mainīgajiem un saliekam kopā simt tādas daļiņas, tad, lai aprakstītu stāvokli, ko tās visas veido, mums vajag 200. pakāpē mainīgo. Tas ir aptuveni viens ar trīsdesmit nullēm. Kopā saliktajās simt kvantu daļiņās būs milzīgs informācijas apjoms. Lai šīs daļiņas varētu izmantot informācijas glabāšanai un skaitļošanai, mums to jāmēģina vadīt. Ja izdodas, tad mums ir kvantu dators. Nevis tikai cita programmatūra, bet jau citi “dzelži”. Šie datori būs tuvāki mūsdienu mikroshēmām, turklāt funkcionēs ļoti zemā temperatūrā, kur ieslēdzas kvantu fizikas likumi. Kvantu fizika ir ļoti mazu vai ļoti aukstu lietu fizika. Ja vielu, kur ir ļoti daudz elektronu, atdzesē līdz ļoti zemai temperatūrai – zemākai, nekā sastopama dabā, – šī viela sāk uzvesties tā, it kā tur būtu viens elektrons.

Tas, ko šobrīd izstrādāju, ir programmatūra, kas būtu noderīga šādiem datoriem.

Kad kvantu datori varētu būt gatavi?

Laboratorijās jau ir nelieli prototipi, ar kuriem var nodemonstrēt, ka šādas idejas strādā. Protams, ne Latvijā, bet, piemēram, “Google” korporācijā Kalifornijā ASV. Pasaulē kvantu datoru būvēšanas joma šobrīd ir ļoti aktīva. Parastam lietotājam gan šādi superdatori nebūs nepieciešami; tos vajag organizācijām, kam jāapstrādā liels datu apjoms. Tāpēc, visticamāk, pirmie kvantu datori vairākus gadu desmitus piederēs tikai “Google”. Ja kādam citam arī tos vajadzēs, viņš varēs nopirkt tiesības izmantot šos datorus dažas stundas.

Pēc pāris gadiem varētu parādīties pirmie tādi kvantu datori, kas ir pietiekami lieli, lai tos vairs nevarētu modelēt uz parastā datora. Ar tiem gan vēl nevarēs paveikt neko lietderīgu. Pagaidām, kamēr esam tikuši tikai līdz mini kvantu datoriem, kas strādā nevis ar simt, bet piecām vai desmit daļiņām, to uzvedību var prognozēt uz parastā datora.

Taču jūsu pētījumus “Google” nefinansē.

Manis vadītajai zinātnieku grupai finansējums nāk no Eiropas Savienības līdzekļiem. Tie ir 1,6 miljoni eiro uz pieciem gadiem. Tā zinātnei ir milzu nauda. To piešķīrusi Eiropas Zinātnes padome programmas “Horizon” ietvaros. ES ir ieinteresēta zinātnes attīstībā, un tēmas, pie kā strādājam, tiek uzskatītas par datortehnoloģiju nākotni. Kvantu fiziku varētu izmantot ne tikai datoriem, bet arī citām tehnoloģiskām lietām, piemēram, sensoriem, ātruma mērīšanai utt. Visa pasaule sacenšas, kurš pirmais izstrādās labākās kvantu tehnoloģijas.

;

Kurš nākotnē valdīs pār kvantu tehnoloģijām, tas valdīs pār pasauli?

Zināmā mērā jā.

Vai savu pētījumu rezultātus nākotnē varēsiet pārdot kaut vai tai pašai “Google”?

Šobrīd manu pētījumu rezultāti krājas pasaules zināšanu kaudzītē. Ja “Googlei” kaut kas no tiem šķitīs izdevīgi, tā varēs tos izmantot. Kad praktiska kvantu tehnoloģiju izmantošana nāks tuvāk, skatīšos, ko no manu pētījumu rezultātiem būtu vērts patentēt un tā nopelnīt.

Jūs pieminējāt savu zinātnieku grupu. Tajā ir daudz jaunu cilvēku. Kā jums izdevās viņus piesaistīt zinātnei?

Manā zinātnieku grupā strādā 15 – 17 cilvēki. Viņu vidū ir daži ļoti izcili zinātnieki. Piemēram, Aleksandrs Belovs, kurš savulaik uzvarēja matemātikas olimpiādēs, bet vēlāk rakstīja pie manis doktora darbu kvantu skaitļošanā un atrada sev jau pētniecības virzienu šajā nozarē. Tagad viņš dara tādas lietas, par kurām zinātnes pasaule priecājas. Augsta līmeņa rezultātu pēdējā gada laikā viņam ir pat vairāk nekā man.

Lielākoties savas grupas pētniekus pats esmu ievedis zinātnē un izaudzinājis. Piesaistu viņus, kamēr viņi studē vēl bakalaura vai maģistra studijās, un izaudzinu līdz doktora grādam. Ir pietiekami daudz spējīgu studentu, kuri, ja viņiem atrodas zinātniskais vadītājs, kam ir nauda pētniecības projektu īstenošanai, ir gatavi strādāt zinātnē un paveikt ko vērtīgu. Faktiski jautājums par jauno paaudzi zinātnē pirmkārt ir saistāms ar naudas daudzumu. Ja būs ko maksāt doktorantiem par viņu darbu, tad viņi nāks strādāt zinātnē. Ja naudas nav, tad nav.

Protams, ka zinātniekiem ir jāspēj konkurēt starptautiski par ES finansējumu, tomēr arī valstij vajadzētu pētniecībā ieguldīt vairāk naudas, lai mūsu pētnieki spētu izaugt līdz konkurencei Eiropas mērogā.

Manā zinātnieku grupā šobrīd ir četri pētnieki no ārzemēm – no Indijas, Brazīlijas, Turcijas un Tatarstānas Krievijā. Viņi atbraukuši, jo vēlas strādāt kvantu skaitļošanā kopā ar kādu, kas šajā jomā ir… (Pārdomu pauze.)

Spīdeklis?

Jā, spīdeklis! Tā ir tā galvenā motivācija, kaut arī par katru gadījumu var atsevišķi stāstīt. Piemēram, pētniece no Brazīlijas sākumā strādāja savā valstī zinātnieku grupā, kas pēta jomu, ko es kopā ar citiem pētniekiem aizsāku pētīt Bērklijas universitātē ASV ap 2000. gadu. Šīs grupas vadītājs atsūtīja viņu stažēties Latvijā. Pēc tam viņa atgriezās Brazīlijā, pabeidza doktora darbu, bet atgriezās Latvijā un tagad domā, vai palikt te pavisam. Arī kolēģis no Turcijas meklē iespējas palikt, jo viņu neapmierina politiskā situācija Turcijā.

Vai citu valstu universitātes nemēģina jūs pārvilināt?

Vairs ne, jo pēdējo desmit gadu laikā pietiekami daudzām – desmit vai padsmit – esmu atteicis, tostarp pazīstamām universitātēm pazīstamās zinātnes valstīs. Latvijā man ir māju sajūta. Te jūtos labāk nekā ārvalstīs.

Jūsu panākumi pārsteidz, jo dzirdēts tik daudz vaimanu, ka Latvijas zinātne ir zemā līmenī, ka mūsu zinātnieki plāno aizbraukt utt. Tā nav taisnība vai jūs vienkārši neiekļaujaties kopējās Latvijas zinātnes tendencēs?

Latvijas zinātne ir ārkārtīgi raiba. Mums ir gan ļoti laba zinātne, gan tāda zinātne, kur standarti ir zemāki, nekā vajadzētu būt. Vidējā temperatūra pati par sevi neko daudz neizsaka, tomēr domāju, ka tā būtu zemāka nekā Rietumeiropā. Latvijā zinātnei jāizvirza augstāki standarti. Tad dabiski izkristalizētos tie zinātnes virzieni, kas ir viskonkurētspējīgākie. Tālāk vajadzētu attīstīt tikai tos, koncentrējot resursus tajos. Latiņa, pēc kuras dala valsts finansējumu zinātniskajām institūcijām, ilgu laiku turēta ļoti zemu. Tikai pēdējos gados tā cēlusies. Iepriekš prasības pret zinātniskajām institūcijām bija birokrātiskas; netika prasīts augsts zinātnes saturiskais līmenis. Kad pretendēju uz savu pirmo Eiropas struktūrfondu projektu, ar kura palīdzību sāku veidot savu zinātnisko grupu, tur bija vērtēšanas skala ar padsmit kritērijiem, par kuriem varēja saņemt punktus. Tieši par zinātnisko kvalitāti bija tikai trīs kritēriji. Pārējie bija par to, vai projekts atrodas Rīgā vai reģionos, vai saistīts ar vides aizsardzību, vai tiks nodarbināti dažādu kategoriju un dzimumu cilvēki. Kas, pastāvot šādai vērtēšanas skalai, saņem naudu? Projekti, kas saistīti ar vides aizsardzību un tiek īstenoti reģionos. Man ir aizdomas, ka mans projekts pie finansējuma toreiz tika pats pēdējais.

Jums bija tikai nedaudz vairāk kā 30 gadi, kad kļuvāt par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īsteno locekli. Kā vērtējat šīs organizācijas darbu?

Man neatliek laika pilnvērtīgi iesaistīties akadēmijas darbībā. Kaut LZA ievēlēti pietiekami daudz relatīvi jaunu zinātnieku, redz viņus tur maz, jo viņi aktīvi nodarbojas ar zinātni, lasa lekcijas, raksta projektus un audzina bērnus. Tāpēc LZA lielākoties virza neliels skaits ļaužu, kuri ilgstoši darbojas akadēmijā, bet lielākoties vairs nav aktīvi zinātnieki.

Man gan ir sajūta, ka Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis tomēr cenšas akadēmijas darbību padarīt jauneklīgāku, kaut LZA ietekme un loma sabiedrībā viņa vadības laikā nav mainījusies. Jāsaka gan, ka arī Rietumos šādas akadēmijas nav tās ietekmīgākās zinātnes pasaulē. Lielāka loma zinātnē tomēr ir universitātēm un to rektoriem. Spēcīga LZA drīzāk bija padomju laika pārmantojums. Tagad akadēmija vairāk ir zinātnieku klubiņš, kas reizēm pasaka savu viedokli, reizēm noorganizē kādas lekcijas. Manuprāt, tā arī ir tā loma, kas tai piedienas.


Zinātnē un nu, šķiet, arī augstākajā izglītībā pamazām notiek konsolidācija. Vai, jūsuprāt, tā cels zinātnes kvalitāti?

Katrā ziņā sadrumstalotība šobrīd ir pārāk liela. Piemēram, Latvijā studēt datorzinātnes doktorantūrā Latvijā var 11 augstskolās. Manuprāt, tas ir par daudz. Pietiktu ar 2 – 4. Mazajās augstskolās studentu ir ļoti maz, un domāju, ka tur šādas programmas nav lietderīgas. No otras puses: necik daudz resursu jau tās arī nenoēd.

Kā jūs šobrīd jūtaties, dzīvojot Eiropā? Šķiet, tās metropoles vairs nemaz nav droša vieta…

Mani kolēģi, kuri dzīvo šajās metropolēs, patiesībā daudz mazāk jūtas nedroši nekā cilvēki pie mums Latvijā. Dažas nedēļas pēc teroraktiem Parīzē runāju ar kolēģi, kurš tur dzīvo. Viņa lielākās bailes bija, ka Francija varētu pārmērīgi reaģēt uz notiekošo un nebūt vairs uzticīga savām vērtībām un atvērtībai.

Es kā matemātiķis pagaidām nesaskatu lielu apdraudētību. Saskaitu, cik procenti ir pamatiedzīvotāju, cik procenti ir iebraucēju un cik no tiem spēj daudzmaz integrēties sabiedrībā, un secinu, ka Eiropa ir ļoti tālu no tā, lai šī atvērtība to nogalinātu. Riski ir, taču tie ir mazāki nekā bailes.

Latvijā toties tuvojas kārtējās vēlēšanas. Vai jums būs par ko balsot?

Par balsošanas tēmu es agonizēju jau gadus četrus. Saprotu, ka man kā Latvijas pilsonim ir jābalso, jāpauž sava pozīcija. Ja nebalsoju, tad nododu pusbalsi par to, par ko gribētu balsot vismazāk. Jābalso ir, bet izvēles nav ne tuvu tik labas, kā gribētos. Gribētos, lai kāds radītu partiju, kas ir tīra un atbilstu manām vērtībām: būtu sociāldemokrātiska un liberāla. Diemžēl sajūta ir, ka drīzāk virzāmies prom no tā.

Vai inteliģencei nevajadzētu būt politiski aktīvākai?

Bieži manu, ka inteliģence par šiem jautājumiem tiek intervēta, bet politiskā vide no tā labāka nekļūst. Sabiedrībai kopumā jābūt aktīvākai un vairāk jāiesaistās politiskās partijās. Kamēr partijās ir tik maza daļa sabiedrības, arī izvēle nav necik diža. Man pašam gan stāties kādā partijā būtu grūti. Man ir zinātnieka, nevis politiķa talants. Negribētos no izcila zinātnieka pārvērsties par viduvēju politiķi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Viens no jaunākajiem Covid-19 upuriem – 40. vidusskolas skolotājs 12
8 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
“Atsūtīja ziņu, lai gatavojos, ka nošaus.” Viņķele sūdzas par internetā saņemtiem draudiem 3
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai jāskaita arī zārka nesēji un izvadītājs? Jaunie pulcēšanās ierobežojumi rada neskaidrību bēru organizēšanā 1
7 stundas
LA
LA.LV
Laukos
Klauss: Covid-19 izplatību Latvijā var efektīvi mazināt, nodrošinot darbnespējas lapu apmaksu pilnā apmērā 5
11 stundas
LE
LETA/AFP
Ziņas
Turciju satricinājusi spēcīga zemestrīce, kas bija jūtama no Atēnām līdz Stambulai
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Aiz “Nulles depozīta” vīd Andris Šķēle? 12
14 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Pandēmijas beigas? Jārunā par Trampa fanu un atbalstītāju apzināto vai neapzināto stulbumu 6
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Sagrūstot kādas ēkas sienai, Rīgas centrā zem ķieģeļiem aprakta automašīna 1
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 pandēmijas laikā arvien vairāk tautiešu vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā 8
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Dvēseļu puteni” demonstrēs ASV televīzijas kanāls “HBO”
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Rīgas Modes nedēļā par spīti visam uzmirdz krāšņākās bērnu un pieaugušo modes kolekcijas
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kaimiņam izvirzītā apsūdzība mainīta uz maigāku pantu
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliskās ģimenes biogrāfe: brāļi, prinči Harijs un Viljams, varētu izlīgt tikai vienā gadījumā 7
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bricis asi kritizē mūsu jauno, gandrīz pusmiljonu vērto meteodienesta mājaslapu 26
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Aktieris Gundars Āboliņš: “Nepatīk man tā dūrīšu sasišana vai bakstīšanās ar elkoņiem!” 2
17 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Kā pirms 100 gadiem grāfa Pālena dēls ar baronu Bēru pils pagrabā izraka 100 vīna pudeles
14 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Lielākais skandāls Nacionālajā operā: Vētra brutālā kārtā no muguras operas telpās uzbruka kritiķim
23 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Modernā pieccīņa no 2024.gada olimpiskajās spēlēs būs jaunā veidolā
13 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni 7
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
SIA “Rīgas ūdens” plāno nomainīt mehāniskos skaitītājus, nodrošinot precīzu sniegto pakalpojumu uzskaiti
13 stundas
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Kad veda uz slimnīcu, bērniem šoks, suns gaudo, tas bija sirreāli!” Kristaps atklāti par cīņu ar Covid-19 25
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tradicionālie britu karaliskās ģimenes Ziemassvētki apdraudēti: darbinieki uzsākuši boikotu pret karalieni 4
1 diena
KD
Krista Draveniece
Ziņas
„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dziedātāja ANNEMARIA: “Šī dziesma savu dzimšanas dienu gaida jau kādu laiciņu!”
17 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
“Viņiem ir bail.” Daļa veselības aprūpes darbinieku plāno atteikties strādāt ar Covid-19 pacientiem 26
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Nadīna, Ulla un Adīna
17 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā pa nakti vairākiem auto nozagti lukturi – zagli interesējis tikai vienas markas auto 5
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 31.oktobra līdz 6.novembrim: kādas vēlmes piepildīsies
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā 16
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 19
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu vari uzticēties tikai pats sev! Horoskopi 31.oktobrim 1
12 stundas
LE
LETA/AFP
Ziņas
Dānijas ultralabējā partija sāk kampaņu pravieša Muhameda karikatūru pārpublicēšanai
23:16
LA
LA.LV
Ziņas
Vai jāskaita arī zārka nesēji un izvadītājs? Jaunie pulcēšanās ierobežojumi rada neskaidrību bēru organizēšanā 1
22:35
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
“Atsūtīja ziņu, lai gatavojos, ka nošaus.” Viņķele sūdzas par internetā saņemtiem draudiem 3
22:06